PYRMAIS LASEJUMS Os 6, 1–6
Dīvs vēlejās mīleseteibu, navys kaunamūs upurus.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS
Nōcit, atsagrīzsim pi Kunga! Jys myusus
savainōja, un jys ari dzīdynōs, jys myusus sasyta, un jys ari aprypēs. Jys
myusus atdzeivynōs pēc divom dīnom, trešajā dīnā myusus pīceļs, un mes dzeivōsim
jō prīškā. Īpazeisim un ceņssimēs īpazeit Kungu! Jō atnōkšona ir tikpat drūša
kai reita ausma, un jys nōks pi mums kai agreinais leits un kai vāleinais
leits, kas atveļdzej zemi. Kū lai es doru tev, Eifraim? Kū lai es doru tev, Jūda?
Jyusu mīlesteiba ir kai reita mōkūņs un kai reita rosa, kas ōtri nūzyud. Tōdeļ
es šausteju jūs ar pravīšim, nūnōvēju ar munas mutes vōrdim, un muns Lykums
uzausa kai gaisma. Jo es vēlejūs mīlesteibu, navys kaunamū upuri, un Dīva pazeišonu
– vairōk nakai dadzynojamūs upurus.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 51 (50)
Refrens: Dīvs
vēlejās mīlesteibu, navys kaunamūs upurus. (R.
Os 6, 6)
3 Dīvs,
apsažāloj par mani
sovā lelajā žāļsirdeibā
un sovas labvēleibas piļneibā
izdzēs munu nataisneibu.
4 Mozgoj
mani teiru nu nūzīdzeibas traipa
un nu grāka mani škeistej.
Refrens
18 Jo
upura dōvona tev nadora prīcu,
dadzynojamais upurs, jo ari es tū dūtu,
tev napatiks.
19 Satrīkts
gors ir eistais upurs Dīvam,
satrīktu un pazamōtu sirdi, Dīvs, tu
nanycynōsi.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ps 95, 8
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Nanūcītynojit šudiņ sovas sirdis,
bet īsaklausit Kunga bolsā.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Lk 18, 9–14
Leidzeiba par farizeju un muitnīku.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
LUKASS
Tymā laikā:
Dažim, kas sevi uzskateja par taisneigim
un nīvōja cytus, Jezus pastōsteja šū leidzeibu: «Divi cylvāki īgōja svētneicā
lyugtīs. Vīns beja farizejs un ūtrs – muitnīks. Farizejs nūsastōja un pi sevis
lyudzēs tai: «Dīvs, es tev pasateicu, ka naasu taids kai cyti cylvāki – laupeitōji,
krōpnīki, lauleibas pōkōpēji vai ari kai šys muitnīks. Es gaveju divas reizes
nedeļā, dūdu dasmytū daļu nu vysa, kas maņ ir.» Bet muitnīks, iztōlem stōvādams,
nauzadrūšynōja ni acis paceļt uz dabasim, bet syta sev kryutīs, saceidams: «Dīvs,
esi žēleigs maņ grēcinīkam!» Es jums soku: «Jys aizgōja uz mōjom attaisnōts,
bet ūtrs, nā, jo ikvīns, kas sevi paaugstynoj, tiks pazamynōts, bet, kas sevi
pazamynoj, tiks paaugstynōts.»
Tys ir Kunga vōrds.