Menu:














PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXVII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šodienas Evaņģēlija fragments seko uzreiz pagājušajā svētdienā lasītajam fragmentam (lasīt šeit), kurā jūdu reliģiskie līderi izjautāja Jēzu par Viņa mācības autoritātes avotu. Atteicies atbildēt uz viņu jautājumiem, Jēzus pastāstīja līdzību par diviem dēliem un vēlāk kritizēja augstos priesterus un tautas vecākos par viņu ticības trūkumu Jānim Kristītājam.

 

Šodienas fragmentā Jēzus atkal līdzībā uzrunā augstos priesterus un tautas vecākos. Līdzībā saimnieks savu vīna dārzu iznomāja vīnkopjiem un sūtīja savus kalpotājus ievākt ražas daļu, kuru vīnkopji bija viņam parādā. Kalpotāji tika sūtīti vairākas reizes un ikreiz vīnkopji tos sasista un nonāvēja. Visbeidzot ievākt augļus īpašnieks sūtīja savu dēlu. Vīnkopji, domājot, ka pēc saimnieka nāves viņi mantos vīna dārzu, nolēma nogalināt saimnieka dēlu – viņa vienīgo mantinieku.

 

Pastāstījis līdzību, Jēzus jautāja augstajiem priesteriem un tautas vecākajiem: ko zemes īpašnieks izdarīs ar ļaunajiem vīnkopjiem? Viņi visi piekrita, ka īpašnieks strādniekus nonāvēs un zemi iznomās citiem vīnkopjiem, kuri atdos augļus īstajā laikā.

 

Stāstot šo līdzību, Jēzus acīmredzami balstās uz fragmentu no Isaja grāmatas, (kas ir šodienas pirmais lasījums (Is 5, 1 – 7)) un kuru augstie priesteri un tautas vecākie ļoti labi zināja. Tādēļ Jēzum nebija jāskaidro līdzības simbolisms. Farizeji saprata, ka vīna dārzs simbolizē Izraēli, zemes īpašnieks – Dievu, kalpotāji – praviešus un ļaunie vīnkopji – reliģiskos līderus.  Tomēr Jēzus izskaidro līdzību saviem klausītājiem: Dieva valstība tiks atņemta neticīgajiem un atdota ticīgajiem. Augstie priesteri un tautas vecākie, sniedzot atbildi uz Jēzus jautājumu, nosodīja sevi paši.

 

Šodienas Evaņģēlija fragmentā aprakstītajam ir paralēls apraksts arī Marka Evaņģēlijā. (Mk 12, 1 – 12) Tomēr starp abiem fragmentiem ir dažas ievērojamas atšķirības. Mateja versijā reliģiskie līderi nosoda sevi paši, savukārt, Marka versijā Jēzus pats atbild uz savu jautājumu. Matejs piemin tādus reliģiskos līderus: farizejus un augstos priesterus. Šis fragments skaidri norāda uz spriedzi, kas bija radusies starp Jēzu un jūdu reliģiskajiem līderiem, kuri uzskatīja, ka Viņa mācība ir bīstama.  Mateja Evaņģēlijs tika sarakstīts apmēram 70 gadus pēc Jēzus nāves un atspoguļo konfliktus un spriedzi kristīgajā kopienā, kurai Matejs rakstīja. Daudzi Svēto Rakstu pētnieki uzskata, ka spriedze starp Mateja kopienu un tās jūdu kaimiņiem ir jūtama arī šodienas lasījumā.

 

Šis fragments mums atgādina, ka ir ļoti svarīgi ieklausīties Dieva vārdā. Dievs mūs uzruna dažādos veidos – caur Svētajiem Rakstiem, caur Baznīcas Tradīciju, caur Baznīcas mācību un mūsdienu praviešiem. Vai mēs esam vērīgi un gatavi pieņemt Dieva vārdu caur šiem vēstnešiem?


    Ievietots: 13:32, 06.10.2017.                                                                                  radieceze.lv

 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze