PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 11, 4–13
Salomona alkdīveiba.
LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS
Kod Salomons kliva vacs, jō sīvas pīvērse
jō sirdi svešim dīvim, un jō sirds vairs nabeja tik uzticeiga Kungam, sovam Dīvam,
kai jō tāva Davida sirds. Salomons sōka pīlyugt Astarti, sidonīšu dīvīti, un
Milkomu – amonīšu elku. Un Salomons dareja tū, kas Kungam napatyka, un vairs naizpiļdeja
vysu tai, lai sekōtu Kungam kai jō tāvs Davids. Tod Salomons uz kolna, kas ir
pretim Jeruzalemei, moabīšu elkam Kamosam uzbyuvēja templi, kai ari amonīšu
elkam Milkomam. Tai jys dareja vysom sovom svešzemu sīvom, kas kyupynōja smaržzōles
un nese upurus sovim dīvim. Un Kungs sasadusmōja uz Salomonu, tōdēļ ka jō sirds
nūsavērse nu Kunga, Izraeļa Dīvs, kas jam beja pasarōdejis divas reizes un pavēlējis
nasekōt svešim dīvim. Bet jys najēme vārā, kū Kungs jam beja pavēlējis. Tod
Kungs saceja Salomonam: «Tōdēļ ka tu tai reikōjīs un nasorgōji munu dereibu un
munus baušļus, kū es tev tyku devis, tod es ari atjimšu tev karaļvaļsti un atdūšu
tū tovam kolpam. Bet es tū nadareišu tovas dzeives laikā tova tāva Davida dēļ.
Es tū izraušu nu tova dāla rūkas. Tūmār vysu karaļvalsti es naatjimšu, vīnu ciļti
atdūdams tovam dālam muna kolpa Davida un Jeruzalemes dēļ, kuru es asu izraudzejis.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 106 (105)
Refrens: Kungs,
pīdūd sovai tautai. (R. sal. 4a)
3 Svēteigi
ir tī, kas turās pi patīseibas
un ikkotrā laikā dora tū, kas taisneigs.
4 Kungs,
atcerīs myusus, jo tev pateik tova tauta,
nōc pi mums ar sovu paleidzeibu.
Refrens
35 Un jī
sasajauce ar pogōnim
un īsamōceja jūs dorbus.
36 Jī sōce
gūdynōt jūs alkus,
un tys kliva jim par slozdu.
Refrens
37 Un jī
nese upurī sovus dālus
un sovas meitas ļaunajim gorim.
40 Un
Kungs īkaisa dusmēs pōr sovu tautu,
un izjuta rībumu pret sovu montōjumu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jk 1, 21
Alleluja.
Lānprōteibā pījemit jyusūs īpūtātū vōrdu,
kas var izglōbt jyusu dvēseles.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 7, 24–30
Pogōnu sīvītes lyugums teik izklauseits.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tymā laikā:
Jezus devēs uz Tyras un Sydonas
apgobolu. Jys īgōja kaidā nomā un gribēja, lai nivīns par tū nazynōtu, bet jys navarēja
palikt apslāpts. Jo tyuleņ par jū izdzērda kaida sīvīte, kuras meita beja naškeistō
gora apsāsta. Jei atnōkuse nūkryta jam pi kōjom. Šei sīvīte beja grīkīte, pēc
izceļšonōs syrofenikīte. Jei lyudze, lai jys izdzan ļaunū goru nu jōs meitas.
Un jys tai saceja: «Ļaun lai vyspyrms bārni teik paādynōti, jo nav labi jimt bārnu
maizi un mest tū suneišim.» Bet jei atbyldādama saceja jam: «Jā, Kungs, bet ari
suneiši zam golda ād nu bārnu druskom.» Un jys tai saceja: «Šū vōrdu dēļ ej! Ļaunais
gors ir izgōjis nu tovas meitas.» Un jei, atsagrīzuse mōjōs, atroda meitini guļam
gultā, un ļaunais gors nu jōs beja izgōjis.
Tys ir Kunga vōrds.