Menu:














 


svātdĪna, 15. juļs

PYRMAIS LASEJUMS Am 7, 12–15

Pravīša syuteiba.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA AMOSA GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Amasijs, Bēteles prīsters, saceja pravītim Amosam: «Tu, radzātoj, taisīs prūjom, bēdz uz Judas zemi un tur ēd maizi, un tur varēsi pravītōt. Bet Bētelē vairs nadūmoj pravītōt, jo tei ir kēneņa svētneica un kēneņa ceļtne.» Amoss tod atbiļdēja un saceja Amasijam: «Es naasu pravīts un naasu pravīša dāls, bet es asu gons un sikomoru apcērtējs. Un Kungs mani pajēme, kod es gōju aiz gonompulka, un Kungs saceja maņ: «Ej, pravītoj munai Izraeļa tautai.»»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 85 (84)

Refrens: Dīvs, rōdi mums sovu žāļsirdeibu. (R. sal. 8a)

9 Es klauseišūs, kū soka Kungs Dīvs,

jo jys sludynoj mīru sovai tautai un sovim svātajim.

10 Patīši, jō pesteišona ir tyvu tim, kas jō beistās,

lai myusu zemē mōjōtu gūdeiba.

Refrens

11 Žāļsirdeiba un patīseiba izīs vīna ūtrai pretim,

taisneiba snēgs skupstu mīram.

12 Patīseiba izaugs nu zemes,

un taisneiba raudzeisīs nu dabasim.

Refrens

13 Jo Kungs dūs svēteibu,

un myusu zeme dūs sovu augli.

14 Taisneiba staigōs jō prīškā,

un pesteišona sekōs jō pādōs.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Ef 1, 3–14

Dīvs ir myusus izredzējis Kristū.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES EFEZĪŠIM

Lai slaveits Dīvs un myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs, kas mums Kristū ir devis

ikvīnu goreigū svēteibu dabasu lītōs. Taipat jys Kristū ir izredzējis myusus jau pyrms pasaules radeišonas, lai jō prīškā mes byutu svāti un navainojami mīlesteibā. Jys ir paredzējis saskaņā ar sovas grybas lāmumu myusus pījimt par bārnim caur Jezu Kristu, lai tyktu pagūdynōta jō slaves pylnō žēlesteiba, kū jys mums dōvōja mīļōtajā Dālā. Jymā mes sajēmem atpesteišonu caur jō asni un grāku atlaišonu saskaņā ar jō žēlesteibas bogōteibu, kū jys mums pōrpiļneibā dōvōja leidz ar vysu gudreibu un saprōtu dorūt mums zynomu sovas grybas nūslāpumu saskaņā ar sovu lāmumu, kū īprīkš beja pījēmis Kristū, lai lyktu pīsapiļdeit laikam un nu jauna apvīnōtu Kristū vysu, kas ir debesīs un vērs zemes. Jymā ari mes asam klivuši montōjuma leidzdaleibnīki. Saskaņā ar tō nūdūmu, kas vysu dora pēc sovas grybas lāmuma, mes asam īprīkš nūzeimōti veicynōt jō gūdeibas slavi, mes, kas jau agrōk bejom cerējuši uz Kristu. Jymā ari jyus dzērdējot patīseibas vōrdu, jyusu pesteišonas lobū vēsti. Jymā jyus ari īticējot un tykot apzeimūgōti ar apsūleitū Svātū Goru. Jys ir myusu montōjuma golvōjums, lai atpesteitu sovu īpašumu sovas gūdeibas slavei.

Tys ir Dīva vōrds.

Voi eisōk: Ef 1, 3–10

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES EFEZĪŠIM

Brōli:

Lai slaveits Dīvs un myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs, kas mums Kristū ir devis ikvīnu goreigū svēteibu dabasu lītōs. Taipat jys Kristū ir izredzējis myusus jau pyrms pasaules radeišonas, lai jō prīškā mes byutu svāti un navainojami mīlesteibā. Jys ir paredzējis saskaņā ar sovas grybas lāmumu myusus pījimt par bārnim caur Jezu Kristu, lai tyktu pagūdynōta jō slaves pylnō žēlesteiba, kū jys mums dōvōja mīļōtajā Dālā. Jymā mes sajēmem atpesteišonu caur jō asni, un grāku atlaišonu saskaņā ar jō žēlesteibas bogōteibu, kū jys mums pōrpiļneibā dōvōja leidz ar vysu gudreibu un saprōtu, dorūt mums zynomu sovas grybas nūslāpumu saskaņā ar sovu lāmumu, kū īprīkš beja pījēmis Kristū, lai lyktu pīsapiļdeit laikam un nu jauna apvīnōtu Kristū vysu, kas ir debesīs un vērs zemes.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ef. 1, 17–18

Alleluja.

Myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs lai apgaismoj myusu gora acis,

ka mes zynōtu, kaidu cereibu dūs jō aicynōjums.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mk 6, 7–13

Apostolu syuteišona.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Tymā laikā:

Jezus saaicynōja tūs Divpadsmit un sōce jūs syuteit pa divi, un deve jim varu pōr naškeistajim gorim. Un jys tim pavēlēja nikō ceļā najimt leidza, izjamūt spīki: ni maizi, ni sūmu, ni naudu jūstā, bet gon lai jī apautu sandales, bet nagārbtu divus svōrkus. Jys tim saceja: «Kod jyus kaidā mōjā īīsit, palicit tur, cikom izīsit nu turīnes. Un, jo kaidā vītā jyusu nauzjims un nasaklauseis, izīdami nu turīnes, nūpurynojit putekļus nu jyusu kōjom jim par līceibu.» Un jī izgōja un aicynōja uz gondareišonu. Daudzus ļaunūs gorus jī izdzyna ōrā, daudzus sliminīkus svaideja ar eļļu un dareja vasalus.

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze