Menu:














PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKA POSMA XIV SVĒTDIENA

Dienas lasījumi

,,Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un es jūs atspirdzināšu.”(sal. Mt 11, 25) Šādi brīnišķīgi mūsu Kunga vārdi ir saprotami vienīgi tad, ja mēs jau dzīvojam Viņa pestīšanas noslēpumā. Ja mēs tajā nedzīvojam, tad tikai jutīsimies apbēdināti, kad Dievs mums nedos to, ko mēs vēlamies.

 

Šīs svētdienas pirmajā lasījumā no pravieša Zaharija grāmatas lasām vārdus, kuri piepildījās Palmu svētdienā: ,,Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis. Taisnīgs un pestīšanu nesošs. Viņš ir pazemīgs un jāj uz ēzelīša, uz ēzeļmātes kumeļa.” (sal. Zah 9, 9) Pat pravieši saskatīja, ka Pestītājam nav obligāti jābūt ar politisku varu vai tādam, kurš izrāda pārākumu pār sev padotajiem. Pilnīgi pretēji Pestītājs varētu nākt pazemībā, būt persona, kuru citi ne par ko īpašu neuzskata un taml.

 

Tāpat tas ir arī mūsdienās. Tik bieži mēs nevēlamies ieklausīties Svētajos Rakstos, nevēlamies pieņemt mācību, kas mums ir nodota, un mēs patiesībā neticam, ka Dievs  ir ienācis mūsu pasaulē un kļuvis viens no mums. Patiesībā mēs nevēlamies Dievu, bet labprātāk paši esam dievi visās lietās.

 

Otrajā lasījumā no vēstules romiešiem ir vārdi: ,,Bet, ja miesas iegribas mērdēsiet ar Gara spēku, jūs dzīvosiet.” (sal. Rom 9, 13) Cik gan grūti ir mērdēt miesas iegribas! Mūsu miesas vēlas gūt sev baudu, un visa garīgā disciplīna uzstāj, ka tikai Jēzū Kristū balstīts askētisms spēj savaldīt miesas alkas. Modernajā pasaulē miesa tiek gandrīz vai pielūgta, un patiesībā neviens īsti neuzskata, ka miesai būtu kāda no baudām jāliedz tiktāl, kamēr tas nenodara pāri citiem. Šāds ir mūsdienu pasaules skatījums, un tas ir pilnīgi pretējs Vecās un Jaunās Derības mācībām.

 

Fragmentā no Mateja Evaņģēlija ir teikts: ,,Tu esi to apslēpis no gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to mazajiem.” (sal. Mt 11, 25) Pieaugot ticībā un sevis veltīšanā Kungam Jēzum, mēs apzināmies, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēki mūs nesapratīs. Sekošana Jēzum tik tiešām ir pretēja mūsdienu kultūrai, un Jēzus vērtības šķiet antihumānas.

 

Jēzus nevienu nenosoda. No otras puses Viņš mūs aicina dzīvot noteiktā veidā un pieņem, ka mēs saprotam, ka tikai konkrēti dzīves veidi sniedz mums patiesu dzīvi. Sakot, ka mēs radīsim Viņā mieru, Jēzus mums nesola ilgu mūžu, lielas bagātības, dažādas baudas utt. Tā vietā Jēzus ir tiešs, ka ceļš uz pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi ir caur krustu. Viņa jūgs ir maigs un nasta viegla tikai tad, ja mēs vēlamies kopā ar Viņu iet caur ciešanām un nāvi pretī dzīvībai.

 

Evaņģēlijs ne vienmēr ir pieņemams dzīvesveids. Bet, kad mēs sastopat Jēzu un uzsākam ceļu ar Viņu, mēs saprotam, ka krustu nest ir viegli, jo Viņš ir mums līdzās. Pieķeršanās Jēzum visas lietas padara iespējamas. Amen.


    Ievietots: 14:33, 07.07.2017.                                                                                             radieceze.lv





































 Copyright
© 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze