SVĀTDĪNA A GODĀ
PYRMAIS LASEJUMS 1
Sam 16, 1b. 6–7. 10–13a
Davida īsvaideišona par kēneņu.
LASEJUMS NU SAMUEĻA PYRMŌS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Kungs saceja Samueļam: «Pīpiļdi sovu rogu ar eļļu un
nōc! Es tevi syuteišu pi Jesses Betlemīša, tōdēļ ka nu jō
dālim asu izraudzejis sev kēneņu.»
Kod jī atnōce, Samueļs īraudzeja Eliabu un saceja: «Bez
šaubom, Kunga prīškā stōv jō svaideitais». Bet Kungs saceja
Samueļam: «Nasaraugi uz jō izskotu, ni ari uz stoltū
augumu, tōdēļ ka jū es asu atmetis. Es sprīžu na jau pēc tō,
kas radzams cylvākam, jo cylvāks redz ōrīni, bet Kungs
uzlyukoj sirdi.»
Un tai Jesse stōdēja Samueļa prīškā sovus septeņus dālus,
bet Samueļs saceja Jessem: «Kungs jūs nav izraudzejis».
Tod Samueļs jautōja Jessem: «Voi tod tī ir vysi dāli?» Jys
atbiļdēja: «Vēļ ir palicis vysmozōkais, bet jys gona vuškas».
Samueļs saceja Jessem: «Aizsyuti pēc jō un atved šurp, jo
mes nauzsōksim maļteiti, koleidz jys nabyus šeit atnōcis».
Tod jys aizsyuteja un jū atvede: jys beja sōrts, skaista
izskota un gleitu seju.
Un Kungs saceja: «Celīs un svaidi jū, jo jys ir tys».
Tod Samueļs pajēme eļļas rogu un jū svaideja jō brōļu
vydā. Un nu šōs dīnas un turpmōk pōr Davidu beja Kunga
gors.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 23 (22)
Refrens: Kungs mani voda, maņ nikō
natryuks. (R. 1)
1 Kungs mani voda, maņ nikō
natryuks:
2 zōlainōs ganeibōs jys dūd maņ vītu,
jys mani aizvad pi yudiņa, kas veļdzej,
3 munai dvēselei jys atjaunoj spākus.
Sova vōrda dēļ jys mani voda
pa taisneibas celim.
Refrens
4 Pat jo es staigōšu tymsā nōves īlejā,
es nasabeišu ļaunuma, jo tu esi pi manis.
Tova vāza un gona reikste
līk maņ pasaļaut uz tevi.
Refrens
5 Tu esi klōjis maņ goldu,
munim īnaidnīkim radzūt;
tu svaidi munu golvu ar eļļu,
muns kauss ir piļdeits leidz molom.
Refrens
6 Tova laipneiba un žēlesteiba
mani pavadeis
nu dīnas dīnā.
Un es palikšu Kunga nomā
vysōs muna myuža dīnōs.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Ef 5, 8–14
Celīs nu myurūnim, un tevi apgaismōs Kristus.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES EFEZĪŠIM
Kaidreiz jyus bejot tymsa, bet tagad asat gaisma Kungā.
Dzeivojit kai gaismas bārni. Jo gaismas auglis ir vyss lobais,
taisneigais un patīsais. Izzinit, kas ir pateikams Dīvam, un
napīsadolit naaugleigajūs tymsas dorbūs, bet lobōk tūs
nūpelit. Jo par tū, kū jī slepeneibā dora, pat runōt ir kauns.
Tūmār gaisma atklōj vysu peļamū, un vyss, kas teik atklōts,
ir gaisma.
Tōpēc ir saceits: «Mūstīs, kas guli, un celīs nu myrūnim,
un tevi apgaismōs Kristus».
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMI Sal.
Jņ 8, 12b
R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
V. Kungs soka: «Es asu pasaules
gaisma;
kas maņ sekoj, tam byus dzeiveibas gaisma.
R. Lai ir slaveits Dīva Vōrds.
EVANGELIJS Jņ 9, 1–41
Kristus izdzīdynoj oklū nu dzimšonas.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jezus, īdams garum, īraudzeja cylvāku, kas nu
dzimšonas beja naredzeigs.
Un jō mōcekli jautōja jam, saceidami: «Rabbi, kurs ir
grākojis – jys vai jō vacōki, ka jys pīdzyma okls?» Jezus
atbiļdeja: «Nav grākōjis ni jys, ni jō vacōki, bet tai ir nūticis,
lai jymā pasarōdeitu Dīva dorbi. Cikom ir dīna, mums
nōkās piļdeit tō dorbus, kas mani syuteja. Tyvojās nakts,
kod nivīns navarēs strōdōt. Koleidz es asu pasaulē, es asu
pasaules gaisma.»
Tū pasacejis, jys uzspļōve uz zemes, pagatavōja dubļus
nu sīkolom un ar dublim īzīde jō acis, un jam saceja: «Ej,
nūsamozgoj Siloe dīkī!», kas tulkōjumā nūzeimej:
Syuteitais. Jys aizgōja, nūsamozgōja un atnōce redzeigs.
Bet kaimini un tī, kas jū īprīkš redzēja ubagojam, sōce
runōt: «Vai šys nav tys, kurs sēdēja un ubogōja?» Vīni
saceja: «Tys ir jys!», bet cyti teice: «Nā, jys tam ir tikai leidzeigs».
Bet jys saceja: «Tys asu es!»
Tod jī jautōja jam: «Kai gon tev atsavēre acis?»
Jys atbiļdēja: «Tys cylvāks, kuru sauc par Jezu, sataiseja
dubļus un īzīde munas acis un maņ pateice: «Ej uz Siloe un
nūsamozgoj!» Jī saceja jam: «Kur tod jys ir?» Jys atbiļdēja:
«Nazynu».
Tod tī aizvede jū, kas vēļ naseņ beja okls, pi farizejim. Bet
tamā dīnā beja sabats, kod Jezus gatavōja dubļus un atvēra
jō acis. Tōpēc farizeji otkon jū izjautōja, kai jys klivis
redzeigs. Bet jys tim atbiļdēja: «Jys uzlyka dubļus uz
munom acim. Es nūsamozgōju un asu redzeigs.»
Tod daži nu farizejim saceja: «Šys cylvāks nav nu Dīva,
tōpēc ka jys naīvāroj sabatu!», bet cyti teice: «Kai gon grēceigs
cylvāks spēj dareit taidas zeimes?» Un jūs vydā nūtyka
škeļšonōs. Un jī otkon saceja oklajam: «Bet kū tu soki
par jū, kod jys ir atvēris tovas acis?» Jys atbiļdēja: «Jys ir
pravīts!»
Bet jūdi vairs naticēja tam, ka jys asūt bejis okls un ir
klivis redzeigs, cikom napasauce redzi atgivušō vacōkus.
Un jī tim jautōja: «Vai tys ir jyusu dāls, par kuru jyus
sokot, ka jys asūt pīdzimis okls? Kai gan jys tagad redz?
Tod jō vacōki atbyldūt saceja: «Mes zynom, ka jys ir myusu
dāls un ka jys pīdzyma naredzeigs. Bet kai jys tagad redz,
mes nazynom; un, kas atvēre jō acis, ari nazynom. Jautojit
jam pošam! Jys ir pylngadeigs. Lai stōsta pats par sevi!» Jō
vacōki tū saceja, tōdēļ ka beidōs nu jūdim, jo jūdi jau beja
sasazvērējuši, ka tys, kurs Jezu atzeis par Kristu, tiks izslāgts
nu sinagogas. Tōdēļ jō vacōki teice: «Jys ir pylngadeigs.
Jautojit jam pošam!»
Tod jī otkon atsauce šū cylvāku, kas beja naredzeigs
bejis, un jam saceja: «Atdūd Dīvam gūdu! Mes zynom, ka
tys cylvāks ir grēcinīks.» Bet jys atbiļdēja: «Vai jys ir
grēcinīks, tū es nazynu. Vīnu gon es zynu, ka, lai gon es beju
okls, tūmār tagad radzu.» Tod jī saceja jam: «Kū jys tev
izdareja? Kaidā veidā atvēre tovas acis?» Jys tim atbiļdēja:
«Es jums jau stōsteju, bet jyus nasaklausejot. Kōpēc jyus
otkon gribit tū dzērdēt. Vai tod ari jyus gribit kļyut jō
mōcekli?»
Tod jī lōdēja jū un saceja: «Tu esi jō mōceklis, bet mes
asam Mozus mōcekli. Mes zynom, ka ar Mozu runōja Dīvs,
bet par šū nazynom, nu kurīnes jys ir.»
Cylvāks atbiļdēja un jim teice: «Par tū gon jōsabreinoj,
ka jyus nazynot, nu kurīnes jys. Bet jys atvēre munas acis!
Mes zynom, ka Dīvs grēcinīkus nauzklausa, bet, jo kurs ir
Dīva gūdynōtōjs un izpylda jō grybu, tū gon jys uzklausa.
Nu myužim vēļ nav dzērdāts, ka kaids byutu atvēris acis
tam, kas pīdzimis okls. Jo jys nabyutu nu Dīva, tod jys nikō
nabyutu varējis padareit.»
Jī atbiļdēja un jam saceja: «Tu vyss esi grākūs dzimis, un
tu vēļ myusus mōceisi?» Un jī izmete jū ōrā.
Jezus izdzērda, ka jī ir izmatuši jū ōrā, un, sastopis jū,
jam saceja: «Vai tu tici Cylvāka Dālam?» Jys atbyldūt
teice: «Kungs, bet kurs tod jys ir, lai es jam ītycātu?» Jezus
jam saceja: «Bet tu jū redzeji; un jys ir tys, kas ar tevi
runoj». Tod jys teice: «Es tycu, Kungs!» un atdeve jam
gūdu.
Jezus saceja: «Es atnōču šymā pasaulē uz tīsu, lai tī, kas
naredz, kļyutu redzeigi un tī, kas redz, palyktu okli». Tū
dzērdēja daži nu farizejim, kas beja ar jū, un saceja jam:
«Voi tod ari mes asam okli?» Jezus jim atbiļdēja: «Jo jyus
byutu okli, jums nabyutu grāka. Bet tagad jyus sokot: «Mes
radzam!»; tōpēc jyusu grāks palīk.»
- Tys ir Kunga vōrds.
- Vai eisōk Jņ 9, 1. 6–9. 13–17. 34–38
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jezus, īdams garum, īraudzeja cylvāku, kas nu dzimšonas
beja naredzeigs. Jys uzspļōve uz zemes, pagatavōja dubļus nu
sīkolom un ar dublim īzīde jō acis, un jam saceja: «Ej,
nūsamozgoj Siloe dīkī!», kas tulkōjumā nūzeimej: Syuteitais.
Bet kaimini un tī, kas jū īprīkš redzēja ubagojam, sōce
runōt: «Vai šys nav tys, kurs sēdēja un ubogōja?» Vīni
saceja: «Tys ir jys!», bet cyti teice: «Nā, jys tam ir tikai
leidzeigs
». Bet jys saceja: «Tys asu es!»
Tod jī aizvede jū, kas vēļ naseņ beja okls, pi farizejim. Bet
tamā dīnā beja sabats, kod Jezus gatavōja dubļus un atvēra
jō acis. Tōpēc farizeji otkon jū izjautōja, kai jys klivis
redzeigs. Bet jys tim atbiļdēja: «Jys uzlyka dubļus uz
munom acim. Es nūsamozgōju un asu redzeigs.»
Tod daži nu farizejim saceja: «Šys cylvāks nav nu Dīva,
tōpēc ka jys naīvāroj sabatu!», bet citi teice: «Kai gon grēceigs
cylvāks spēj dareit taidas zeimes?» un jūs vydā nūtyka
škeļšonōs. Un jī otkon saceja oklajam: «Bet kū tu soki par jū,
kod jys ir atvēris tovas acis?» Jys atbiļdeja: Jys ir pravīts!»
Jī atbiļdēja un jam saceja: «Tu vyss esi grākūs dzimis, un
tu vēļ myusus mōceisi?» Un jī izmete jū ōrā.
Jezus izdzērda, ka jī ir izmatuši jū ōrā, un, sastapis jū,
jam saceja: «Vai tu tici Cylvāka Dālam?» Jys atbyldūt
teice: «Kungs, bet kurs tod jys ir, lai es jam ītycātu?» Jezus
jam saceja: «Bet tu jū redzeji; un jys ir tys, kas ar tevi
runoj». To jys teice: «Es tycu, Kungs!» un atdeve jam gūdu.
Tys ir Kunga vōrds.