PYRMAIS LASEJUMS Is 49, 8–15
Atsagrīšona nu trimdas.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Tai soka Kungs:
«Žēlesteibu laikā es uzklauseju tevi un
tev paleidzēju pesteišonas dīnā. Es pasorgōju tevi un tevi nūstōdēju par
dereibu tautai, lai tu atjaunōtu zemi un sadaleitu izkaiseitū montōjumu, lai
pateiktu gyusteknim: «Izeite breiveibā!» un tim, kas ir tymseibōs, saceitu: «Rōditēs
ōrā!» Jī ganeisīs blokus celim un uz vysim nu kūkim breivim pakolnim byus jūs
ganeibas. Jī naizsaļks un napazeis slōpes, un jūs namūceis ni tveice, ni saule,
jo jūs vadeis jūs apžālōtōjs un jūs aizvess pi yudiņu olūtim. Vysus munus
kolnus es pōrveidōšu par ceļim, un munas taceņas pasaceļs augšōk. Lyuk, šytī pōrnōks
nu tōlīnes, un, lyuk, tī – nu zīmelim un jyuras un vēļ tī – nu Sinimas zemes. Gavilejit,
dabasi, un prīcojīs, zeme, skanit gavilēs, kolni, jo Kungs ir īprīcynōjis sovu
tautu un apsažālōjis par sovim nabogim! Bet Siona beja teikuse: «Kungs mani
atstōja un Kungs mani aizmērsa». Vai tod sīvīte var aizmērst sovu zeidani, tai
ka naīsažālōtu par sovu mīseigū dālu? Bet pat jo jei tū aizmērstu, es tevi tūmār
naaizmērsšu!»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 145 (144)
Refrens: Kungs
ir žāļsirdeigs un labvēleigs. (R. 8a)
8 Kungs
ir žāļsirdeigs un labvēleigs,
lānprōteigs un ļūti saudzeigs.
9 Kungs
ir lobs pret vysim,
un žāļsirdeiba ir vysūs jō dorbūs.
Refrens
13 Kungs
ir uzticeigs vysūs sovūs vōrdūs
un svāts ir vysūs sovūs dorbūs.
14 Kungs
atbolsta vysus, kas pakreit,
un vysus nūspīstūs pīceļ.
Refrens
17 Kungs
ir taisneigs vysūs sovūs ceļūs
un svāts ir vysūs sovūs dorbūs.
18 Kungs
ir tyvu vysim, kas jū pīsauc,
vysim, kas jū patīsi pīsauc.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 11, 25a. 26
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Es asu augšanceļšonōs un dzeiveiba;
kas maņ tic, tys namērs nimyužam.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 5, 17–30
Dīva Dāls atdzeivynoj tūs, kuri vēlejās.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Jūdi vojōja Jezu, tōdēļ ka jys beja
sabatā izdzīdynōjis cylvāku. Bet Jezus jim atbiļdēja: «Muns Tāvs dorbojās leidz
pat šam breižam, un ari es dorbojūs». Tōpēc jūdi vēļ vairōk tīkōja jū nūgalynōt,
jo jys beja na tikai pōrkōpis sabatu, bet vēļ Dīvu nūsaucis par sovu Tāvu, sevi
pīleidzynōdams Dīvam. Tod Jezus atbyldūt jim saceja: «Patīši, patīši es jums soku:
Dāls pats nu sevis nikō navar dareit, jo nabyus redzējis doram Tāvu; jo kū vīn
jys dora, tū ari Dāls leidzeigi dora. Un Tāvs mīļoj Dālu un rōda jam vysu, kū
pats dora, un parōdeis jam vēļ lelōkus dorbus par šim, lai jyus breinōtūs. Jo
taipat kai Tāvs uzmūdynoj myrušūs un atdzeivynoj, tai ari Dāls atdzeivynoj tūs,
kurus vēlejās. Un Tāvs natīsoj nivīnu, bet vysu tīsōšonu ir atdevis Dālam, lai
vysi gūdōtu ari Dālu, taipat kai gūdoj Tāvu. Tys, kurs naatdūd gūdu Dālam, nagūdynoj
ari Tāvu, kas jū ir syutejis. Patīši, patīši es jums soku: Kas uzklausa munus vōrdus
un tic tam, kurs mani ir syutejis, tam ir myužeigō dzeiveiba, un jys nanūnōk tīsā,
bet nu nōves ir īgōjis dzeivē. Patīši, patīši es jums soku: Nōk stuņde, un tei
jau ir klōt, kod myrušī dzērdēs Dīva Dāla bolsu, un tī, kas byus dzērdējuši,
dzeivōs. Jo kai Tāvam ir dzeiveiba pošam sevī, tai jys ir devis Dālam dzeiveibu
pošam sevī un ir devis jam varu tīsōt, jo jys ir Cylvāka Dāls. Nasabreinojit
par tū! Jo tyvojās stuņde, kurā vysi, kas guļ kopūs, dzērdēs jō bolsu un tī,
kas ir darejuši lobu, ceļsīs augšā, lai dzeivōtu, bet tī, kas ir darejuši ļaunu,
ceļsīs augšā uz tīsu. Pats nu sevis es nikō navaru dareit. Es tīsoju tai, kai dzēržu,
un muns sprīdums ir taisneigs, jo es namekleju sovu grybu, bet tō grybu, kurs
mani syutejis.»
Tys ir Kunga vōrds.