R-Adiecēze

JŪNIJS - JĒZUS SIRDS GODINĀŠANAI VELTĪTS MĒNESIS

„Jēzus mūs visus un ikvienu ir pazinis un mīlējis visu savu dzīvi, savā agonijā un ciešanās un ir atdevis savu dzīvību par katru no mums: Dieva Dēls „mīlēja mani un par mani atdeva pats sevi” (Gal 2, 20). Viņš mūs mīlēja ar cilvēka sirdi. Šī iemesla dēļ Vissvētā Jēzus Sirds, kas caurdurta mūsu grēku dēļ un mūsu pestīšanas labad (sal. Jņ 19, 24), „tiek uzskatīta par zīmi un simbolu mīlestībai, kuru dievišķais Pestītājs bez mitas dāvā mūžīgajam Tēvam un visiem cilvēkiem bez izņēmuma”” (Pijs XII, Enciklika „Haurietis aguas”, 54; KBK, 478).

Pestītāja Vissvētā Sirds ir dievišķās mīlestības, kuru Viņš dāvā Tēvam un Svētajam Garam, simbols, šīs mīlestības, kuru cilvēktapušais Dieva Vārds parāda cilvēkiem, atrodoties vājajā un iznīcīgajā miesā (sal. Pijs XII, Enciklika „Haurietis aguas”, 55).

Svētā Mateja Evaņģēlija fragments (Mt 11, 25-30) izceļ divus Jēzus Sirds aspektus: no vienas puses, tā ir vērsta pret Tēvu slavēšanas lūgšanā: „Tēvs, debesu un zemes Kungs, es Tevi slavēju, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to mazajiem.” (Mt 11, 25) No otras – Jēzus vēršas pie cilvēkiem ar līdzjūtības saucienu: „Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta viegla.” (Mt 11, 28-30)

Tēva slavēšanas pamatā ir divi iemesli. Pirmais – neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls un tos, kam Dēls to grib atklāt (Mt 11, 27). Vārds “pazīt” nav saistīts ar zināšanām, bet gan ar dzīvu kopību, personīgām, tuvām, savstarpējām attiecībām. Tēvs visu ir atdevis Dēlam un neko nav paturējis sev, bet visu, kas Viņam ir, visu, kas Viņš ir, Dēls sludina cilvēkiem (Daniels Dibergs, „Kristus Sirds kontemplācija”, 23. lpp.)

Otrs iemesls, lai godinātu Tēvu: Dieva Atklāsme ir dota nevis tiem, kas lepojas ar savu gudrību un zināšanām, bet gan vismazākajiem, vājajiem, tiem, kurus negrib dzirdēt. Tas, ka savā labvēlībā Tēvs rūpējas par mazajiem, ir noslēpums, kas paslīd garām šīs pasaules gudrajiem un zinošajiem (Daniels Dibergs, „Kristus Sirds kontemplācija”, turpat).

Pēc tam, kad Jēzus bija vērsies pie Tēva slavējot, Viņš izteica līdzjūtību tiem, kas mokās zem kādas nastas. Jēzus vēlas, lai mēs pievērstos Viņa Sirdij un ieklausītos Viņa apsolījumā: „Es jūs atspirdzināšu (..), jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm.” (sal. Mt 11, 28-30) Viņš, kas rūpējas par visu cilvēku kopumā, vēlas, lai mēs, paguruši zem dzīves nastas, atcerētos šo apsolījumu, tam noticētu un ietu pie Viņa (sal. Daniels Dibergs, „Kristus Sirds kontemplācija”, 24. lpp.).

radieceze.lv

Menu:

Menu:

Menu: