gavēņa laika I svētdiena
- Baznīca Gavēņa laikā piedāvā trīs “medikamentus”-lūgšanu, gavēšanu, žēlsirdības darbus, kas palīdz pret visām dvēseles un miesas kaitēm. Patiesībā vienīgā un izplatītākā kaite ir neticība, pie kuras noved novēršanās no mīlestības, kas ir Dievs (sal. 1 Jņ 4, 8), un kā rezultātā notiek pievēršanās pasaulei un visiem tās piedāvājumiem: miesas kārībām, acu kārībām un dzīves lepnībai (sal. 1 Jņ 2, 16). Padodoties šiem kārdinājumiem, mēs izjaucam Dieva plānu, kuru Viņš mums paredzējis. Grēks atšķir no Dieva, mēs nedzirdam Viņa balsi, tā kļūst sveša un draudīga (sal. Rad 3, 10), bet ļaunā gara iedvesmas sākam uzskatīt par savām domām. Tādā veidā, klausot ļaunajam garam, cilvēks novirzās no pestīšanas ceļa.
Priesteris Gabriels Amorts
piemin divus tikumus, kas nepatīk ļaunajam garam: pazemība un žēlsirdīga
mīlestība, pēc kuras pazīs, ka mēs esam Jēzus mācekļi (sal. Jņ 13, 35). Šie divi tikumi visvairāk
moka ļauno garu. Lepnība ir visļaunākais no netikumiem, jo tas
cilvēku dara līdzīgu ļaunajam garam, kurš pilnībā ir
lepns, augstprātīgs un dumpīgs. Pazemīgai dvēselei
ļaunais gan var uzbrukt ar kārdinājumiem, tomēr nav spējīgs tai neko nodarīt.
Pazemībai ir divi aspekti, kas papildina viens otru: cilvēks sevi uzskata par
“putekli” (ir nomodā par savām vājībām) un uzticas Dievam, kurš mīl un ir
nomodā par visām vajadzībām.
Par tikumu karalieni tiek dēvēta žēlsirdīga mīlestība, kurai ir daudzi aspekti, kā, piemēram, pašuzupurēšanās, lēnprātība, sapratne – tikumi, ko sātans nav spējīgs saprast. Kā vienu no varonīgākajiem šī tikuma elementiem priesteris Gabriels min sirsnīgu piedošanu, kas ietver ienaidnieku mīlēšanu un ir spēcīgākais ierocis cīņā pret sātana uzbrukumiem. Priesteris paskaidro, ka cilvēks nav spējīgs saņemt dziedināšanu vai atbrīvošanu, ja sirdī ir naids, nepiedošana un tamlīdzīgas lietas, jo Dieva žēlastība nespēj iedarboties uz personu, kura ap sevi ir uzbūvējusi aizsargmūri. Ja nevēlamies piedot, tad Dievs arī mums nepiedos (sal. Mt 6, 15). No sātana varas un kārdinājumiem var atbrīvoties, pateicoties Dieva Vārda lasīšanai, lūgšanai, sakramentiem, piedošanai, sirsnīgai mīlestībai, pat bez eksorcisma lūgšanas. Jo ko gan tas dotu cilvēkam, kurš cieš no ļaunā gara, ja pēc atbrīvošanas viņš joprojām būtu bez tikumiem? Ļaunais gars atgriezīsies, paņemot līdzi septiņus vēl ļaunākus, un posts būs vēl lielāks (sal. Lk 11, 26).
Par tikumu karalieni tiek dēvēta žēlsirdīga mīlestība, kurai ir daudzi aspekti, kā, piemēram, pašuzupurēšanās, lēnprātība, sapratne – tikumi, ko sātans nav spējīgs saprast. Kā vienu no varonīgākajiem šī tikuma elementiem priesteris Gabriels min sirsnīgu piedošanu, kas ietver ienaidnieku mīlēšanu un ir spēcīgākais ierocis cīņā pret sātana uzbrukumiem. Priesteris paskaidro, ka cilvēks nav spējīgs saņemt dziedināšanu vai atbrīvošanu, ja sirdī ir naids, nepiedošana un tamlīdzīgas lietas, jo Dieva žēlastība nespēj iedarboties uz personu, kura ap sevi ir uzbūvējusi aizsargmūri. Ja nevēlamies piedot, tad Dievs arī mums nepiedos (sal. Mt 6, 15). No sātana varas un kārdinājumiem var atbrīvoties, pateicoties Dieva Vārda lasīšanai, lūgšanai, sakramentiem, piedošanai, sirsnīgai mīlestībai, pat bez eksorcisma lūgšanas. Jo ko gan tas dotu cilvēkam, kurš cieš no ļaunā gara, ja pēc atbrīvošanas viņš joprojām būtu bez tikumiem? Ļaunais gars atgriezīsies, paņemot līdzi septiņus vēl ļaunākus, un posts būs vēl lielāks (sal. Lk 11, 26).