PYRMAIS LASEJUMS 2 Hr 36, 14–16. 19–23
Dīva dusmes un žāļsirdeiba.
LASEJUMS NU HRONIKU ŪTRŌS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Vysi augstī prīsteri un tauta vairōja
sovus grākus, sekojūt vysom pogōnu nagaņteibom, un apgōneja Kunga nomu, kū jys
beja īsvētejis Jeruzalemē. Un Kungs, jūs tāvu Dīvs, agri caldamīs un ik dīnas
pamōceidams, syuteja ar sovu vēstnešu rūku jim breidynōjumus, jo jys žālōja
tautu un sovu mōjūkli. Bet jī izsmēja Dīva syutņus, nūnīvōja jō vōrdus un zūbōjōs
par pravīšim, cikom sasacēle Kunga dusmes pret jō tautu, un vairs nabeja glōbīņa.
Īnaidnīki aizdadzynōja Kunga nomu, sagrōve Jeruzalemes myurus, nūdadzynōja
vysas pilis un iznycynōja vysu, kas beja vērteigs. Jo kurs izbāga nu zūbyna,
tys tyka aizvasts uz Babiloniju un kolpōja kēneņam un jō dālim leidz pat persīšu
kēneņa vaļdeišonas laikam. Tai pīsapiļdēja Kunga vōrdi, kū beja teikuse
Jeremija mute: «Koleidz zeme nabyus sajāmuse sovus sabatus, tei vysōs pūsta dīnōs
gulēs naskorta, cikom nabyus apritējuši septiņdesmit godi». Bet persīšu kēneņa
Kīra vaļdeišonas pyrmajā godā, lai pīsapiļdeitu Kunga vōrdi, kū jys beja teicis
ar Jeremija muti, Kungs pamudynōja persīšu kēneņa Kīra goru, ka tys lyka pa
vysu sovu vaļsti izsludynōt ari rakstiski šaidus vōrdus: «Tū soka Kīrs, persīšu
kēneņš: Kungs, dabasu Dīvs, deve maņ vysas zemes vaļstis. Un jys maņ pavēlēja
uzceļt jam nomu Jeruzalemē, kas ir Judejā. Jo storp jums nu vysas jō tautas ir
vēļ kaids, tod lai Kungs, jō Dīvs, ir ar jū, un lai jys dūdās ceļā!»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 137 (136)
Refrens: Naaizmērssim
sovu Dīvu! (R. sal. 6)
1 Pi
Babilonijas upem – tur mes sēdējom un raudōjom,
kod pīminejom Sionu.
2 Tōs
zemes veitūlūs
mes pakōrem myusu citaras.
Refrens
3 Jo
tur nu mums praseja dzīsmi
tī, kas myusus aizvede gyustā,
un līksmeibu – tī, kas myusus apspīde:
«Dzīdit mums kaidu nu Sionas dzīsmem».
Refrens
4 Kai
mes lai dzīžam
Kunga dzīsmi svešajā zemē?
5 Jeruzaleme,
jo es byušu aizmērsis tevi,
lai teik aizmērsta muna lobō rūka.
Refrens
6 Muna
mēle lai pīleip pi aukslējom,
jo es naatcerēšūs tevi,
jo Jeruzalemi nabyušu vēlejīs
pōri pōr muna vyslelōkū prīcu.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Ef 2, 4–10
Grāku dēļ myruši, mes teikam izglōbti aiz Dīva žēlesteibas.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES EFEZĪŠIM
Brōli:
Dīvs, byudams žāļsirdeibā bogōts, sovas
lelōs mīlesteibas dēļ, ar kuru myus mīļōja, myusus atgrīze dzeivē leidz ar Kristu,
kas bejom myruši pōrkōpumu dēļ. Jyus taču aiz žēlesteibas asat izglōbti! Jys
ari myusus reizē augšanpīcēle un nūsādynōja debesīs, Kristū Jezū, lai nōkūšajūs
laikūs parōdeitu sovas žēlesteibas pōrpylnū bogōteibu ar sovu labvēleibu pret
mums Kristū Jezū. Jo aiz žēlesteibas jyus asat izglōbti caur ticeibu. Un tys nanōk
nu jums, bet ir Dīva dōvona. Tys nav ari dorbu dēļ, lai nivīns nasalapoj. Mes
taču asam jō radeiba, Kristū Jezū radeiti lobim dorbim, kurus Dīvs ir īprīkš
sagatavōjis, lai mes tūs dareitu.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 3, 16
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīvs tai mīļōja pasauli, ka atdeve sovu
vīnpīdzymušū Dālu;
ikvīns, kas jam tic, īgyun myužeigū
dzeivi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 3, 14–21
Dīvs syuteja sovu Dālu pasaulē, lai tei tyktu atpesteita.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā Jezus saceja Nikodemam:
«Taipat kai Mozus pacēle uz augšu čyusku,
tai ari jōbyun paaugstynōtam Cylvāka Dālam, lai kotrs, kas tic, īmontōtu myužeigū
dzeivi. Dīvs tai mīļōja pasauli, ka atdeve sovu vīnpīdzymušū Dālu, lai ikvīns,
kas jam tic, napazustu, bet īmontōtu myužeigū dzeivi. Jo Dīvs syuteja Dālu
pasaulē, lai jys pasauli navys tīsōtu, bet gon lai pasaule caur jū tyktu atpesteita.
Kas tic jam, tys nateik tīsōts. Bet, kas natic, tys jau ir nūtīsōts, tōdēļ ka
nav īticējis Dīva vīnpīdzymušō Dāla vōrdam. Bet tīsa ir šaida: Pasaulē īnōce
gaisma, bet cylvāki vairōk mīļōja tymsu nakai gaismu, jo ļauni beja jūs dorbi.
Kotrs taču, kas dora ļaunu, īneist gaismu un nasatyvoj gaismai, lai jō dorbi
natyktu nūpalti. Bet, kas dora patīseibu, tys tyvojās gaismai, lai atsaklōtu jō
dorbi, jo tī ir Dīvā dareiti.»
Tys ir Kunga vōrds.