Pyrmū cylvāku radeišona un grāks.
- LASEJUMS NU RADEIŠONAS GRŌMOTAS
Kungs Dīvs nu zemes puteklim izveidōja cylvāku un jō nōsīs
īpyute dzeiveibas dvašu, un cylvāks kliva par dzeivu byutni.
Un Kungs Dīvs īstōdeja dōrzu Edenē austrumu pusē, kur
jys nūvītōja cylvāku, kū beja veidōjis. Un Kungs Dīvs lyka
izaugt nu zemes vysaidim krōšnim pēc izskota un ēšonai
garšeigim kūkim, kai ari dzeiveibas kūkam dōrza vydā un
loba un ļauna pazeišonas kūkam.
Bet čyuska beja viļteigōkō nu vysim zemes dzeivnīkim,
kurus Kungs Dīvs beja radejis. Jei jautōja sīvītei: «Vai tys tīsa,
ka Dīvs jums pavēlēja naēst ni nu vīna paradizes kūka?»
Sīvīte jai atbiļdēja: «Mes ādam augļus nu kūkim, kas ir
dōrzā. Bet par auglim nu kūka, kas ir dōrza vydā, Dīvs
mums pavēlēja, ka mes tūs naāstu un tim napīsaskortu, lai
mes nanūmērtu.» Tod čyuska saceja sīvītei: «Jyus namērsit
vys. Bet Dīvs zyna, ka tamā dīnā, kod jyus nu tō ēssit, jums
atsavērs acis, un jyus byusit leidzeigi Dīvam, pazeidami
lobu un ļaunu.»
Tod sīvīte īvārōja, ka kūks ir lobs, lai āstu tō augļus, acim
teikams, un kūka augli ir vālami gudreibas īgyušonai. Un
jei nūplyuce augli nu tō un nūgaršōja, un deve ari sovam
veiram, kas beja pi jōs, un ari jys ēde. Tod jim obim
atsavēra acis. Saprotuši, ka ir kaili, jī sašyva vīges lopas un
pagatavōja sev prīkšautus.
- Tys ir Dīva vōrds.
Refrens: Apsažāloj, Dīvs, jo mes asam grēceigi. (R. sal. 3a)
sovā lelajā žāļsirdeibā
un sovas labvēleibas piļneibā
izdzēs munu nataisneibu.
4 Mozgoj mani teiru nu nūzīdzeibas
traipa
un nu grāka mani škeistej.
un muns grāks arvīn ir munā prīškā.
6 Pret tevi vīn asu grākōjis un ļaunu
darejis tovā
prīškā,
bet tovs sprīdums ir pareizs, un tovs lāmums ir
taisneigs.
un atjaunoj manī styngru goru.
13 Naatmet mani nu sova vaiga
un sovu svātū goru naatjem nu manis.
un nūstyprynoj mani ar dedzeibas goru.
17 Atdori, Kungs, munas lyupas,
un muna mute teiks tovu gūdu.
Refrens
- ŪTRAIS LASEJUMS Rom 5, 12–19
Grāks pasaulē īvede nōvi, bet vēļ bogōteigōk ir nōkuse žēlesteiba.
Caur vīnu cylvāku šamā pasaulē īnōce grāks, un caur
grāku nōve, un tai nōve pōrgōja uz vysim cylvākim, jo vysi
ir sagrākōjuši.
Jo ari leidz Lykumam grāks beja pasaulē; bet grāks
nateik īskaiteits, kod nav Lykuma. Tūmār nōve vaļdeja nu
Oduma leidz Mozum ari pōri tim, kas nabeja sagrākōjuši
leidzeigi Odumam, kas ir Nōkomō attāls.
Bet ar pōrkōpumu nav tai, kai ar žēlesteibas dōvonu.
Tōdēļ ka, jo vīna nūzīdzeibas dēļ daudzi ir pakļauti nōvei,
tod vēļ vairōk Dīva žēlesteiba un dōvona ir pōrpiļneibā
nōkuse pōr daudzim, pasateicūt vīna cylvāka – Jezus
Kristus labvēleibai. Un ar šū dōvonu nav tai kai ar grāka
sekom, kū izsauce vīns grēcinīks. Tōdēļ ka, jo tikai vīns
grāks nūvede pi nūtīsōšonas, tod žēlesteiba nas attaisnōšonu
nu daudzim pōrkōpumim.
Taču jo vīna cylvāka pōrkōpuma dēļ nōve caur šū vīnu
īgyva varu, tod daudz vairōk tī, kas sajam žēlesteibas pōrpiļneibu
un taisneibas dōvonu, vaļdeis dzeivē, pasateicūt
vīnam – Jezum Kristum.
Taitod, kai vīna cylvāka pōrkōpuma dēļ pōr vysim
cylvākim nōce nūtīsōšona, tai vīna cylvāka taisneibas dorbs
ir nesis attaisnōšonu, kas dūd dzeivi. Kai vīna cylvāka
napaklauseibas dēļ daudzi ir klyvuši grēcinīki, tai ar vīna
cylvāka paklauseibu daudzi kļyus attaisnōti.
- Tys ir Dīva vōrds.
Caur vīnu cylvāku šymā pasaulē īnōce grāks, un caur
grāku nōve, un tai nōve pōrgōja uz vysim cylvākim, jo vysi
ir sagrākōjuši.
Taču, jo vīna cylvāka pōrkōpuma dēļ nōve caur šū vīnu
īgyva varu, tod daudz vairok tī, kas sajam žēlesteibas pōrpiļneibu
un taisneibas dōvonu, vaļdeis dzeivē, pasateicūt
vīnam – Jezum Kristum.
Taitod, kai vīna cylvāka porkōpuma dēļ pōr vysim
cylvākim nōce nūtīsōšona, tai vīna cylvāka taisneibas dorbs
ir nesis attaisnōšonu, kas dūd dzeivi. Kai vīna cylvāka
napaklauseibas dēļ daudzi ir klivuši grēcinīki, tai ar vīna
cylvāka paklauseibu daudzi kļyus attaisnōti.
- Tys ir Dīva vōrds.
R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
V. Na nu maizes vīn cylvāks dzeivoj,
bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva mutes.
R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
- EVANGELIJS Mt 4,1–11
Jezus četrudesmit dīnas gavej un teik kārdynōts.
KŪ
Gors Jezu aizvede tuksnesī, lai jys tyktu valna kārdynōts.
Un, kod jys četrudesmit dīnas un četrudesmit naktis beja
gavējis, jys beigōs sajuta izsolkumu.
Un kārdynōtōjs pīīdams jam saceja: «Jo tu esi Dīva Dāls,
tod soki, lai šytī akmini tūp par maizi».
Bet jys atbyldūt saceja: «Ir raksteits:
«Na nu maizes vīn dzeivoj cylvāks,
bet nu ikvīna vōrda, kas izīt nu Dīva mutes».»
Tod valns jū pajēme uz svātū piļsātu, nūstōdēja svētneicas
jumta pošā golā un jam saceja: «Jo tu esi Dīva Dāls, tod
metīs lejup. Ir taču raksteits:
«Sovim eņgelim jys ir devis pavēli par tevi,
un jī ness tevi uz rūkom,
lai najauši tu naīvaiņōtu sovu kōju uz akmiņa».»
Jezus jam atbiļdēja: «Bet ir ari raksteits: «Nakārdynoj
Kungu, sovu Dīvu».
Un vēļreiz valns jū pajēme leidza ļūti augstā kolnā un
parōdeja jam vysas pasaules valstis un jūs gūdeibu un jam
saceja: «Tū vysu es tev atdūšu, jo tu, zemē mazdamīs, mani
pīlyugsi».
Tod Jezus jam atbiļdēja: «Atsakōp, Satan! Ir taču raksteits:
«Tev byus pīlyugt Kungu, sovu Dīvu,
un jam vīnam kolpōt».»
Pēc tam valns jū atstōja, un, lyuk, pīgōja eņgeli un jam
pīkolpōja.
Tys
ir Kunga vōrds