LIELDIENU LAIKA VI SVĒTDIENA
Līdz
ar Kristības sakramenta pieņemšanu esam saņēmuši Svēto Garu – esam kļuvuši
Dieva bērni, kurus Viņš nekad neatstās.
Paliekot uzticīgi Kristībā dotajiem solījumiem, mēs paliekam mīlestībā, tas ir Dievā (sal. Jņ 4, 16), un mums vairs nav ne no kā jābaidās.
Bailēm nav pamata, jo esam saņēmuši nevis verdzības garu, bet gan Garu, kas mūs mudina Dievu saukt par savu Tēvu (sal. Rom 8, 15), un ne tikai saukt, bet arī no sirds ticēt, ka Dievs ir mūsu Tēvs, uz kuru varam droši paļauties un kuram varam uzticēties.
Dieva Gars mūs iedrošina raudzīties nevis uz redzamo, kas pāriet, bet uz neredzamo, kas nāk. Gars mūs mudina ticēt un apzināties Dieva klātbūtni šeit un tagad. Gars liek saprast, ka pašreizējām ciešanām, kas ir vieglas (sal. Rom 8,18 ) var būt lieli nopelni, ja tajās izturēsim līdz galam.
Gars arī liek saprast arī to, ka, ja patiešām ļaujamies Viņa vadībai, mēs ar savu dzīvi apliecinām, ka esam Dieva bērni (Rom 8,14), un mantinieki visam, ko Dievs mums ir solījis.
Ja ļaujamies Gars vadībai, tad šaubām, kas rodas pārbaudījumu un “vētru” brīžos, nav pamata, jo ja esam ņēmuši dalību Viņa ciešanās, tad tiksim arī pārveidoti-apskaidroti (Rom 8,17).
Nosacījums - palikt uz krusta un nenokāpt no tā, jo tikai tad Dievs, kas pazemīgajiem dod žēlastību, bet pretojas lepnajiem (sal. 1 Pt 5, 5),sava Gara spēkā pārveidos mūsu pazemīgās miesas (sal. Fil 5, 23). Jo uzticam ir tas, kas mūs aicinājis, un Viņš arī izpildīs (sal. 1 Tes 5, 24).
Paliekot uzticīgi Kristībā dotajiem solījumiem, mēs paliekam mīlestībā, tas ir Dievā (sal. Jņ 4, 16), un mums vairs nav ne no kā jābaidās.
Bailēm nav pamata, jo esam saņēmuši nevis verdzības garu, bet gan Garu, kas mūs mudina Dievu saukt par savu Tēvu (sal. Rom 8, 15), un ne tikai saukt, bet arī no sirds ticēt, ka Dievs ir mūsu Tēvs, uz kuru varam droši paļauties un kuram varam uzticēties.
Dieva Gars mūs iedrošina raudzīties nevis uz redzamo, kas pāriet, bet uz neredzamo, kas nāk. Gars mūs mudina ticēt un apzināties Dieva klātbūtni šeit un tagad. Gars liek saprast, ka pašreizējām ciešanām, kas ir vieglas (sal. Rom 8,18 ) var būt lieli nopelni, ja tajās izturēsim līdz galam.
Gars arī liek saprast arī to, ka, ja patiešām ļaujamies Viņa vadībai, mēs ar savu dzīvi apliecinām, ka esam Dieva bērni (Rom 8,14), un mantinieki visam, ko Dievs mums ir solījis.
Ja ļaujamies Gars vadībai, tad šaubām, kas rodas pārbaudījumu un “vētru” brīžos, nav pamata, jo ja esam ņēmuši dalību Viņa ciešanās, tad tiksim arī pārveidoti-apskaidroti (Rom 8,17).
Nosacījums - palikt uz krusta un nenokāpt no tā, jo tikai tad Dievs, kas pazemīgajiem dod žēlastību, bet pretojas lepnajiem (sal. 1 Pt 5, 5),sava Gara spēkā pārveidos mūsu pazemīgās miesas (sal. Fil 5, 23). Jo uzticam ir tas, kas mūs aicinājis, un Viņš arī izpildīs (sal. 1 Tes 5, 24).