SVĀTDĪNA A GODĀ
- PYRMAIS LASEJUMS Ez
37, 12–14
- Es īdvesšu jyusūs munu goru, un jyus dzeivōsit.
Tai soka Kungs Dīvs:
«Lyuk, es atvēršu jyusu kopus un jyusus izvesšu nu jyusu
kopim, muna tauta, un īvesšu jyusus Izraeļa zemē. Un jyus
zynōsit, ka es asu Kungs, kod es atvēršu jyusu kopus un
jyusus izvesšu nu jyusu kopim, muna tauta. Un es īdvesšu
jyusūs munu goru, un jyus dzeivōsit, un es jyusus nūvītōšu
jyusu zemē, un jyus zynōsit, ka es asu Kungs.
Es asu sacejis un es izdoru», soka Kungs Dīvs.
- Tys ir Dīva vōrds.
1 Nu dziļumim uz tevi, Kungs, es
saucu:
2 Kungs, uzklausi munu bolsu.
Lai tova auss dzērd munu lyugšonu,
kū es syutu uz tevi.
Refrens
3 Jo tu, Kungs, gribēsi nūzīdzeibas
tīsōt,
Kungs, kas tod spēs izturēt?
4 Bet pi tevis varim pīdūšonu
atrast,
lai mes bejeibā gūdōtu tevi.
Refrens
5 Kungs, es cereju uz tevi;
muna dvēsele cerej uz jō vōrdu.
6 Muna dvēsele gaida uz Kungu
vairōk nakai sorgi uz reita gaismu.
Refrens
7 Lai Izraeļs gaida uz Kungu, jo
Kungs ir ļūti žēleigs
un pesteišonu bogōti dōvoj.
8 Jys Izraeli atpesteis
nu vysim jō grākim.
- Refrens
Jyusūs mōjoj tō Gors, kas Jezu izmūdynōja nu myrūnim.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA
VĒSTULES ROMĪŠIM
Brōli:
Tī, kas dzeivoj pēc mīsas, navar patikt Dīvam. Tūmār
jyus nadzeivojat pēc mīsas, bet pēc gora, jo vīn Dīva Gors
mōjoj jyusūs.
Bet, jo kuram nav Kristus Gora, tys pi Jō napīdar.
Turpretim, jo Kristus ir jyusūs, tod mīsa ir gon pakļauta
nōvei grāka dēļ, tūmār goram attaisnōjuma dēļ ir dzeiveiba.
Un jo tō Gors, kas Jezu izmūdynōja nu myrūnim, mōjoj
jyusūs, tod tys, kurs Kristu pīcēle nu myrūnim, atdzeivynōs
ari jyusu mērsteigōs mīsas, pasateicūt sovam Goram, kas
jyusūs mōjoj.
- Tys ir Dīva vōrds.
R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
V. Es asu augšanceļšonōs un
dzeiveiba;
kas maņ tic, tys namērs nimyužam.
- R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
- EVANGELIJS Jņ 11, 1–45
- Lazara pīceļšona nu myrūnim.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Beja kaids slymais – Lazars nu Betanijas, nu Marijas un
jōs mōsas Martas cīma. Bet Marija beja tei, kas Kungu beja
īsvaidejuse ar eļļu un ar sovim motim slaucejuse jō kōjas.
Jōs brōļs Lazars nu beja slyms. Tod mōsas syuteja Jezum
ziņu, saceidamas: «Kungs, lyuk, tys, kuru tu mīļoj, ir
saslimis», bet Jezus, tū dzēržūt, saceja: «Šei slimeiba nav uz
nōvi, bet gon Dīva gūdam, lai Dīva Dāls tōs dēļ tyktu pagūdynōts».
Bet Jezus mīļōja Martu un jōs mōsu, un Lazaru.
Tūmār, dzērdādams, ka jys slymoj, Jys palyka tamā vītā,
kur uzaturēja, vēļ divas dīnas. Tikai pēc tam Jys saceja
mōceklim: «Īsim otkon uz Judeju».
Mōcekli jam teice: «Rabbi, nupat jūdi meklēja tevi
nūmātōt ar akminim. Un tu otkon dūdīs uz turīni?»
Jezus atbiļdēja: «Voi dīnai nav divpadsmit stuņžu? Jo,
kas staigoj dīnā, tys nasadauza, jo redz šīs pasaules gaismu.
Bet, jo kas staigoj naktī, tys apsadauza, jo jymā nav gaismas.»
Tū pateicis, Jys pēc tam saceja jim: «Myusu draugs
Lazars ir aizmidzis, bet es eju jū izmūdynōt nu mīga».
Tod mōcekli jam teice: «Kungs, jo jys guļ, tod jys byus
vasals». Tūmār Jezus runōja par jō nōvi, bet jim lykōs, ka
jys runoj par gulēšonu mīgā.
Tod Jezus jim pateice atklōti: «Lazars ir nūmiris, bet
jyusu dēļ, lai jyus ītycātu, es prīcojūs, ka manis tur nabeja.
Nu bet īsim pi jō!»
Tod Tomass, kū sauc par Didimu, saceja pōrejim mōceklim:
«Īsim ari mes, lai kūpā ar Jū nūmērtu!»
Tai Jezus aizgōja un atroda jū jau četras dīnas guļam
kopā. Bet Betanija beja apmāram pīcpadsmit stadiju
attōlumā nu Jeruzalemes. Un daudzi nu jūdim beja
atnōkuši pi Martas un Marijas, lai jōs mīrynōtu brōļa dēļ.
Kod Marta izdzērde, ka nōk Jezus, jei izasteidze jam pretim,
bet Marija sēdēja mōjōs. Marta saceja Jezum: «Kungs,
jo tu byutu bejis šeit, muns brōļs nabyutu nūmiris! Bet ari
tagad es zynu, ka Dīvs tev dūs vysu, kū vīn tu lyugsi nu
Dīva.»
Jezus jai teice: «Tovs brōļs augšancelsīs».
Marta saceja jam: «Es zynu, ka jys ceļsīs augšā, kod byus
augšanceļšonās postorā dīnā».
Jezus jai saceja: «Es asu augšanceļšonōs un dzeiveiba.
Kas tic maņ, tys dzeivōs, kaut ari byutu miris. Un ikvīns,
kas dzeivoj un tic maņ, namērs nimyužam. Voi tu tam tici?»
Jei atbiļdēja jam: «Jā, Kungs! Es vīnmār ticēju, ka tu esi
Kristus, Dīva Dāls, kas esi atnōcis uz pasauli.»
Tū pateikuse, jei aizgōja un paslapyn pasauce sovu mōsu
Mariju, saceidama: «Mōcetōjs ir šeit un tevi sauc». Bet, tei
tū izdzērduse, steigšus pīsacēle un devēs pi Jō, tōdēļ ka
Jezus vēļ nabeja īgōjis cīmatā un vēļ atsaroda tamā vītā,
kur jam pretim beja izasteiguse Marta. Tod jūdi, kas beja
pi jōs nomā un jū mīrynōja, radzādami Mariju steigšus
pīsaceļam un aizejam, sekōja jai, dūmōdami, ka jei īt uz
kopu, lai tur raudōtu.
Kod Marija nūnōce tur, kur beja Jezus, jei, īraudzejuse
jū, nūkryta jam pi kōjom un jam saceja: «Kungs, jo tu
byutu bejis šeit, muns brōļs nabyutu nūmiris!»
Tod Jezus, radzūt raužam jū un ari jūdus, kas beja
atnōkuši jai leidza, tyka gorā saviļņōts un ļōvēs
aizkustynōjumam. Un Jys jautōja: «Kur jyus jū nūlykot?»
Jī atbiļdēja jam: «Kungs, nōc un pasaskoti».
Jezus sōce raudōt. Bet jūdi saceja: «Lyuk, kai Jys jū mīļōja!» Bet
daži nu jim teice: «Voi tod Jys, kurs atvēre acis
oklajam, navarēja izdareit tai, lai šys nanūmērtu?
Bet Jezus, otkon sevī saviļņōts, pīgōja pi kopa. Tei beja
ola, un tai vērsum beja uzlykts akmiņs.
Jezus saceja: «Nūjemit akmini!»
Marta, nūmyrušō mōsa, jam teice: «Kungs, jys jau
smokoj, jo četras dīnas, kai jys jau kopā!»
Jezus jai saceja: «Voi tod es tev nateiču, ka redzēsi Dīva
gūdeibu, jo ticēsi?»
Tod jī nūjēme akmini. Bet Jezus, pacēlis acis uz augšu,
saceja: «Tāvs, es tev pasateicu, ka tu mani uzklauseji. Es
tūmār zynōju, ka tu mani vīnmār uzklausi, bet es tū saceju
apkōrtstōvūšū ļaužu dēļ, lai jī ītycātu, ka tu mani syuteji.»
Un, tū pateicis, Jys skaļā bolsā īsasauce: «Lazar, nōc ōrā!»
Myrušais, audaklūs sasītom rūkom un kōjom, izgōja ōrā.
Jō seja apsagta ar svīdrautu. Jezus jim saceja: «Atraisit jū
un ļaunit jam īt».
Tod daudzi nu jūdim, kas beja atnōkuši pi Marijas un
redzēja, kū Jys izdarēja, īticēja Jam.
- Tys ir Kunga vōrds.
- UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Lazara mōsas syuteja Jezum ziņu, saceidamas: «Kungs,
lyuk, tys, kuru tu mīļoj, ir saslimis», bet Jezus, tū dzēržūt,
saceja: «Šei slimeiba nav uz nōvi, bet gon Dīva gūdam, lai
Dīva Dāls tōs dēļ tyktu pagūdynōts».
Bet Jezus mīļōja Martu un jōs mōsu, un Lazaru.
Tūmār, dzērdādams, ka jys slymoj, Jys palyka tamā vītā,
kur uzaturēja, vēļ divas dīnas. Tikai pēc tam Jys saceja
mōceklim: «Īsim otkon uz Judeju».
Tai Jezus aizgōja un atroda jū jau četras dīnas guļam kopā.
Kod Marta izdzērde, ka nōk Jezus, jei izasteidze Jam pretim,
bet Marija sēdēja mōjōs. Marta saceja Jezum: «Kungs,
jo tu byutu bejis šeit, muns brōļs nabyutu nūmiris! Bet ari
tagad es zynu, ka Dīvs tev dūs vysu, kū vīn tu lyugsi nu Dīva.»
Jezus jai teice: «Tovs brōļs augšancelsīs».
Marta saceja jam: «Es zynu, ka jys ceļsīs augšā, kod byus
augšanceļšonās postorā dīnā».
Jezus jai saceja: «Es asu augšanceļšonōs un dzeiveiba.
Kas tic maņ, tys dzeivōs, kaut ari byutu miris. Un ikvīns,
kas dzeivoj un tic maņ, namērs nimyužam. Voi tu tam tici?»
Jei atbiļdēja Jam: «Jā, Kungs! Es vīnmār ticeju, ka tu esi
Kristus, Dīva Dāls, kas esi atnōcis uz pasauli.»
Jezus tyka gorā saviļņōts un ļōvēs aizkustynōjumam. Un
Jys jautōja: «Kur jyus jū nūlykot?»
Jī atbiļdēja jam: «Kungs, nōc un pasaskoti».
Jezus sōce raudōt. Bet jūdi saceja: «Lyuk, kai Jys jū mīļōja!» Bet
daži nu jim teice: «Voi tod jys, kurs atvēre acis
oklajam, navarēja izdareit tai, lai šys nanūmērtu?»
Bet Jezus saceja, otkon sevī saviļņōts, pīgōja pi kopa. Tei
beja ola, un tai vērsum beja uzlykts akmiņs.
Jezus saceja: «Nūjemit akmini!»
Marta, nūmyrušō mōsa, jam teice: «Kungs, jys jau
smokoj, jo četras dīnas, kai jys jau kopā!»
Jezus jai saceja: «Voi tod es tev nateiču, ka redzēsi Dīva
gūdeibu, jo ticēsi?»
Tod jī nūjēme akmini. Bet Jezus, pacēlis acis uz augšu,
saceja: «Tāvs, es tev pasateicu, ka tu mani uzklauseji. Es
tūmār zynōju, ka tu mani vīnmār uzklausi, bet es tū saceju
apkōrtstōvūšū ļaužu dēļ, lai jī ītycātu, ka tu mani syuteji.»
Un, tū pateicis, Jys skaļā bolsā īsasauce: «Lazar, nōc ōrā!»
Myrušais, audaklūs sasītom rūkom un kōjom, izgōja ōrā.
Jō seja apsagta ar svīdrautu. Jezus jim saceja: «Atraisit jū
un ļaunit jam īt».
Tod daudzi nu jūdim, kas beja atnōkuši pi Marijas un
redzēja, kū Jys izdarēja, īticēja Jam.
Tys ir Kunga vōrds.