Lielais gavēnis ir sagatavošanās laiks kristiešu lielākajiem svētkiem – Kristus Augšāmcelšanās dienai jeb Lieldienām, un noslēdzas trešdienā pirms šiem svētkiem. Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Lielā sestdiena ir atsevišķs liturģiskais posms, ko katoliskajā Baznīcā sauc par Trim svētajām dienām.
Lielās ceturtdienas rītā diecēžu katedrālēs bīskaps svētī eļļas
– hrizmu, katehumenu un slimnieku eļļu. Uz šo svēto Misi pulcējas pēc iespējas
visi diecēzē kalpojošie priesteri un diakoni, jo tās laikā tiek atjaunoti
priesteriskie solījumi un tā ir arī kā Baznīcas vienības zīme. Šīs svētītās
eļļas vēlāk lieto, svinot svētos Sakramentus.
Lielās ceturtdienas vakarā ar Kunga Pēdējo vakariņu svēto Misi
sākas Trīs svētās dienas, kas noslēgsies pirms Lieldienu vigilijas
dievkalpojuma Lielajā sestdienā.
Pēdējo vakariņu svētajā Misē
tiek pieminēta divu savstarpēji ļoti saistītu sakramentu iedibināšana – Euharistijas un Priesterības jeb
Ordinācijas. Saskaņā ar jūdu paražām Jēzus kopā ar saviem mācekļiem pulcējās uz
Pashas mielastu, kura laikā Viņš lauza maizi un deva to saviem mācekļiem,
sakot: ,,Ņemiet un ēdiet no tās visi: jo tā ir mana Miesa, kas par jums tiks
atdota.” Tāpat pēc vakariņām Viņš ņēma biķeri, sacīdams: ,,Ņemiet un dzeriet no tā visi: jo tas ir manu jaunās un mūžīgās derības
Asiņu biķeris, kas par jums un par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai. Dariet
to manai piemiņai.” (sal. 1 Kor 11,
25 – 26)
Katoliskās Baznīcas mācības kodols ir Euharistija un ticība tam,
ka svētās Mises laikā neraudzētā maize un vīns tiek pārvērsti par Kristus Miesu
un Asinīm. Tieši Euharistija ir vienīgais neizsīkstošais avots, kurā mēs varam
smelties visu nepieciešamo, lai varētu atbilstoši nodzīvot zemes dzīvi un
sasniegt arī mūžīgo.
Vēlāk mielasta laikā Jēzus novilka virssvārkus un mazgāja kājas
saviem apustuļiem, kurus bija izraudzījies par priesteriem jaunās derības
izpratnē. (sal. Jņ 1, 1 – 15)
Lielās ceturtdienas naktī daudzviet notiek Vissvētākā Sakramenta adorācija. Ticīgie paliek Euharistijas klātbūtnē līdzīgi kā apustuļi palika nomodā kopā ar Kristu, kad viņi kopā devās uz Olīvkalnu, kur Jēzus pavadīja vairākas stundas dedzīgā lūgšanā un nāves bailēs. Rītausmā Olīvdārzā ieradās karavīri, un Jūdass norādīja uz Jēzu, šādi Viņu nododot karavīru rokās.
Lielā piektdiena
Lielā piektdiena ir Kristus ciešanu un
nāves diena. Šī ir vienīgā diena gadā, kad netiek svinēta svētā Mise. Lielās piektdienas
dievkalpojuma galvenais notikums ir krusta pagodināšana. Krusts tiek iznests cilvēku priekšā, un
priesteris trīs reizes dzied: „Lūk, krusta koks, kurā pacelts pasaules
Pestītājs,” un tauta atbild viņa aicinājumam ar vārdiem: „Nāciet, godināsim
viņu.” Dievkalpojuma noslēgumā krustu, kas tika godināts, svinīgi pārnes uz
Kristus kapa altāri.
Krusta godināšanas tradīcija ir cieši
saistīta ar Kunga Jēzus Kristus ciešanu piemiņu. Krusts, kas bija
noziedznieku soda mērs un zīme, pateicoties Kristus pestījošajām ciešanām,
ticīgajiem ir kļuvis pestīšanas zīme.
Mums nav tādas iespējas, kāda vēsturē bija
Kunga mātei Marijai un apustulim Jānim: godbijīgi stāvēt pie krusta
Golgātā. Mūs no šī notikuma šķir laiks un attālums, taču tas nemazina šī krusta
nopelnus mūsu dzīvē šeit un tagad. Mums katram ir iespēja līdzīgi Marijai
pagodināt viņas Dēla krustu tieši šajā Lielās piektdienas dievkalpojumā.
Lielā sestdiena
Lielajā sestdienā ticīgie laiku pavada, lūdzoties un paliekot pie Kristus kapa, kur apcer Viņa ciešanas, nāvi un nokāpšanu priekšellē, gaidot Viņa Augšāmcelšanos.
Altāris paliek neapsegts līdz Lielās sestdienas vakaram vai nakts stundai, kad ar svinīgo vigilijas dievkalpojumu uzsākas priecīgais Lieldienu laiks, kas turpināsies piecdesmit dienas.
Ievietots: 08:52, 24.03.2016.
radieceze.lv