PYRMAIS LASEJUMS Is 65, 17–21
Nabyus vairs dzēržams ni osoru, ni vaimanu bolss.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs:
«Redzi, es rodu jaunus dabasus un jaunu
zemi, un agrōkais vairs natiks pīmynāts un naīnōks vairs prōtā. Bet jī prīcōsīs
un līksmōsīs uz myužim par tū, kū es veidōju, jo, lyuk, Jeruzalemi es pōrveidōju
par līksmeibu, un jōs tautu – par prīcu. Un es līksmōšu par Jeruzalemi un prīcōšūs
par sovu tautu, un tymā nabyus vairs dzēržams ni osoru, ni vaimanu bolss. Nabyus
tur vairs zeidaiņa, kas dzeivōtu tik dažas dīnas, ni sērmgaļva, kas napīpiļdeitu
sovu myužu, jo vysjaunōkais byus tys, kurs nūmērs symts godu vacumā, un, tys,
kurs nabyus sasnēdzis symts godus, tiks uzskaiteits par nūlōdātu. Un jī uzbyuvēs
nomus un dzeivōs, un stōdeis veina dōrzus un baudeis tū augļus.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 30 (29)
Refrens: Es
slaveju tevi, Kungs, muns glōbēj. (R.
2a)
2 Es
slaveišu tevi, Kungs, jō tu mani izglōbi
un naļōvi munim īnaidnīkim prīcōtīs par
mani.
4 Kungs,
tu izvedi munu dvēseli nu nōves vaļsteibas,
tu atdzeivynōji mani, lai es napazustu
kopā.
Refrens
5 Dzīdit
Kungam jyus, jō svātī,
sumynojit jō svātuma pīmiņu,
6 tōdēļ
ka jō dusmes ilgst tikai breidi,
bet jō labvēleiba – vysu myužu.
Vokorā nōk raudas, bet reitā – gaviles.
Refrens
11 Kungs
uzklauseja un apsažālōja par mani,
Kungs kliva muns paleigs.
12 Munas
vaimanas tu maņ pōrvērti dejā.
13 Kungs,
muns Dīvs, es tevi slaveišu myužam!
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Am 5, 14
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Meklejit lobu, navys ļaunu, lai jyus
dzeivōtu,
un Kungs Dīvs byus ar jums.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 4, 43–54
Īrēdņa dāla izdzīdynōšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jezus nu Samarijas aizgōja uz Galileju.
Vyspōr Jezus pats beja līcynōjis, ka pravīts sovā dzimtenē nateik cīneits. Bet,
kod jys nūnōce Galilejā, galilejīši jū uzjēme, jo beja redzējuši vysu, kū jys
svātku dīnā dareja Jeruzalemē. Tōdēļ ka ari jī poši beja īsaroduši uz svātkim. Tod
jys otkon nūnōce Galilejas Kanā, kur jys yudini beja pōrvērtis par veinu. Un
tur beja kaids kēneņa īrēdnis, kura dāls slymōja Kafarnaumā. Jys, dzēržūt, ka
Jezus ir atnōcis nu Judejas uz Galileju, aizgōja pi jō un lyudze, lai jys aizītu
un izdzīdynōtu jō dālu, jo tys jau taisejōs mērt. Jezus jam saceja: «Jo jyus
naredzēsit zeimes un breinumus, jyus naīticēsit». Kēneņa īrednis jam atbiļdēja:
«Kungs, atnōc, cikom muns dāls vēļ nav miris». Jezus jam teice: «Ej. Tovs dāls
dzeivoj.» Cylvāks īticēja vōrdam, kū Jezus jam pateice, un aizgōja. Bet, jam vēļ
ejūt, jō kolpi izasteidze jam pretim, saceidami, ka jō dāls dzeivoj. Tod jys īsajautōja
jim par stuņdi, kurā tam klivis lobōk. Tī atbiļdēja jam: «Vakar ap septeitū stuņdi
drudzis jū atstōja». Tod tāvs saprota, ka tei beja stuņde, kod Jezus jam
pateice: «Tovs dāls dzeivoj». Un jys un vyss jō noms īticēja. Šys beja ūtrais
breinums, kū Jezus izdareja, nu Judejas atnōcis uz Galileju.
Tys ir Kunga vōrds.