PYRMAIS LASEJUMS Jer 7, 23–28
Izvālātōs tautas nauzticeiba.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Tai soka Kungs:
«Es jim devu pavēli, saceidams: «Klausit
munam bolsam, un es byušu jums Dīvs, un jyus byusit maņ tauta. Un staigojit kotru
ceļu, kū es jums pavēlēšu, lai jums labi klōtūs.» Taču jī naklauseja un pat
napagrīze sovu ausi, bet reikōjōs pēc sova prōta un sovas ļaunōs sirds samaitōteibas.
Un jī ir gōjuši atpakaļ, navys uz prīšku, kūpš tōs dīnas, kod jūs tāvi izgōja
nu Egiptes zemes, leidz pat šai dīnai. Un as syuteju pi jums vysus munus kolpus
pravīšus. Ik dīnas reita agrumā cēļūs un syuteju. Taču jī manī nasaklauseja, pat
napagrīze sovu ausi, bet nūcītynōja sovu skaustu un reikōjōs vēļ ļaunōk nakai jūs
tāvi. Un tu saceisi jim vysus šūs vōrdus, bet jī tevī nasaklauseis; tu sauksi jūs,
bet jī tev naatbiļdēs. Tod tu jim pateiksi: «Tei ir tauta, kas naklauseja
Kunga, sova Dīva, bolsam unnapījēme pamōceibu. Uzticeiba ir pagolam un ir nūzuduse
nu jūs lyupom.»»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 95 (94)
Refrens: Nanūcītynojit
sovas sirdis. (R. sal. 8b)
1 Nōcit,
dzīdōsim Kungam ar prīcu,
līksmi gūdynōsim Dīvu, myusu Pesteitōju.
2 Īsim
ar pateiceibu jō vaiga prīškā
un gavilēsim jam dzīsmēs.
Refrens
6 Nōcit,
pīlyugsim un krissim pi zemes,
lūceisim ceļus Kunga, myusu Radeitōja,
prīškā,
7 jo
jys ir myusu Dīvs,
bet mes – jō tauta un jō gonompulka
avis.
Refrens
8 Kaut
jyus šudiņ dzērdātu jō bolsu:
«Nanūcītynojit sovas sirdis
9 kai
Meribā, kai Massas dīnā tuksnesī,
kur mani kārdynōja jyusu tāvi:
jī pōrbaudeja mani,
lai gon beja redzējuši munus dorbus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jl 2, 13
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Atsagrīzit pi Kunga, sova Dīva,
jo jys ir laipns un žēleigs.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Lk 11, 14–23
Kas nav ar mani, tys ir pret mani.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
LUKASS
Tymā laikā:
Jezus izdzyna ļaunū goru, kas beja māms.
Un nūtyka, ka tikleidz ļaunais gors beja izgōjis, māmais sōce runōt. Un ļaudis
breinōjōs. Tūmār daži nu jim saceja: «Jys ļaunūs gorus izdzan ar Belcebula, ļaunūs
goru vaļdnīka, spāku». Un cyti kārdynōdami praseja nu jō zeimi nu dabasim. Bet
jys, zynōdams jūs dūmas, saceja jim: «Ikvīna vaļsts, kas sevī ir sasaškāluse,
aizīt būjā, un noms uz noma sagryust. Taitod, jo ari Satans ir sevī sasaškēlis,
kai tod spēs pastōvēt jō vaļsts? Jyus taču sokot, ka ļaunūs gorus es izdzanu ar
Belcebula spāku, ar kō spāku tod izdzan tūs jyusu dāli? Tōdēļ jī byus jyusu tīsotōji.
Bet, jo es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva pērstu, tod pi jums patīši ir atnōkuse Dīva
vaļsteiba. Jo styprais apsabruņojīs sorgoj sovu nomu, tod jō īpašums ir drūšeibā.
Bet, jo par jū styprōks atnōcis jū uzvarēs, tys pajims vysus jō īrūčus, uz
kurim jys beja pasaļōvis, un izdaleis jō laupejumu.» Kas nav ar mani, tys ir
pret mani: un kas ar mani navōc kūpā, tys izbōrsta.»
Tys ir Kunga vōrds.