PYRMAIS LASEJUMS Dan 3, 25. 34–43
Satrīkta cylvāka lyugšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA DANIEĻA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Azarijs stōvādams lyudzēs šaidim vōrdim
un, atdarejis sovu muti, saceja guņs līsmu vydā: «Lyudzu, naatstōj myusus
pavysam sova vōrda dēļ un naatsauc sovu dereibu. Un nanūvērs nu mums sovu žāļsirdeibu
Abrahama dēļ, kuru tu mīļoj, un Izāka, tova kolpa dēļ, un tova svātō Izraeļa dēļ,
kurim tu beji sūlejis, ka jūs pēcnōcējus vairōsi kai dabasu zvaigznes un kai
smiļtis, kas ir jyuras molā. Jo, lyuk, Kungs, mes asam klivuši mozōki nu vysom
tautom un šudiņ nīceigōkī vysā zemē myusu grāku dēļ. Un nav vairs šūbreid ni vaļdnīka,
ni pravīša, ni vodūņa, nav ni dadzynojamū, ni kaunamū upuru, nav ni ēdīņu, ni
kyupynojamū upuru ni pyrmajim augļim ir vīta tovā prīškā, ka mes varātu
sagaideit žāļsirdeibu. Tūmār uzjam myusus, kam ir satrīkta dvēsele un pazamōts
gors. Un taipat kai dadzynojamais upurs nu vucynim un vēršim, un traknu jāru
tyukstūšom, tai ari myusu upurs lai nūnōk šudiņ tovā prīškā, un tu padori piļneigus
tūs, kas tev sekoj. Jo tī, kas pasaļaun uz tevi, taču nanūnōk kaunā. Un tagad
mes tev sekojam nu vysas sirds un beistamēs tevis, un meklejam tovu vaigu. Napamet
myusus kaunā, bet reikojīs ar mums pēc sovas laipneibas un saskaņā ar sovu lelū
žāļsirdeibu. Un izglōb myusus ar sovim breinumu dorbim
un dori gūdu, Kungs, sovam vōrdam.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 25 (24)
Refrens: Sovā žāļsirdeibā,
Dīvs, atcerīs mani. (R. sal. 7b)
4 Kungs,
dori maņ zynomus sovus ceļus
un mōci mani staigōt tovas takas.
5 Sovā
patīseibā mani vodi un mōci,
jo tu esi Dīvs, muns glōbējs.
Refrens
6 Pīmiņ,
Kungs, sovus žāļsirdeibas dorbus
un sovu labvēleibu, kas pastōv nu myužim.
7 Sovā žāļsirdeibā,
Kungs, atcerīs mani,
pīmiņ sovā labvēleibā.
Refrens
8 Kungs
ir lobs un taisneigs,
tōpēc grēcinīkim jys parōdeis ceļu.
9 Lānprōteigūs
jys vadeis taisneibā,
pazemeigūs mōceis staigōt jō ceļus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jl 2, 13
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Atsagrīzit pi Kunga, sova Dīva,
jo jys ir laipns un žēleigs.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mt 18, 21–35
Leidzeiba par nažēleigū kolpu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Pīters, pīgōjis pi Jezus, jautōja:
«Kungs, cik reizes maņ jōpīdūd munam brōļam, kas grākoj pret mani? Vai leidz septeņom
reizem?» Jezus jam atbiļdēja: «Es tev nasoku leidz septeņom, bet leidz septeņdesmit
reižu pa septeņom.» Tōpēc dabasu vaļsteiba pīleidzynōjama kēneņam, kas gribēja
nūsarēkinōt ar sovim kolpim. Kod jys īsōce nūrēkinu, pi jō tyka atvasts kaids,
kas beja porōdā desmit tyukstūšas talentu. Tai kai jam nabeja kū samoksōt,
kungs pavēlēja jū pōrdūt leidz ar sīvu un bārnim un vysu, kas jam pīder, un
samoksōt. Tod kolps kryta pi zemes un lyudze jū, saceidams: «Pasacīt ar mani,
un es tev vysu nūmoksōšu». Kungs īsažālōja par šū kolpu, palaide jū breivu un
atlaide ari porōdu. Bet šys kolps, izgōjis ōrā, sastopa vīnu nu sovim dorba bīdrim,
kas jam beja symts denariju porōdā. Un jys, tū sagrōbis, žņaudze, saceidams:
«Atdūd, kū esi porōdā!» Tod jō bīdrs, nūkritis jō prīškā, lyudze jū, saceidams:
«Pasacīt ar mani, un es tev samoksōšu». Bet jys nabeja ar mīru un gōja, un īmete
jū cītumā, cikom jys nanūmoksōs porōdu. Bet jō bīdri, radzādami nūtykušū, ļūti
nūskuma un aizgōja un pastōsteja sovam kungam vysu, kas beja nūticis. Tod jō
kungs pasauce jū un jam saceja: «Nakrītnais kolps! Es tev atlaižu vysu porōdu,
jo tu mani lyudzi. Vai ari tev navajadzēja apsažālōt par sovu dorba bīdru, kai
es par tevi apsažāloju?» Un jō kungs sasadusmōja un nūdeve jū mūceitōjim,
koleidz jys nabyus atdevis vysu porōdu. Tai ari muns dabasu Tāvs jums dareis,
jo jyus ikvīns nu sirds napīdūsit sovam brōļam.»
Tys ir Kunga vōrds.