R-Adiecēze

gavēņa laika IV svētdiena

bilde
Nāc, pievērs savu ausi un ieklausies, atver savas acis un ieraugi brīnumus, ko atklāj ticība! Nāc, veido sev jaunas acis un ausis! Tu esi aicināts dzirdēt apslēptas lietas, tu esi aicināts saskatīt garīgas patiesības. Nāc, ieraugi, kāds tu vēl neesi, un topi jauns, ieejot jaunajā radīšanā.

Gudrība bija kopā ar tavu Radītāju Tā pirmajos darbos (sal. Sak 8, 22). Bet otrajā radīšanā ar Viņu kopā bija ticība, šajā otrajā dzemdināšanā Viņš par savu pavadoni izvēlējās ticību. Ticība pavada Dievu visā un šodien bez tās nedara neko jaunu.

Bez ticības Kristība ir ūdens; bez ticības dzīvinošie noslēpumi ir maize un vīns; bez ticības skatiena noslēpumi un Gara brīnumi ir nevērtīgi (Filoksēns no Mabugas).

Tēvs Kantalamessa, komentējot evaņģēlija fragmentu par aklā vīra dziedināšanu (sal. Jņ 1.6-9.13-17.34-38 ), skaidro, ka, dziedinot aklo vīru, Jēzus parāda, ka Viņš vēlas mūs dziedināt no ticības trūkuma - Viņš vēlas atvērt mūsu “ticības acis”. Sūtot aklo vīru uz Siloe dīķi, Jēzus atklāj, ka “acis atveras” līdz ar Kristības sakramenta pieņemšanu, kad cilvēkam tiek dāvāta ticības dāvana. Tapt kristītam nozīmē būt apgaismotam. Kad aklais vīrs top redzīgs, līdz ar redzes atgūšanu viņš pamazām atklāj to, kas Jēzus ir patiesībā. Sākumā, būdams akls, viņš Jēzu uztvēra kā parastu cilvēku. Vēlāk, kad farizeji viņam jautāja: „(..) ko tu saki par Viņu, kurš tev atvēra acis” (Jņ 9, 17), vīrā pieaug ticības žēlastība, un viņš atbild: „Viņš ir pravietis” (Jņ 9, 17 ). Ticības rezultātā, viņš sāk saprast, ka Jēzus ir Dieva sūtīts, jo par praviešiem sauca tos, kuri runā un rīkojas Dieva vārdā. Visbeidzot, pēc tam, kad farizeji viņu izmeta ārā, vīrs, atkal satiekot Jēzu, un, pavadot laiku kopā ar Viņu, saka: „Es ticu, Kungs”(Jņ 9, 38), un pielūdz Viņu - šajā brīdī ticības acis atveras pilnībā.

Turpretī farizeji, neskatoties uz to, ka redzēja aklo vīru redzīgu, netop dziedināti no sava garīgā akluma. Kaut arī viņi redz un dzird, tie nevēlas atvērt sirdi mīlestībai un žēlsirdībai. Pat acīmredzams brīnums tos nepārliecina. Viņi joprojām ir tumsā un nevēlas iziet gaismā un tapt apgaismoti, nevēlas redzēt patiesību, ka vīrs, kurš neredzēja tagad redz. Lepnības dēļ, izmetot vīru ārā, viņi paši aizslēdz sev ceļu uz mūžīgo dzīvi.

Menu:

Menu:

Menu: