GAVĒŅA LAIKA III SVĒTDIENA
Šīs svētdienas Evaņģēlija
fragmentā lasām, ka Jēzus Jeruzalemes svētnīcā apgāž tirgotāju un naudas
mainītāju galdus. Lai izprastu Jēzus rīcības svarīgumu, mums vairāk jāizprot
tas, kas notika svētnīcas teritorijā. Dieva pielūgšana Jeruzalemes svētnīcā
sevī ietvēra dzīvnieku upurēšanu, un tirgotāji dievlūdzējiem tos pārdeva. Naudas
mainītāji mainīja Romas monētas ar imperatora tēlu uz svētnīcas monētām, kas
bija nepieciešamas tās nodevas samaksai.
Jēzus rīcība svētnīcā ir minēta
visus četros Evaņģēlijos un bieži tiek uztverta kā viena no tām, kas noveda
Jēzu līdz apcietinājumam un piekalšanai krustā. Tomēr Jāņa Evaņģēlijā šis
notikums Jēzus atklātās dzīves laikā ir minēts daudz agrāk nekā sinoptiskajos
Evaņģēlijos. Jāņa Evaņģēlijā tas notiek uzreiz pēc Jēzus pirmā brīnuma kāzās
Kānā.
Jāņa Evaņģēlijs mums ir
jālasa ļoti piesardzīgi, īpaši tajā raksturotās Jēzus attiecības ar jūdaismu. Jāņa
Evaņģēlijs tiecas atspoguļot lielāku spriedzi un naidīgumu starp Jēzu un jūdu
autoritātēm nekā sinoptiskie Evaņģēliji. Šis Evaņģēlijs ir sarakstīts visvēlāk,
un tā stāsts atspoguļo pieaugošo nodalīšanos starp jūdu un pirmo kristiešu
kopienām. Tādēļ Jāņa Evaņģēlijā redzams lielāks uzsvars uz atšķirību starp
kristietību un jūdaismu.
Atspoguļojot Jeruzalemes
svētnīcas nopostīšanu, Jānis atsauc atmiņā to, ka Jēzus svētnīcu iztīrīja un uz
šī stāsta pamata interpretē šo vēlāko notikumu. Jānis savai audiencei skaidro,
ka pirmo kristiešu kopienai pielūgšana svētnīcā vairāk nav nepieciešama, jo to
ir pārspējušas Jēzus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās.
Pēc svētnīcas iztīrīšanas no
tirgotājiem un naudas mainītājiem tauta prasīja zīmi Jēzus autoritātei veikt
tik pārdrošu rīcību. Atbildot Jēzus pareģo savu nāvi un augšāmcelšanos. Visu
Jāņa Evaņģēliju caurvij runa par zīmēm. Par zīmēm tiek saukti Jēzus brīnumi, un
tauta vēlas šīs zīmes kā pierādījumu Viņa autoritātei. Šeit mēs redzam ka zīme
pēc būtības būs Jēzus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās.