VASARSVĒTKI
Ziemai
beidzoties, sākas pavasaris – laiks, kad mostas daba un ārā kļūst ievērojami
siltāks. Pateicoties siltumam, kas nāk no saules, sāk ziedēt puķes, un savā
krāšņumā atplaukst visa daba. Tā vai līdzīgi notiek arī mūsu garīgajā dzīvē – bieži
ir “aukstuma”, “ziemas” un “sasaluma” periodi. Taču tādos brīžos esam aicināti no
visas sirds ieticēt, ka tas nebūs ilgi un ka pie “debesīm atkal parādīsies
saule”, kas ar savu gaismu izkliedēs “nakts” un neziņas tumsu (sal. О. Любо Куртович, „Пусть ваше сердце
откроется Богу”, „Свет Марии”, 2012./05.). Tomēr, neskatoties uz to, kāds “gadalaiks” valda
sirdī, Dieva aicinājums attiecībā uz mums vienmēr ir svētums.
- Vecās Derības Levītu grāmatā Dievs ar Mozus starpniecību aicina: „Esiet svēti, jo es, Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts.” (Lev 19, 2) Jēzus – cilvēktapušais Dieva Vārds – no jauna atkārto šo aicinājumu: „Esiet pilnīgi (τέλειοι(teleioi)), kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs (τέλειός (teleios)).” (Mt 5, 48)
Kaut arī
nav zināms, kā Jēzus šo aicinājumu izteica aramiešu valodā, tomēr Evaņģēlijā lietotais
vārds izsaka: no visas sirds, tas ir, no visas savas būtības dziļumiem (sal. Jer 31, 33; KBK, 368), pieņemt un paklausīt
visam, ko Jēzus ir teicis, ievērot visu, ko Viņš ir pavēlējis (sal. Mt 26, 20).
- Evaņģēlija fragmenta “atslēga” ir „kā jūsu debesu Tēvs” (Mt 5, 48), kas rezumē: „Esiet jūsu debesu Tēva bērni.” (Mt 5, 45) Tas nozīmē, ka Dieva valstības bērni atdarina savu Tēvu it visā, ko Viņš runā un dara. Šī pilnība ir mūsu mērķis gan vārdos, gan darbos.
Tātad pilnība ietver žēlsirdību un mīlestību, kas izpaužas žēlsirdīgā mīlestībā gan pret tiem, kuri ir iepazinuši Dieva mīlestību, gan pret tiem, kuri nav. Tādā veidā tiek izpildīta Dieva griba, lai mēs cits citu mīlētu (sal. Jņ 13, 34); lai šī mīlestība vienam pret otru būtu pilnīga kā debesu Tēvam, kurš „liek saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem.” (Mt 5, 45).
Jāņem vērā, ka dzīvesveids, balstoties uz Jēzus teikto Kalna sprediķī (Mt 5, 1-7, 34) saviem spēkiem nav sasniedzams, jo „svētums nav pirmām kārtām mūsu pašu darbs, bet paklausības auglis” (Pāvests Francisks, sv. Mises homīlija, 2014. gada 23. februāris), Svētā Gara žēlastības auglis, jo bez Dieva neko neesam spējīgi darīt (sal. Jņ 15, 5; sal. Jacques Philippe, „In the School of the Holy Spirit”, 13. lpp.).
Jāatceras, ka pilnībai, uz kuru Jēzus aicina, nav nekāda sakara ar perfekcionismu vai kļūdu nepieļaušanu, jo „pilnība nav nekas cits kā pildīt Dieva gribu, būt tādiem, kādus Viņš vēlas mūs redzēt, lai mēs būtu” (Terēze no Lizjē, „Autobiogrāfiskie Manuskripti”, Ms A, 2 v°).
Šis pilnības ceļš, neskatoties uz grēka pakāpi, sākas ar vēlmi atsaukties Gara iedvesmai, kurš aicina nevis “ieslēgties”, kā to darīja mācekļi pēc Jēzus nāves pie krusta, bet gan “atvērties” Tam, kurš no dienas dienā aicina uz ἔξοδος (exodos) – uz izceļošanu. Izceļošanu no (ἔξ (ex – prom no)) turienes, kur mūs ir “ieslēgušas” dažāda veida bailes, lai dotos šajā “pilnības ceļā” (ὁδός (hodos – ceļš, taka, ceļojums)). Jo Dievs katru vēlas izvest no viņa “ciešanu vietas” un uzvest uz pareizā ceļa, lai cilvēka gars, ļaujoties Svētā Gara vadībai un pamācībām, priecātos, un viņa dvēsele gavilētu, un liktos, ka tas nevis iet, bet skrien; ka tam ir izauguši spārni lidojumam (svētā Faustīna Kovaļska, „Dienasgrāmata”, 142).
Atsaucoties Viņa aicinājumam, mums vairs nebūs ne no kā jābaidās, jo pār mums un mūsos nāks Svētais Gars – Mīlestības Gars, kas aizdzen projām ikvienu baiļu garu (sal. 1 Jņ 4, 18). Ņemot dalību trīsvienīgā Dieva dzīvē, mēs vienmēr būsim drošībā, pat ja staigāsim tumšā nāves ielejā (sal. Ps 23, 4), „jo kā saule vienlaikus apspīd gan ciedrus, gan katru mazāko ziediņu, it kā tas būtu vienīgais zemes virsū, tā arī mūsu Kungs par katru dvēseli rūpējas tik īpaši, it kā tā būtu vienīgā (Terēze no Lizjē, „Autobiogrāfiskie Manuskripti”, Ms A, 3 r°).
Dievs, kurš mūs mīl ar unikālu mīlestību, katru savu bērnu vēlas vest pa svētuma ceļu, tomēr tajā pašā laikā pa atšķirīgiem pilnības ceļiem. Mēs nevaram pavēlēt Svētajam Garam un uzspiest Viņam savu gribu, jo Dievs ir tas, kurš katram paver tādu ceļu, kurā viņš varēs sasniegt pilnību.
radieceze.lv