Menu:














PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XXIII SVĒTDIENA


Dienas lasījumi

Šīs svētdienas otrajā lasījumā (Rom 13, 8 – 10) apustulis Pāvils izsaka kādu ļoti izaicinošu domu. Viņš norāda, ka vienīgais, kam mums būtu jāpieder, ir mīlestība. Viņš skaidroja, ka visi pārējie baušļi rod savu spēku tajā. Tādēļ mīlestība ir vislielākais bauslis, kurš ir jāievēro īpaši stingi, jo tas kurš mīl piepilda Likumu.

 

Iedziļināsimies šajā Evaņģēlija fragmenta daļā. Pirmkārt, tas, kuram tiek darīts pāri, ir aicināts uzsākt izlīgšanu: ,,Ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam.” (Mt 18, 15) Jēzum tas ir raksturīgi. Ar Viņu vienmēr ir situācijas izmaiņas. Mēs visi atceramies aicinājumu pagriezt otru vaigu tam, kurš sit. (sal. Mt 5, 39) Mūsdienās gan parasti tiek sagaidīts, ka pāridarītājs vai grēcinieks ies un meklēs izlīgumu. Bet Jēzus saka, ka tieši nevainīgajam ir jāsper pirmais solis. Tas ir mīlestības gājiens. Kā norādīja svētais Pāvils: ,,Mīlestība nedusmojas un nedomā ļaunu. (..) Tā panes visu, tic visam, cer visam, visu pacieš.” (sal. 1 Kor 13, 5 – 7)

 

Šajā stāstā mēs redzam, ka mīlestības vadītu izlīgšanu jāveido četriem soļiem:

 

 - Privāta saruna starp cietušo un pāridarītāju. Bieži mēs izlaižam šo ļoti svarīgo soli. Ir nepieciešams individuāls dialogs starp konfliktā iesaistītajiem, bez trešajām personām.

 

 - Divu vai vairāku personu iesaistīšana. Šis solis kļūst būtisks, kad pirmais nesniedz vēlamo iznākumu. Bet ir svarīgi, lai iesaistītie būtu personas, kas nenostājas kāda pusē vai saasina situāciju.

 - Baznīcas kopienas iesaistīšana. Baznīcas kopienai jābūt spējīgai būt var vidutāju, kad abi pirmie soļi nesniedz rezultātu. Baznīcas loma nav tiesāt, bet glābt. Tieši tādēļ Baznīca ir Dieva pestīšanas redzamā zīme pasaulē.

 

 - Izturēties pret pāridarītāju kā pagānu vai muitnieku. Šis ir galējais solis, kad pirmie trīs sevi ir pilnībā izsmēluši. Kristus aicina cietušo izturēties pret pāridarītāju kā pret pagānu vai muitnieku. Jautājums ir, kā mēs varam izturēties pret pagānu vai muitnieku? Vai kā pret viņiem izturējās Jēzus? 

         
Un atbilde ir, ka Kungs pret viņiem izturējās ar vēl lielāku mīlestību. Jāņa Evaņģēlijā (4, 7 – 42) Jēzus izrādīja īpaši līdzcietīgu mīlestību samarietim, kuru visi uzskatīja ne tikai par pagānu, bet arī par publisku grēcinieku. Viesojoties pie muitnieka Mateja, Kristus saviem kritizētājiem sacīja, ,,ka Viņš nav nācis aicināt taisnīgos, bet grēciniekus.” (sal. Lk 5, 32) Tādēļ, kad Kungs saka, ka pret pāridarītāju jāizturas kā muitnieku, Viņš domā, ka mēs nedrīkstam padoties un pamest mūsu to bēdā. Mums tam ir jāsniedz vēl vairāk mīlestības un rūpju.

 

Tā ir vadlīnija mūsu dzīvei, jo Dievs nekad mūs nepamet. Pēc mūsu pirmvecāku (Ādama un Ievas) krišanas grēkā Viņš uzsāka izlīgšanu ar mums, kas savu kulmināciju sasniedza Kunga Jēzus Kristus atnākšanā virs zemes.

 

Noslēgumā Jēzus izteica dažus apsolījumus tiem, kuri klausa Viņa balsi un nenocietina savas sirdis. Tie ir apsolījumi tiem, kuri šodien uzņemsies mīlestības izplatīšanas uzdevumu, parādu, kāds mums ir pret katru līdzcilvēku: būvēt izlīguma tiltus.

 

Uzsākot jauno nedēļu, paturēsim prātā, ka esam mīlestības parādnieki. Ir fundamentāli svarīgi, lai mēs turpinātu atmaksāt šo parādu, gluži tāpat kā Kristus pilnīgā veidā atdeva šo parādu uz krusta, sakot, ka ir piepildīts. (sal. 19, 30) Amen.

    Ievietots: 08:14, 08.09.2017.                                                                                radieceze.lv
 Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze