Menu:














2. FEBRUĀRIS - KUNGA PREZENTĀCIJA SVĒTNĪCĀ


Dienas lasījumi

Šo svētku Evaņģēlija fragmentā mēs sastopamies ar dažādiem cilvēkiem un notikumiem, kas mums sniedz vairākas pamācības un mudina uz tālākām pārdomām. Vispirms Marija un Jāzeps. Viņi respektē Mozus likumu, saliekot trūcīgajiem paredzēto upuri: pāri dūju vai divus jaunus baložus. Tālāk redzam Simeonu un Annu, divus godājamus sirmgalvjus, kas bija sevi veltījuši lūgšanai un gavēnim, un viņu dievbijība ļāva tiem atpazīt Mesiju.

 

Šādi Jēzus prezentēšanā svētnīcā varam saskatīt turpinājumu Marijas prezentēšanas svētnīcā piemiņas dienai, ko svinam 21. novembrī. Šajā dienā Baznīca pauž pateicību visiem tiem, kas kopienā ir īpaši veltījušies lūgšanai, tiem, kuriem ir īpašs aicinājums uz kontemplatīvo dzīvi. Cienījamā Simeona tēlā Jēzus prezentācija mums atgādina, ka lūgšana un kontemplācija nav tikai laika tērēšana vai kavēklis žēlsirdībai. Pilnīgi pretēji. Laiks nevar tikt labāk pavadīts kā lūgšanā, jo kristīgā žēlsirdība ir dziļas iekšējas dzīves sekas. Tikai tie, kas lūdzas un gandara, līdzīgi kā Simeons un Anna ir atvērti Svēta Gara dvesmai. Viņi zina, kā atpazīt Kungu apstākļos, kuros tas atklājas, jo viņiem piemīt  plaša iekšēja vīzija un viņi ir iemācījušies mīlēt ar Tā sirdi, kura vārds ir Žēlsirdība.

 

Evaņģēlija fragmenta noslēgumā ir uzsvērts Simeona pravietojums par Marijas ciešanām. Svētais Jānis Pāvils II māca, ka ,,Simeona vārdi ir gluži kā otrā pasludināšana Marijai, jo tie runā par konkrētu vēsturisku situāciju, kurā viņas Dēls piepilda savu misiju, proti, pamestībā un ciešanās” (Redemptor Mater, Nr. 16). Erceņģeļa vēsts bija liela prieka avots, jo tā attiecās uz Jēzus mesiānisko karaliskumu un Viņa ieņemšanas pārdabisko raksturu. Sirmgalvju sacītais svētnīcā, savukārt, bija par Kunga atpestīšanas darbu, ko Viņš pabeigs, sagādājot savai Mātei ciešanas. Tādēļ šajos svētkos ir spēcīga mariāniskā dimensija un neierastākas formas Liturģiskajā kalendārā tos sauc arī par ,,Vissvētākās Jaunavas Marijas šķīstīšanos”. Tas sasaucas ar citu prezentācijas aspektu, kas ietver jūdu sievietes šķīstīšanās rituālu, kas tai bija jāveic pēc bērna laišanas pasaulē. Marijas gadījumā šāda šķīstīšanās nebija nepieciešama, bet tā norāda uz viņas pilnīgās veltīšanās Dievam atjaunošanos, lai piepildītos Viņa dievišķais plāns.

 

Simeona pravietojums arī atklāj, ka Kristus būs ,,zīme, kurai pretosies”. Svētais Kirils no Aleksandrijas vienā no saviem sprediķiem vārdus ,,zīme, kurai pretosies” interpretēja ,,kā cienījamu krustu, par kuru svētais Pāvils rakstīja, ka ,,tas ir ieļaunojums jūdiem un muļķība pagāniem’’ (1 Kor 1, 23). (..) Tā ir zīme, kurai pretosies” tādā ziņā, ka tie, kuri to pazaudēs, būs piemuļķoti, bet tie, kas atpazīs tā [krusta] spēku, saņems pestīšanu un dzīvi” (sal. PG 77, 1044 – 1049).


    Ievietots: 15:54, 01.02.2018.                                                                              radieceze.lv

 Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze