- GAVĒŅA V SVĒTDIENA
Gavēņa laika V svētdienā, kad tiek lasīts evaņģēlija
fragments par Lāzara augšāmcelšanu no mirušajiem, mēs sastopamies ar savas
eksistences galveno noslēpumu: „Es esmu augšāmcelšanās un
dzīvība” (Jņ 11, 25). Vai tu tam
tici? Kristiešu kopienai tas ir brīdis, kad pazemīgi, kopā ar Martu, visas
savas rūpes jāuztic Jēzum, sakot: „Jā, Kungs, es allaž ticēju,
ka tu esi Kristus, Dieva Dēls, kas esi atnācis uz pasauli” (Jņ 11, 27).
Vienība ar Jēzu palīdz sagatavoties pārkāpt nāves slieksni un ieiet mūžīgā dzīvē. Ticība mirušo augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei atver mūsu acis galīgajai mūsu eksistences nozīmei. Dievs radīja vīrieti un sievieti mūžīgajai dzīvei, un šī patiesība piešķir nozīmi katra cilvēka eksistencei. Bez ticības gaismas viss universs paliks ieslēgts kapā bez nākotnes un bez cerības (sal. Pāvesta Benedikta XVI Vēstījums 2011. gada Lielajā gavēnī).
Šīs dienas lasījumu centrālā tēma ir „augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ 11, 25). Visos trijos lasījumos tiek runā par dzīvību un nāvi, cerību un izmisumu. Pravietis Ezehiēls mudina Babilonas trimdā esošo Izraēla tautu lūkoties nākotnē ar cerību. Trimdā esošā tauta ir kā mirusi; Templis ir iznīcināts, zeme pamesta un paši ir kļuvuši par svešzemnieku gūstekņiem. Bet Dievs ar pravieša Ezehiēla starpniecību dod tautai cerību. Viņš apsola: „Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta un ievedīšu jūs Izraēļa zemē” (Ez 37, 12). Tas ir apsolījums, kas ietver brīvību un jaunu dzīvi, ko dos Svētais Gars.
Vienība ar Jēzu palīdz sagatavoties pārkāpt nāves slieksni un ieiet mūžīgā dzīvē. Ticība mirušo augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei atver mūsu acis galīgajai mūsu eksistences nozīmei. Dievs radīja vīrieti un sievieti mūžīgajai dzīvei, un šī patiesība piešķir nozīmi katra cilvēka eksistencei. Bez ticības gaismas viss universs paliks ieslēgts kapā bez nākotnes un bez cerības (sal. Pāvesta Benedikta XVI Vēstījums 2011. gada Lielajā gavēnī).
Šīs dienas lasījumu centrālā tēma ir „augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ 11, 25). Visos trijos lasījumos tiek runā par dzīvību un nāvi, cerību un izmisumu. Pravietis Ezehiēls mudina Babilonas trimdā esošo Izraēla tautu lūkoties nākotnē ar cerību. Trimdā esošā tauta ir kā mirusi; Templis ir iznīcināts, zeme pamesta un paši ir kļuvuši par svešzemnieku gūstekņiem. Bet Dievs ar pravieša Ezehiēla starpniecību dod tautai cerību. Viņš apsola: „Es atvēršu jūsu kapus un jūs izvedīšu no jūsu kapiem, mana tauta un ievedīšu jūs Izraēļa zemē” (Ez 37, 12). Tas ir apsolījums, kas ietver brīvību un jaunu dzīvi, ko dos Svētais Gars.
Lasījumi no Jāņa evaņģēlija par Lāzara augšāmcelšanu
simboliski parāda ka Jēzus ir „augšāmcelšanās un dzīvība”
(Jņ 11, 25). Izdarītais brīnums
mudina ieticēt patiesībai par augšāmcelšanos un jaunu dzīvi Svētajā Garā. Lācara
augšāmcelšana no mirušajiem evaņģēlijā, kuru uzrakstījis svētai Jānis, ir
septītā un lielākā zīme, no visām, kura apstiprina patiesību par Jēzu kā mūžīgās
dzīves devēju.
Lāzara piecelšana no mirušajiem simboliski nozrāda uz jaunu dzīvi, ko Jēzus vēlas dāvāt garīgi mirušai personai, kura nav svētku drānās tērpta, bet apvīta nāves saitēm, un atrodas kapā. Jēzus katram vēlas būt draugs, vēlas būt pagodināts katra dzīvē, visus vēlas piecelt no grēka jaunai dzīvei.
Svētais Pāvils Vēstulē Romiešiem atgādina par Svētā Gara spēku, kas atdzīvinās mirstīgās miesas; atgādina, ka dzīve nesākas tikai pēc nāves, bet, ka tā jau ir sākusies līdz ar piedzimšanu virs zemes. Šie iemesla dēļ viņš aicina nedzīvot pēc miesas tieksmēm, bet pēc gara; dzīvot Svētajā Garā.
Lāzara piecelšana no mirušajiem simboliski nozrāda uz jaunu dzīvi, ko Jēzus vēlas dāvāt garīgi mirušai personai, kura nav svētku drānās tērpta, bet apvīta nāves saitēm, un atrodas kapā. Jēzus katram vēlas būt draugs, vēlas būt pagodināts katra dzīvē, visus vēlas piecelt no grēka jaunai dzīvei.
Svētais Pāvils Vēstulē Romiešiem atgādina par Svētā Gara spēku, kas atdzīvinās mirstīgās miesas; atgādina, ka dzīve nesākas tikai pēc nāves, bet, ka tā jau ir sākusies līdz ar piedzimšanu virs zemes. Šie iemesla dēļ viņš aicina nedzīvot pēc miesas tieksmēm, bet pēc gara; dzīvot Svētajā Garā.