Menu:














PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šodienas Evaņģēlija fragmentā turpinās stāsts, kas iesākās pagājušajā svētdienā. Sīmanis Pēteris tika nosaukts par klinti, uz kura Jēzus cels savu Baznīcu, bet tomēr Pēteris turpina izrādīt savu ierobežoto izpratni par Jēzus identitāti. Tagad, kad apustuļi ir apjautuši, ka Jēzus ir Mesija, Viņš tiem atklāj savu misiju: Viņam Jeruzalemē ir jācieš un jānomirst, lai trešajā dienā augšāmceltos. Pēteris šo pareģojumu noraida, un Jēzus viņu smagi norāj, nosaucot par ,,sātanu”. Iebilstot pret šo Jēzus misijas aspektu, Pēteris parāda, ka vairāk nerunā, balstoties uz Dieva atklāsmi, bet gan kā cilvēks. Vēlāk Jēzus māca savus apustuļus par māceklības grūto ceļu: būt Kristus māceklim ir sekot Viņam krusta ceļā.

 

Pēteris tomēr nespēja saprast, ko nozīmē Jēzu saukt par Mesiju. Maz ticams, ka pārējie apustuļi to būtu sapratuši labāk. Mesiāniskās gaidas nāca no pirmo gadsimtu jūdaisma. Romas okupācijas laikā daudzi Izraēlī cerēja un lūdza Dievu, lai Viņš sūta Mesiju, kurš tos atbrīvotu no romiešu apspiešanas. Vispārējs priekštats bija, ka Mesijam jābūt politiskai figūrai, Ķēniņam, kurš Izraēli atbrīvos no piespiedu paklausības Romiešu likumiem. Iespējams, arī Pēteris domāja kaut ko līdzīgu, kad Jēzu nosauca par Mesiju. Tomēr šajā fragmentā Jēzus sāk mācīt saviem apustuļiem, ka Viņš būs Mesija citādākā veidā.

 

Jēzus vairāk līdzināsies Cietošajam Kalpam, par kuru raksta pravietis Isajs, nevis politisks atbrīvotājs. Tie, kuri būs Jēzus mācekļi, arī tiks aicināti uz līdzīgu kalpojumu. Iespējams, tieši tas Jēzus pareģojumā visvairāk izbiedēja Pēteri. Viņam, kuru Jēzus nosauca par klinti, arī būtu jāupurējas citu labā un tiem jākalpo. Arī mūsdienās kristīgie līderi joprojām ir aicināti upurēties un kalpot citiem, ka to darīja Jēzus. Amen.

    Ievietots: 09:41, 01.09.2017.                                                                                             radieceze.lv
 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze