PYRMAIS LASEJUMS Os 10, 1–3. 7–8. 12
Laiks ir meklēt Kungu.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS
Izraeļs beja kai kupls veinakūks, kas
nese sev augļus. Bet jo vairōk jam beja augļu, jo vairōk oltoru jys uzcēle, un,
par cik augleigōka beja jō zeme, par tik krōšņōkus jys taiseja dīvaklus. Divkūseiga
ir jūs sirds; tagad jim byus jōsajam strōpe. Kungs izjauks jūs oltorus un sapūsteis
jūs dīvaklus. Jau tagad jī saceis: «Mums nav kēneņa, jo mes Dīva nasabeistam,
un kū gon mums kēneņš spēs padareit?» Samarija īt būjā, jōs kēneņš ir kai putas
uz yudiņa vērsmas. Un tiks iznycynōtas bezdīveibas augstīnes, Izraeļa grāks. Ērkški
un dodzi saaugs pōr jūs oltorim, un jī saceis kolnim: «Apsedzit myusus!» un
pakolnim: «Kreitit pōr mums!» Īsējit sev taisneibu, un jyus pļausit mīlesteibu;
uzplēsit sev jaunu leidumu. Laiks ir meklēt Kungu, cikom jys atnōks, lai lyktu
pōr jums nūleit taisneibai.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 105 (104)
Refrens: Vīnmār
meklejit Dīva gūdu. (R. sal. 4) vai: Alleluja.
2 Dzīdit
Dīvam un jam spēlejit,
stōstit par vysim jō breinumu dorbim!
3 Lapnojitēs
ar jō svātū vōrdu;
lai prīcojās tūs sirds, kuri meklej
Kungu.
Refrens
4 Meklejit
Kungu un jō varonū spāku,
meklejit vīnmār jō vaigu.
5 Pīminit
jō breinumus, kurus jys ir darejis,
jō zeimes un jō mutes sprīdumus:
Refrens
6 jyus,
Abrahama dzymums, jō kolpi,
Jākuba dāli, jō izvālātī.
7 Jys
ir Kungs, myusu Dīvs;
jō sprīdumi skar vysu zemi.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mk 1, 15
Alleluja.
Dīva vaļsteiba ir tyvu,
nūžālojit grākus un ticit Evangelijam.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 10, 1–7
Apostolu izsyuteišona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Pīaicynōjis sovus divpadsmit mōcekļus,
Jezus deve jim varu pōr ļaunajim gorim, lai jī tūs izdzeitu un lai dzīdynōtu vysas
slimeibas un vysas kaites. Divpadsmit apostolu vōrdi ir šī: pyrmais ir Seimaņs,
kas teik saukts par Pīteri, un jō brōļs Andrejs; Zebedeja dāls Jākubs un jō brōļs
Jōņs; Filips un Bartolomejs; Tomass un muitinīks Matejs; Alfeja dāls Jākubs un
Tadejs; Seimaņs kananīts un Judass Iskariots, kas jū nūdeve. Šūs divpadsmit
Jezus syuteja, jim pavālādams un saceidams: «Naeite pi pogōnim un naīeite samarīšu
piļsātōs. Bet lobōk eite pi Izraeļa noma pazudušajom vuškom. Īdami sludynōt, saceidami:
«Dabasu vaļsteiba ir tyvu.»
Tys ir Kunga vōrds.