PYRMAIS LASEJUMS Os 8, 4–7. 11–13
Izraelīšu napaklauseiba un alkdīveiba.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs:
«Izraeļa dāli sev īcēle kēneņus, bet
pret munu grybu; īcēle augstmaņus, bet bez munas ziņas. Nu sova sudobra un zalta
jī pagatavōja sev alkus, lai poši būjā.
Nūgōzts ir tovs teļš, Samarija! Pret jim ir īsadagušas munas dusmes. Cik vēļ
ilgi jī naspēs sevi škeisteit? Ari tys taču ir nu Izraeļa, tū ir darynōjis
amatnīks, un tys nav dīvs, jo Samarijas teļš saškeiss dzērkstelēs. Jī taču sēj
vēju un pļaus vātru. Labeiba bez vōrpom nadūs myltus, un, jo ari dūtu, tod tūs apēss
svešī. Daudz oltoru uzcēle Efraims, bet tī kolpoj jam vīneigi grākam. Es uzraksteju
jim daudzus munus lykumus, bet tī tyka uzskateiti par svešim. Jī mīļoj kaunamūs
upurus, salīk upurī gaļu un labprōt tū ād, bet Kungs tūs napījims. Jys tagad
atcerēsīs jūs nūzīgumus un ar strōpi pīmeklēs jūs grākus. Jī otkon atsagrīzs
Egiptē.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 115 (113B)
Refrens: Mes
uzatycom sovam Dīvam. (R. sal. 9a)
3 Myusu
Dīvs ir dabasūs;
jys dora vysu, kū vīn vēlejās.
4 Pogōnu
dīvakli ir zalts un sudobrs,
cylvāku rūku dorbi.
Refrens
5 Tim
ir mute, bet tī narunoj,
tim ir acis, bet tī naredz.
6 Tim
ir ausis, bet tī nadzērd,
tim ir nōsis, bet tī nasaūž.
Refrens
7 Tim
ir rūkas, bet tī naspēj satausteit,
tim ir kōjas, bet tī nastaigoj,
ar sovu reikli tī naizdūd skaņu.
8 Tim
leidzeigi kļyus tī, kas tūs taisa,
un vysi, kas uz tim pasaļaun.
Refrens
9 Izraeļa
noms uzatic Kungam:
jys ir tim paleigs un vairūgs.
10 Ārona
noms uzatic Kungam:
jys ir tim paleigs un vairūgs.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 10, 14
Alleluja.
Es asu lobais Gons,
es pazeistu sovas vuškas, un munejōs
pazeist mani.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 9, 32–38
Jezus apsažāloj par cylvākim.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Pi Jezus atvede māmu cylvāku, kurā beja ļaunais
gors. Kod ļaunais gors beja izdzeits, māmais sōce runōt. Un ļaudis breinōjōs,
saceidami: «Nikod vēļ Izraelī nav bejuse taida parōdeiba.» Bet farizeji saceja:
«Ļaunūs gorus jys izdzan ar valnu vērsnīka spāku.» Un Jezus apstaigōja vysas piļsātas
un cīmus, mōceidams jūs sinagogā un sludynōdams vaļsteibas Evangeliju, un dzīdynōdams
kotru slimeibu un kotru kaiti. Bet, radzādams ļaužu pulkus, jys īsažālōja par
jim, jo jī beja apspīsti un atstōti kai vuškas, kam nav gona. Tod jys saceja
sovim mōceklim: «Pļōves lauks patīši ir lels, bet strōdnīku moz. Tōpēc lyudzit
pļōves lauka Kungu, lai jys syuta strōdnīkus sovā pļōvē.»
Tys ir Kunga vōrds.