2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ
Šo
svētku Evaņģēlija fragmentā mēs sastopamies ar dažādiem cilvēkiem un
notikumiem, kas mums sniedz vairākas pamācības un mudina uz tālākām pārdomām. Vispirms
Marija un Jāzeps. Viņi respektē Mozus likumu, saliekot trūcīgajiem paredzēto
upuri: pāri dūju vai divus jaunus baložus. Tālāk redzam Simeonu un Annu, divus
godājamus sirmgalvjus, kas bija sevi veltījuši lūgšanai un gavēnim, un viņu
dievbijība ļāva tiem atpazīt Mesiju.
Šādi
Jēzus prezentēšanā svētnīcā varam saskatīt turpinājumu Marijas prezentēšanas svētnīcā
piemiņas dienai, ko svinam 21. novembrī. Šajā dienā Baznīca pauž pateicību
visiem tiem, kas kopienā ir īpaši veltījušies lūgšanai, tiem, kuriem ir īpašs
aicinājums uz kontemplatīvo dzīvi. Cienījamā Simeona tēlā Jēzus prezentācija
mums atgādina, ka lūgšana un kontemplācija nav tikai laika tērēšana vai
kavēklis žēlsirdībai. Pilnīgi pretēji. Laiks nevar tikt labāk pavadīts kā
lūgšanā, jo kristīgā žēlsirdība ir dziļas iekšējas dzīves sekas. Tikai tie, kas
lūdzas un gandara, līdzīgi kā Simeons un Anna ir atvērti Svēta Gara dvesmai.
Viņi zina, kā atpazīt Kungu apstākļos, kuros tas atklājas, jo viņiem
piemīt plaša iekšēja vīzija un viņi ir
iemācījušies mīlēt ar Tā sirdi, kura vārds ir Žēlsirdība.
Evaņģēlija
fragmenta noslēgumā ir uzsvērts Simeona pravietojums par Marijas ciešanām.
Svētais Jānis Pāvils II māca, ka ,,Simeona vārdi ir gluži kā otrā pasludināšana
Marijai, jo tie runā par konkrētu vēsturisku situāciju, kurā viņas Dēls piepilda
savu misiju, proti, pamestībā un ciešanās” (Redemptor
Mater, Nr. 16). Erceņģeļa vēsts bija liela prieka avots, jo tā attiecās uz
Jēzus mesiānisko karaliskumu un Viņa ieņemšanas pārdabisko raksturu. Sirmgalvju
sacītais svētnīcā, savukārt, bija par Kunga atpestīšanas darbu, ko Viņš
pabeigs, sagādājot savai Mātei ciešanas. Tādēļ šajos svētkos ir spēcīga
mariāniskā dimensija un neierastākas formas Liturģiskajā kalendārā tos sauc arī
par ,,Vissvētākās Jaunavas Marijas šķīstīšanos”. Tas sasaucas ar citu prezentācijas
aspektu, kas ietver jūdu sievietes šķīstīšanās rituālu, kas tai bija jāveic pēc
bērna laišanas pasaulē. Marijas gadījumā šāda šķīstīšanās nebija nepieciešama,
bet tā norāda uz viņas pilnīgās veltīšanās Dievam atjaunošanos, lai piepildītos
Viņa dievišķais plāns.
Simeona pravietojums arī atklāj, ka Kristus būs ,,zīme, kurai pretosies”. Svētais Kirils no Aleksandrijas vienā no saviem sprediķiem vārdus ,,zīme, kurai pretosies” interpretēja ,,kā cienījamu krustu, par kuru svētais Pāvils rakstīja, ka ,,tas ir ieļaunojums jūdiem un muļķība pagāniem’’ (1 Kor 1, 23). (..) Tā ir zīme, kurai pretosies” tādā ziņā, ka tie, kuri to pazaudēs, būs piemuļķoti, bet tie, kas atpazīs tā [krusta] spēku, saņems pestīšanu un dzīvi” (sal. PG 77, 1044 – 1049).
Ievietots: 15:54, 01.02.2018.
radieceze.lv