- GAVĒŅA LAIKA II SVĒTDIENA
Jēzus bieži devās nomaļus, lai lūgšanā pavadītu laiku kopā ar Tēvu. Šajā
lūgšanas reizē, būdams augtā kalnā kopā ar Pēteri, Jēkabu un Jāni, Viņš mācekļu
priekšā pārveidojās un sāka sarunāties ar Mozu un Eliju (sal. Mt 17, 1-4).
Vecās derības laikā Mozus bija izraudzīts, lai izvestu Dieva izvēlēto
tautu no Ēģiptes un nodotu tai Likumu, bet Elijs bija viens no izcilākajiem vecās
derības praviešiem, kurš „vētrā uzkāpa debesīs” (2 Ķēn
2, 11). Šie abi Dieva izredzētie, sekojot Dieva norādījumiem, arī piedzīvoja
sava veida “pārveidošanos”. Pēc tam, kad Mozus četrdesmit dienas un naktis bija
pavadījis lūgšanā Sinaja kalnā, viņam spīdēja seja (sal. Izc 34, 28-29); un Elijs tika “pārveidots”, kad sadzirdēja Dieva
balsi maigā vēja brāzmā Horeba kalnā (sal. 1
Ķēn 19, 12). Jēzus apskaidrošanās notikumā Mozus un Elijs personificē
Likumu un praviešus.
Svētais Jānis Damaskietis paskaidro, ka Mozus, ieiedams dievišķajā
mākonī (sal. Izc 24, 18), lika
saprast, ka Likums ir tikai nākamo labumu ēna, ne pati būtība (sal. Ebr 10, 1). Toreiz „(..) Izraēļa
bērni nespēja skatīties Mozus vaigā tā spožuma dēļ” (2 Kor 3, 7). „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam
pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz vēl lielāku spožumu” (2 Kor 3, 18). Tāpēc mākonis, kas ar savu
ēnu apsedza mācekļus, nebija tumsas, bet gaismas pilns. „Noslēpums, kas bija apslēpts no mūžiem un
visām paaudzēm, tagad ir atklāts Viņa svētajiem” (Kol 1, 26), un ir parādījusies nebeidzamā mūžīgā godība. Lūk, kāpēc
Mozus un Elijs, kuri parādījās kopā ar Jēzu, kurš nenāca atmest ne Likumu, ne praviešus,
bet tos piepildīt (sal. Mt 5, 17), personificē
Likumu un praviešus. Mozus simbolizē arī visus svētos, kas reiz aizmiguši (sal.
At 34, 5), un Elijs – visus dzīvos (sal.
2 Ķēn 2, 11), jo pārveidotais Jēzus
ir dzīvo un mirušo Kungs.
Jēzus, Elija un Mozus sarunas tēma bija exodus, kuru Jēzus piepildīs Jeruzalemē (Lk 9, 31). Jo līdzīgi, kā Mozus cauri Sarkanajai jūrai un tuksnesim
veda Izraēļa tautu no Ēģiptes verdzības uz Apsolīto zemi, tā Jēzus-jaunais
Mozus, piepildīs to, ko Mozus nespēja, tas ir, caur kristības ūdeņiem un nāves
tuksnesi izvedīs cilvēkus no grēka verdzības un aizvedīs uz debesu valstību.