Menu:

















 gavēņa  laika I svētdiena

Baznīca Gavēņa laikā piedāvā trīs “medikamentus”-lūgšanu, gavēšanu, žēlsirdības darbus, kas palīdz pret visām dvēseles un miesas kaitēm. Patiesībā vienīgā un izplatītākā kaite ir neticība, pie kuras noved novēršanās no mīlestības, kas ir Dievs (sal. 1 Jņ 4, 8), un kā rezultātā notiek pievēršanās pasaulei un visiem tās piedāvājumiem: miesas kārībām, acu kārībām un dzīves lepnībai (sal. 1 Jņ 2, 16). Padodoties šiem kārdinājumiem, mēs izjaucam Dieva plānu, kuru Viņš mums paredzējis. Grēks atšķir no Dieva, mēs nedzirdam Viņa balsi, tā kļūst sveša un draudīga (sal. Rad 3, 10), bet ļaunā gara iedvesmas sākam uzskatīt par savām domām. Tādā veidā, klausot ļaunajam garam, cilvēks novirzās no pestīšanas ceļa.
Jēzus, atrodoties tuksnesī, parāda, kādā veidā tiek kārdināts ikviens kristietis. Priesteris Hosē Antonio Fortea, komentējot Jēzus kārdināšanu tuksnesī, norāda, ka ļaunā gara uzbrukums notiek saskaņā ar apslēptu un dziļu loģiku. Šādā secībā tiek kārdināti visi, kuri, pēc Kristības sakramenta pieņemšanas, ir uzsākuši pilnības ceļu. Trīs kārdinājumi norāda uz cilvēka dvēseles izaugsmes posmiem. Vispirms ļaunais Jēzu kārdina ar miesīgu kārdinājumu, kuru simbolizē maize. Tas ir kārdinājums, kuru dēvē par “jūtu nakti”. Ja cilvēks atvaira šos kārdinājumus, tad kārdinātājs sāk kārdināt ar pasauli un visiem tās labumiem. Cilvēks, kurš gan dzīvo pasaulē, bet ir iekšēji atraisījies no tās, tomēr izjūt tās pievilcību un skaistumu, un tas simbolizē “gara nakti”. Pēdējais kārdinājums ir lepnība. Cilvēks tiek kārdināts no Dieva saņemtās dāvanas piedēvēt sev.

Priesteris Gabriels Amorts piemin divus tikumus, kas nepatīk ļaunajam garam: pazemība un žēlsirdīga mīlestība, pēc kuras pazīs, ka mēs esam Jēzus mācekļi (sal. 13, 35). Šie divi tikumi visvairāk moka ļauno garu. Lepnība ir visļaunākais no netikumiem, jo tas cilvēku dara līdzīgu ļaunajam garam, kurš pilnībā ir lepns, augstprātīgs un dumpīgs. Pazemīgai dvēselei ļaunais gan var uzbrukt ar kārdinājumiem, tomēr nav spējīgs tai neko nodarīt. Pazemībai ir divi aspekti, kas papildina viens otru: cilvēks sevi uzskata par “putekli” (ir nomodā par savām vājībām) un uzticas Dievam, kurš mīl un ir nomodā par visām vajadzībām.

Par tikumu karalieni tiek dēvēta žēlsirdīga mīlestība, kurai ir daudzi aspekti, kā, piemēram, pašuzupurēšanās, lēnprātība, sapratne – tikumi, ko sātans nav spējīgs saprast. Kā vienu no varonīgākajiem šī tikuma elementiem priesteris Gabriels min sirsnīgu piedošanu, kas ietver ienaidnieku mīlēšanu un ir spēcīgākais ierocis cīņā pret sātana uzbrukumiem. Priesteris paskaidro, ka cilvēks nav spējīgs saņemt dziedināšanu vai atbrīvošanu, ja sirdī ir naids, nepiedošana un tamlīdzīgas lietas, jo Dieva žēlastība nespēj iedarboties uz personu, kura ap sevi ir uzbūvējusi aizsargmūri. Ja nevēlamies piedot, tad Dievs arī mums nepiedos (sal. Mt 6, 15). No sātana varas un kārdinājumiem var atbrīvoties, pateicoties Dieva Vārda lasīšanai, lūgšanai, sakramentiem, piedošanai, sirsnīgai mīlestībai, pat bez eksorcisma lūgšanas. Jo ko gan tas dotu cilvēkam, kurš cieš no ļaunā gara, ja pēc atbrīvošanas viņš joprojām būtu bez tikumiem? Ļaunais gars atgriezīsies, paņemot līdzi septiņus vēl ļaunākus, un posts būs vēl lielāks (sal. Lk 11, 26).

























Copyright © 2013-2016 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze