Menu:














PĀVESTA FRANCISKA VĒSTĪJUMS
XXVI VISPASAULES SLIMNIEKU DIENĀ 2018

Mater Ecclesiae:
,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte.
Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 
Dārgie brāļi un māsas,
 
Baznīcas kalpojums slimniekiem un tiem, kas viņus aprūpē, ir jāturpina ar atjaunotu spēku, paliekot uzticībā Kunga pavēlei (sal. Lk 9, 2 – 6; Mt 10, 1 – 8; Mk 6, 7 – 13) un sekojot tās dibinātāja un Mācītāja daiļrunīgajam paraugam.
 
Kā šī gada Slimnieku dienas tēma ir vārdi, ko Jēzus sacīja no krusta savai Mātei Marijai un Jānim: ,,Lūk, tavs dēls. (..) Lūk, tava Māte. Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.” ( 19, 26 – 27)
 

1. Kunga vārdi izcili izgaismo krusta noslēpumu, kas reprezentē nevis bezcerīgu traģēdiju, bet drīzāk vietu, kur Jēzus manifestē savu godību un parāda savu mīlestību līdz galam, kas kļūst par kristiešu kopienas un katra mācekļa dzīves pamatu un likumu.

Vispirms Jēzus vārdi ir avots Marijas mātišķajam aicinājumam attiecībā uz visu cilvēci. Viņai īpaši bija jābūt sava Dēla mācekļu Mātei, rūpējoties par viņiem un viņu dzīves ceļu. Kā zinām, mātes rūpes par savu dēlu vai meitu iekļauj sevī gan materiālo, gan garīgo viņu audzināšanas dimensiju.

Neizsakāmās krusta sāpes pārdur Marijas dvēseli (sal. Lk 2, 35), bet viņu neparalizē. Gluži pretēji, kā Kunga Mātei viņai sākas jauns pašupurēšanās ceļš. Uz krusta Jēzus parādīja savas rūpes par Baznīcu un visu cilvēci, un Marija ir aicināta būt līdzdalīga šajās rūpēs. Aprakstot Svētā Gara izliešanos Vasarsvētkos, Apustuļu darbos parādīts, ka Marija savu uzdevumu sāka pildīt agrīnās Baznīcas kopienā. Uzdevumu, kas nekad nav pabeigts.

2. Jānis, mīļotais māceklis, Baznīcas, mesiāniskās tautas, tēls. Viņam ir Marija jāatzīst kā sava Māte. To darot, viņš ir aicināts pieņemt Mariju pie sevis, lai redzētu viņā katras māceklības paraugu un lai kontemplētu mātišķo aicinājumu, ko Jēzus viņai uzticēja ar visu, ko tas ietver: mīloša Māte, kas dāvā dzīvību bērniem, kas ir spējīgi mīlēt, kā Jēzus ir pavēlējis. Tādēļ Marijas mātišķais aicinājums rūpēties par saviem bērniem ir uzticēts Jānim un Baznīcai kopumā. Visa mācekļu kopiena ir iekļauta Marijas mātišķajā aicinājumā.

3. Jānis, kā māceklis, kurš ar Jēzu dalījās visā, zina, ka Mācītājs vēlas vest visus cilvēkus uz satikšanos ar Tēvu. Viņš var apliecināt faktu, ka Jēzus satika daudzus cilvēkus, kuri cieta garīgas slimības sava lepnuma dēļ (sal. 8, 31 – 39) un no fiziskām kaitēm (sal. 5, 6). Viņš dāvāja žēlsirdību un piedošanu visiem un dziedināja slimos par zīmi pārbagātās dzīvības Valstībai, kur tiks noslaucīta katra asara. Līdzīgi Marijai apustuļi ir aicināti rūpēties citam par citu, bet ne tikai uz to. Viņi zina, ka Jēzus sirds ir atvērta visiem un nevienu neizslēdz. Valstības Evaņģēlijs ir jāsludina visiem, un kristiešu tuvākmīlestībai ir jābūt vērstai pret visiem, jo viņi vienkārši ir personas, Dieva bērni.

4. Baznīcas mātišķais aicinājums trūkumcietējiem un slimniekiem konkrētu izpausmi savas vēstures 2000 gadu laikā rod iespaidīgās iniciatīvu sērijās par labu slimniekiem. Šī veltīšanās vēsture nedrīkst tikt aizmirsta. Visur pasaulē tā turpinās līdz pat mūsdienām. Valstīs, kur pastāv adekvāta publiskā medicīnas sistēma, katolisko reliģisko kongregāciju un diecēžu un to slimnīcu darbs nav vērsts tikai uz kvalitatīvas medicīniskās aprūpes nodrošināšanu, bet arī uz cilvēka personas likšanu ārstēšanas procesa centrā, tajā pašā laikā veicot zinātnisko pētniecību ar pilnīgu cieņu pret dzīvību un kristīgajām morālajām vērtībām. Valstīs, kur veselības aprūpes sistēmas nav adekvātas vai vispār nepastāv, Baznīca cenšas darīt visu, ko spēj, lai uzlabotu veselību, izskaustu bērnu mirstību un apkarotu plaši izplatītas slimības. Visur tā cenšas nodrošināt aprūpi, pat tad, kad tā nespēj piedāvāt izārstēšanu. Baznīca kā ,,lauka slimnīcas”, kas uzņem visus dzīves ievainotos, ir pavisam konkrēta realitāte, jo dažās pasaules daļās misionārās un diecēzes slimnīcas ir vienīgās institūcijas, kas nodrošina iedzīvotāju nepieciešamo aprūpi.

 
5. Atmiņa par šīs kalpošanas slimajiem ilgo vēsturi ir prieka iemesls kristīgajai kopienai, īpaši tiem, kas ir iesaistīti šajā kalpojumā. Tomēr vispirms mums ir jāraugās pagātnē, lai ļautu tai  mūs bagātināt. Mums ir jāapgūst tas, ko tā māca par daudzu slimniekiem kalpojošu institūtu dibinātāju pašaizliedzīgo dāsnumu, radošumu, ko mudina tuvākmīlestība, par daudzām iniciatīvām, kas notikušas gadsimtu laikā, nodošanos zinātniskajiem pētījumiem kā līdzeklim, lai slimniekiem piedāvātu inovatīvu un drošu ārstēšanu. Pagātnes mantojums palīdz mums veidot labāku nākotni, piemēram, pasargājot katoliskās slimnīcas no biznesa mentalitātes, kas visā pasaulē tiecas veselības aprūpi pārvērst peļņu nesošā uzņēmumā, kas beidzas ar trūcīgo atmešanu. Gudra organizācija un tuvākmīlestība pieprasa, lai slimnieks tiktu respektēts viņa vai viņas cieņas dēļ un nemitīgi tiktu paturēts terapeitiskā procesa centrā. Šādai pašai pieejai ir jābūt arī kristiešiem, kas strādā publiskās struktūrās, jo ar savu kalpojumu arī viņi ir aicināti nest pārliecinošu Evaņģēlija liecību.

6. Jēzus Baznīcai ir dāvājis dziedināšanas varu: ,,Šādas zīmes sekos tiem, kas tic: (..) viņi uzliks rokas slimniekiem un tie kļūs veseli.” (Mk 16, 17 – 18) Apustuļu darbos lasām dziedināšanu aprakstus, ko veica Pēteris (sal. Apd 3, 4 – 8) un Pāvils (sal. Apd 14, 8 – 11). Baznīcas misija ir atbilde Jēzus dāvanai, jo tā zina, ka tai slimniekam ir jānes paša Kunga skatiens, pilns maiguma un līdzcietības. Veselības aprūpes kalpojums vienmēr būs nepieciešams un fundamentāls uzdevums, kas ir jāveic ar atjaunotu gan draudžu kopienu, gan veselības aprūpes institūciju entuziasmu. Nedrīkstam aizmirst to ģimeņu maigo mīlestību un izturību, kuras rūpējas par saviem bērniem, vecākiem vai tuviniekiem, kas ir hroniski slimi vai ar kādu invaliditāti. Ģimenes lokā sniegtas rūpes ir sevišķa liecība mīlestībai pret cilvēku, tai ir jābūt atbilstoši atpazītai un atbilstošas politikas atbalstītai. Ārsti un medmāsas, priesteri, konsekrētās personas, brīvprātīgie, ģimenes un visi, kuri rūpējas par slimniekiem, līdzdarbojas šajā ekleziālajā misijā. Tā ir dalīta atbildība, kas palielina katra sniegtā ikdienišķā kalpojuma vērtību.

7. Marijai, maigās mīlestības Mātei, mēs vēlamies uzticēt visus, kas ir slimi miesā un dvēselē, lai viņa tos uzturētu cerībā. Lūdzam arī viņas palīdzību būt atsaucīgiem pret mūsu slimajiem brāļiem un māsām. Baznīca zina, ka tai ir nepieciešama īpaša žēlastība, lai izpildītu savu evaņģēlisko uzdevumu kalpot slimniekiem. Lai mūsu lūgšanas Dieva Mātei ir vienotas nemitīgā lūgumā, lai katrs Baznīcas loceklis dzīvo ar mīlestību pret aicinājumu kalpot dzīvībai un veselībai. Lai Jaunava Marija aizbilst par šo XXVI Vispasaules slimnieku dienu, lai viņa palīdz slimniekiem paciest savas ciešanas vienībā ar Kungu Jēzu un lai viņa atbalsta visus tos, kas rūpējas par viņiem. Visiem, slimniekiem, veselības aprūpes darbiniekiem un brīvprātīgajiem, sirsnīgi sūtu savu apustulisko svētību.

Vatikāns, 2017. gada 26. novembris,
Mūsu Kunga Jēzus Kristus, Vispasaules Karaļa, svinībās

 FRANCISKS

 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze