PYRMAIS LASEJUMS At 4, 1. 5–9
Aicynōjums īvārōt bausleibas.
LASEJUMS NU ATKŌRTŌTŌ LYKUMA GRŌMOTAS
Mozus uzrunōja tautu, saceidams:
«Bet tagad, Izraeļ, klausīs lykumus un
pavēles, kurus es tev mōcu, lai jyus, tūs piļdeidami, dzeivōtu un īejūt īgyutu īpašumā
zemi, kuru Kungs, jyusu tāvu Dīvs, ir nūdūmōjis jums dūt. Lyuk, es mōceju jums
bausleibas un lykumus, kai maņ tū beja pavēlējis Kungs, muns Dīvs, lai jyus tūs
piļdeitu zemē, kura byus jyusu īpašums. Īvārojit tūs un izpiļdit dorbūs. Jo tī
ir jyusu gudreiba un prōteigums ļaužu prīškā, lai jī dzēržūt vysus šūs lykumus,
saceitu: «Lyuk, šei lelō tauta – gudri un saprōteigi ļaudis!» Jo kur gon cyta
tik lela tauta, kurai byutu tik pretimnōkuši dīvi kai Kungs, myusu Dīvs, kas
uzklausa vysus myusu lyugumus? Un kur gon vēļ ir cyta tik slavena tauta, kam
byutu tik taisneigi lykumi un pavēles, kaids ir vyss šys Lykums, kuru šudiņ es
līku jyusu ocu prīškā? Tōpēc ryupeigi sorgoj sevi un sovu dvēseli, ka tu naaizmērstu
lītas, kū ir redzējušas tovas acis, un ka tōs naizītu nu tovas sirds vysōs tova
myuža dīnōs. Tev byus tōs mōceit sovim dālim un mozdālim.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 147
Refrens: Svātō
Bazneica, slavej sovu Kungu! (R. sal. 12a)
12 Slavej,
Jeruzaleme, Kungu,
slavej, Siona, sovu Dīvu.
13 Jo jys
ir nūstyprynōjis tovu vōrtu bultas,
tevī jys ir svētejis tovus bārnus.
Refrens
15 Sovu
pavēli jys syuta zemei,
jō vōrds steidzās ōtri.
16 Jys dūd
snīgu, leidzeigu vylnai,
sormu kaisa kai palnus.
Refrens
19 Jys Jākubam
pasludynoj sovu vōrdu,
Izraeļam – sovu taisneibu un lykumus.
20 Tai
jys nav darejis nivīnai citai tautai
un nav tom atklōjis sovu sprīdumu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal.
Jņ 6, 63b. 68b
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Tovi vōrdi, Kungs, ir gors un dzeiveiba;
tev ir myužeigōs dzeives vōrdi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mt 5, 17–19
Kas pylda bausleibas, tys tiks atzeits par lelu dabasu vaļsteibā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā Jezus saceja sovim mōcekļim:
«Nadūmojit, ka asu nōcis atceļt Lykumu
vai Pravīšus; naasu nōcis atceļt, bet gon izpiļdeit. Patīši es jums soku: «Koleidz
naizzuss dabasi un zeme, nu Lykuma nazuss nivīns burts, ni rokstu zeime, cikom
vyss nabyus nūticis. Tōdēļ, jo kaids atmess kaut vīnu vysmozōkū bausleibu un tai
mōceis ļaudis, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par vysmozōkū, bet, kas tūs piļdeis
un mōceis, tys tiks atzeits par lelu dabasu vaļsteibā.»
Tys ir Kunga vōrds.