VISSVĒTĀKĀ JAUNAVA MARIJA, DIEVA MĀTE
Pirmajos
gadsimtos, kad Kunga dzimšanas svinības sāka svinēt 25. decembrī (jo sākotnēji
to svinēja Epifānjas svētkos 6. janvārī) Kunga dzimšanas svētku oktāva (astotā
diena) jeb 1. janvāris ieguva īpašu nozīmi.
Austrumu un lielākajā daļā Rietumu Baznīcu šajā dienā svinēja Marijas, Dieva Mātes, svētkus. Lai gan tie nebija izsludināti vispārējā Baznīcas liturģiskā gada kalendārā, daudzviet šajā dienā tika svinēti Kunga prezentācijas svētki, kuriem, saskaņā ar jūdu tradīcijām būtu jānotiek nedēļu pēc dzimšanas, tātad 1. janvārī.
Pārstrādājot
liturģisko kalendāru Kunga prezentācijas svētki tika pārcelti uz citu dienu un,
sekojot senajai praksei, 1. janvāris tika veltīts Dieva Mātei, kas arī kļuva
par universāliem svētkiem visā Baznīcā.
Baznīca
šo dienu uzskata par tik būtiski, ka ir noteikusi to, par obligātām svinībām,
kurām ticīgajam ir pienākums piedalīties svētku dievkalpojumā. Šajā dienā mums
tiek atgādināts, kāda loma Marijai ir bijusi mūsu pestīšanas plānā. Kristus
piedzimšana bija iespējama tikai pateicoties viņas fiat: lai man notiek pēc tava vārda.
Dievmates
godam veltītajā litānijā redzam, ka viņa tiek piesaukta dažādos titulos. Viens
no pirmajiem tituliem, kādā kristieši godināja Jaunavu Mariju bija Theotokos – Dieva Nesēja. Šajos svētkos
mēs viņu godinām kā Dieva Māti, jo, nesot Kristu, viņa nesa sev līdzi visu
dievišķības pilnību.