Māsa
Faustīne ir poļu klostermāsa, kas dzīvoja 20. gadsimta sākumā un aizgāja mūžībā
1938. gadā 33 gadu vecumā. Kaut gan viņa skolā mācījusies tikai nepilnus trīs
gadus, tomēr savos vēstījumos runā par to, ka žēlsirdība ir svarīgākais Dieva
aspekts, līdzīgi kā sv. Akvīnas Toms un sv. Augustīns to apliecina savos
teoloģiskajos darbos. Māsai Faustīnei parādījās Kristus, un šādi gadījumi
Baznīcas vēsturē ir ļoti reti. Pāvests Jānis Pāvils II apstiprināja māsas
Faustīnes atklāsmju autentiskumu 1993. gadā, kad viņu beatificēja. Viņš labi
pārzināja māsas Faustīnes dzīvi, jo bija veicis arhibīskapa pienākumus Krakovas
diecēzē, kurā atrodas šīs svētās klosteris, viņš bija arī māsas Faustīnes
beatifikācijas lietas postulators.
Jēzus vēsts, ko Viņš uzticēja māsai Faustīnei, ir ļoti vienkārša: ,,Stāsti pasaulei par manu bezgalīgo žēlsirdību! Lai Žēlsirdības svētki kļūst par atgriešanos un aizsardzību visām dvēselēm, īpaši grēciniekiem. Šajos svētkos es izliešu savas žēlsirdības okeānu pār tām dvēselēm, kas tuvosies manas žēlastības avotam.” Mēs zinām, ka šis avots ir Jēzus Sirds. Kungs lūdza māsai Faustīnei, lai tiktu uzgleznota žēlsirdīgā Kristus svētglezna. Vienkāršai klostermāsai doties pie Baznīcas autoritātēm, lai pavēstītu par šīm atklāsmēm, – tas nebija viegls uzdevums, taču, kā redzam šodien, gan žēlsirdīgā Jēzus svētglezna, gan Žēlsirdības kronīša un Žēlsirdības litānijas lūgšanas jau ir kļuvušas par ticīgo garīgās dzīves sastāvdaļu.
Jēzus
māsai Faustīnei teica, ka ir cilvēki, kas izturas tā, it kā Viņš būtu miris,
nevis augšāmcēlies un dzīvs. Viņš apliecināja: ,,Mana Sirds ir pilna mīlestības
un žēlsirdības.” Jēzus ir dzīvs, Viņš ir dzīvs tevī un cilvēcē šodien.
Atbildēsim Viņa žēlsirdīgās Sirds aicinājumam!
,,Jēzu,
visa mana cerība ir Tava žēlsirdīgā Sirds. Man nav citas aizsardzības, kā vien
Tava žēlsirdība, tikai tajā es balstu savu paļāvību! Jēzu, dari manu sirdi
līdzīgu Tavai, vai drīzāk — pārveido manu sirdi savā Sirdī, lai es protu
sajust citu siržu vajadzības, īpaši lai sajūtu, kas nepieciešams tām sirdīm,
kuras noskumušas un cieš. Dari, lai pret visiem bez izņēmuma man pietiek
mīlestības,
līdzjūtības un maiguma. Dari, lai visa cilvēce iepazīst Tavas žēlsirdības
neaptveramo dziļumu, lai liek tajā visu savu cerību un slavē to uz mūžīgiem
laikiem. Jēzu, es uzticos Tev! Tu dāvāji mums to, kas Tev bija visdārgākais, —
asinis un ūdeni no savas Sirds. Tāds ir Tavas mīlestības
visvarenais spēks, no tās mēs saņemam katru žēlastību. Pat ja mēs apvienotu
visas cilvēku un eņģeļu balsis, tās neatrastu pietiekami daudz vārdu, lai
izteiktu Tavas mīlestības un neizmērojamās žēlsirdības noslēpumu! Cik
Dieva labums ir liels — lielāks, nekā mēs spējam saņemt! Ir tādi brīži un tādi
dievišķās žēlsirdības noslēpumi, par kuriem pat debesis ir pārsteigtas! Lai
izbeidzam savus spriedumus par dvēselēm, jo Dieva žēlsirdība pret tām ir
apbrīnojama. Nebaidieties no Dieva, ak, dvēseles, bet uzticieties Viņam, jo Viņš
ir labs un Viņa žēlsirdība –bezgalīga.
No žēlsirdības izplūst visas Dieva dāvanas, un pēdējā stunda ir pilna žēlsirdības pret mums. Lai neviens nešaubās par Dieva labumu! Kaut mūsu grēki būtu melni kā nakts, Dieva žēlsirdība ir lielāka par mūsu pārkāpumiem. Tikai viens ir nepieciešams — lai grēcinieks kaut nedaudz atver savas sirds durvis dievišķās žēlsirdības stariem, pārējo Dievs izdarīs. Mans Dievs, lai tiek apbrīnots un slavēts Tavas žēlsirdības lielums! Kungs, lai Tava žēlsirdība mīt manī! Ak, Jēzu, pārveido mani, lai es kļūstu Tu, jo Tu spēj visu. Āmen." (sv. Faustīne)
Ievietots: 09:59, 01.04.2016. radieceze.lv