vissvētākās jaunavas marijas dzimšanas svētki
Baznīca liturģiskā gada laikā svin tikai trīs dzimšanas dienas –
Jēzus dzimšanu (25.
decembris),
svētā Jāņa Kristītāja dzimšanu (24. jūnijs) un Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanu.
Svētajos Rakstos nav pieminēta ne Marijas dzimšana, ne arī viņas
vecāki. Marijas vecāku vārdi Joahims un Anna ir zināmi no Jēkaba Evaņģēlija (apokrifs,
neietilpst autentisko Svēto Rakstu grāmatu kanonā). Tas vēstī, ka Marijas vecāki
jau „bija gados”, taču viņi lūdzās un
gavēja, lai Dievs viņiem dāvātu bērnu. Saskaņā ar tradīciju māja Nācaretē, kurā
piedzima Marija, ir tā pati, kurā notika pasludināšana.
Šo svētku vēsturiskā izcelšanās ir meklējama Sīrijā vai Palestīnā
6. gs. sākumā. Romā svētkus sāka svinēt
7. gs. beigās, pateicoties Austrumu
mūkiem, kuri tos tur ieviesa. Pakāpeniski un dažādos veidos nākamajos gadsimtos
tie izplatījās arī Rietumos. 14. gs.
daži sholastikas doktori iebilda pret Marijas bezvainīgo ieņemšanu, jo
atpestīšana var nākt tikai no Kristus, tomēr svētki netika aizliegti, un 15.
gs. franciskāņu teologi šo problēmu atrisināja, paskaidrojot, ka Kristus kā
perfekts vidutājs pasargāja Mariju no iedzimtā grēka. Kopš tā laika svētkiem
piemita universāls raksturs. Dievbijīgie kristieši bija gatavi aizstāvēt ticību
bezvainīgajai ieņemšanai.
Pāvests Pijs IX 1854. gadā izsludināja bezvainīgās ieņemšanas
dogmu: ,,Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties
īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus
Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda iedzimtā grēka traipa.” Šo
,,absolūti unikālā svētuma” spožumu, ar ko viņa tikusi ,,bagātināta kopš pirmā
savas ieņemšanas brīža”, visā pilnībā Marija saņem no Kristus: viņa ir
,,atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ". Viņai vairāk nekā jebkurai
citai radītajai personai Tēvs ,,Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu
lietās” (Ef 1, 3). Dievs ,,ir
izredzējis” Mariju ,,pirms pasaules radīšanas", lai viņa ,,mīlestībā” būtu
svēta un nevainojama ,,Viņa priekšā” (Ef 1, 4) (KBK).
Tiesnešu grāmatā, lasot par
Samsonu, kuru Dievs bija jau pirms viņa
dzimšanas izredzējis kļūt par Izraēļa tiesnesi, mēs varam atrast norādījumus
par stāvokli, kādā jābūt mātei grūtniecības laikā (sal. Ties 13, 3 – 7). Bet tā kā
Marija – Dieva meita, Dēla māte, Svētā
Gara līgava – jau kopš mūžības bija izredzēta kļūt par Svētā Gara templi, no
kura nāks Dieva Dēls, vēl jo vairāk bija svarīgi un nepieciešami, lai Marijas
miesa būtu svēta un pasargāta no iedzimtā grēka.
Svētais Jānis Pāvils 2004. gadā sprediķī uzsver, ka eņģeļa
Gabriēla sveiciens „žēlastības pilnā”, kas veltīts Marijai, bija īpašs. Vārdi,
ko Dievs caur savu sūtni izvēlējās, lai aprakstītu Jaunavu, liecina par to,
kādu Viņš to bija redzējis no mūžības. Pāvests uzsvēra arī to, ka ,,Tēvs Kristū
viņu ir izvēlējies jau pirms pasaules sākuma, lai viņa būtu svēta un nevainīga
Viņa priekšā mīlestībā” (sal. Ef 1, 4 – 5).
Tātad Dieva žēlastība netika dota pēc tam, kad Marija izteica savu
fiat, šī žēlastība bija dota jau kopš
Marijas esamības sākuma. Tā bija pilnīgā mērā Dieva žēlastība, jo pati pirms
savas esamības viņa to nevarēja nopelnīt nekādā veidā. Par to liecina arī pirmo gadsimtu autoru
darbos izteiktās norādes par to. Piemēram, Marija tiek pretstatīta Ievai, kura atbildēja čūskai un tādējādi nesa
nepaklausību un nāvi. Bet Jaunava Marija saņēma cerību un prieku, kad eņģelis
Gabriels pasludināja viņai priecīgo vēsti (sal. Lk 1, 38) (Irenejs no Lionas).
Atanāzijs Mariju raksturo kā svētu, nevainīgu, grēka neskartu, brīvu no iedzimtā grēka, tērptu šķīstībā. Savukārt svētais Augustīns viņu salīdzina ar lauka ziedu, no kuras uzziedēja dārgā ielejas lilija. Ambrozijs izsakās, ka viņa bija ne tikai grēka neaptraipīta, bet ar žēlastību arī grēka neskarta, brīva no jebkura grēka traipa.
Ievietots: 12:08, 07.09.2017.
radieceze.lv