PYRMAIS LASEJUMS Os 14, 2–10
Atsagrīzit pi Kunga, sova Dīva.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA OSEJA GRŌMOTAS
Tai soka Kungs:
«Atsagrīz, Izraeļ, pi Kunga, sova Dīva, jo
tu esi pakritis sovā ļaunumā! Jemit leidza sev vōrdus un atsagrīzit pi Kunga!
Sokit jam: «Attōlynoj ikvīnu pōrkōpumu un pījem lobū, un mes upurēsim myusu
lyupu augli. Asīrija myusus naglōbs, mes vairs nakōpsim zyrgā un par sovu rūku
darynōjumim nateiksim: «Myusu dīvi!» Pi tevis bōriņs atrass žāļsirdeibu.» «Es
izdzīdynōšu jūs nauzticeibu, mīļōšu jūs nu sirds, jo munas dusmes nūsavērse nu
jim. Es Izraeļam byušu kai rosa; jys uzplauks kai lilija un izplēss sovas
saknes kai Libans. Jō zori augs kupli, un jō krōšņums byus kai olivu kūkam, un
jō smarža – kai Libana smarža. Jī atsagrīzs apsasēst munā pavēnī, jī kūps kvīšus
un sakuplōs kai veina dōrzs, kura slave ir kai Libana veinam. Eiframs. Kamdēļ
jam vairs dīvakli? Es pats uzklausu un raugūs uz jū. Es asu kai zaļa ciprase: nu
manis tu sajimsi sovu augli.» Kas ir gudrs un tū saprūt? Kas saprūt, tū zyna?
Jo Kunga celi ir taisni, un pa tim staigōs taisneigī, bet grēcinīki uz tim
pakriss.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 81 (80)
Refrens: Klauseisim
Dīva bolsam. (R. sal. 9a)
6 Es dzērdēju
volūdu, kas maņ beja sveša:
7 «Nu jō
placim es nūjēmu nostu;
jō rūkas pamete grūzus.
8 Spaidūs
tu pīsauci mani, un es tevi izglōbu,
uzklauseju tevi nu pārkyuņa mōkūnim,
tevi pōrbaudeju pi Meribas yudinim.
Refrens
9 Klausīs,
muna tauta, un es tev atgōdynōšu;
Izraeļ, kaut tu klauseitūs mani!
10 Cyta
dīva nabyus pi tevis,
un tu napīlyugsi svešu dīvu.
11 Jo es
asu Kungs, tovs Dīvs,
kurs tevi izvede nu Egiptes zemes.
Refrens
14 Jo
muna tauta mani klauseitu
un jo Izraeļs staigōtu munus ceļus:
17 es jūs
barōtu ar kvīšu traknumu,
ar madu nu kliņts jūs mīlōtu.»
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 4, 17
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Atsagrīzit nu grākim,
jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mk 12, 28b–34
Pyrmō nu vysom bausleibom.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tymā laikā:
Pi Jezus pīgōja vīns nu Rokstu zynōtōjim
un jam jautōja: «Kura bausleiba ir pyrmō nu vysom bausleibom?» Jezus atbiļdēja:
«Pyrmō ir: «Klausīs, Izraeļ – Kungs, myusu Dīvs, ir vīns Kungs. Tev byus mīļōt
Kungu, sovu Dīvu, nu vysas sovas sirds, nu vysas sovas dvēseles, nu vysa sova
prōta un nu vysa sova spāka.» Ūtrō ir šei: «Tev byus mīļōt sovu tyvōkū kai sevi
pošu». Nav cytas bausleibas, kas byutu lelōka par šom. Un Rokstu zynōtōjs jam
saceja: «Labi, Mōceitōj, tu pareizi saceji, ka «vīns ir Kungs un cyta nav,
izjamūt jū» un ka «jū mīļōt nu vysas sirds, nu vysa prōta un nu vysa spāka» un
«tyvōkū mīļōt kai sevi pošu» ir vairōk vērts nakai vysi dadzynojamī upuri un
cyti upuri». Jezus, radzādams, ka jys gudri atbiļd, jam saceja: «Tu naesi tōli
nu Dīva vaļsteibas». Un nivīns vairs nauzadrūšynōja jam kū jautōt.
Tys ir Kunga vōrds.