PYRMAIS LASEJUMS Izc 20, 1–17
Dīva bausleibu pasludynōšona.
LASEJUMS NU IZCEĻŌŠONAS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs saceja vysus šūs vōrdus:
«Es asu Kungs, tovs Dīvs, kas tevi izvežu
nu Egiptes zemes, nu vērdzeibas noma. Tev nabyus cytus dīvus turēt leidz ar
mani. Tev nabyus darynōt sev nikaidu tālu, ni cytu atveidōjumu nu tō, kas ir
augšā debesīs vai apakšā uz zemes, vai yudiņūs zam zemes. Tev nabyus tūs gūdynōt,
ni ari tim kolpōt, jo es asu Kungs, tovs Dīvs, stryprs un greizsirdeigs Dīvs, kas
tāvu grākus pīmeklej bārnūs leidz trešai un catūrtai paaudzei tim, kas mani īneist.
Bet es asu žāļsirdeigs leidz tyukstūšai paaudzei tim, kas mani mīļoj un pylda
munas bausleibas. Tev nabyus Kunga, sova Dīva, vōrdu nalīteigi volkōt, jo Kungs
naatstōs nastrōpeitu tū, kurs veļteigi volkōs Kunga, sova Dīva, vōrdu. Pīmiņ
sabata dīnu, lai tu tū svēteitu. Sešas dīnas tu strōdōsi un dareisi vysus sovus
dorbus. Bet septeitō dīna ir sabats Kungam, tovam Dīvam. Tymā nadareisi nikaidu
dorbu ni tu, ni tovs dāls, ni tova meita; ni tovs kolps, ni tova kolpyune; ni
tovs jyuga lūps, ni svešinīks, kas ir tovūs vōrtūs. Jo sešōs dīnōs Kungs radeja
dabasus un zemi, un jyuru, un vysu, kas ir tamōs, bet septeitajā dīnā
atsapyute. Tōdēļ Kungs ir svētejis sabata dīnu un ir darejis tū svātu. Tev byus
gūdōt sovu tāvu un sovu mōti, lai tu ilgi dzeivōtu zemē, kuru tev dūs Kungs,
tovs Dīvs. Tev nabyus nūkaut. Tev nabyus lauleibu pōrkōpt. Tev nabyus zagt. Tev
nabyus napatīsu līceibu dūt pret sovu tyvōkū. Tev nabyus īkōrōt sova tyvōkō
nomu. Tev nabyus īkōrōt jō sīvu, ni kolpu, ni kolpyuni, ni vērsi, ni ezeli un
nivīnu lītu,
kas jam pīdar.»
Tys ir Dīva vōrds.
Voi eisōk Izc 20, 1–3. 7–8. 12–17
LASEJUMS NU IZCEĻŌŠONAS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs Dīvs saceja vysus šūs vōrdus:
«Es asu Kungs, tovs Dīvs, kas tevi izvežu
nu Egiptes
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 19 (18)
Refrens: Tovi
vōrdi, Kungs, dūd myužeigū dzeivi. (R.
sal. Jņ 6, 63b)
8 Kunga
lykums ir bez vaines, tys styprynoj goru;
Kunga līceiba ir uztycama, tei gudreibu
snādz
mozajim.
9 Kunga
pavēles ir taisneigas, tōs īlīksmoj sirdis;
Kunga bausleiba ir skaidra, tei
apskaidroj acis.
Refrens
10 Kunga
bejeiba ir teira, tei palīk uz myužim.
Kunga sprīdumi ir pareizi, tī vysi kūpā
ir taisneigi.
11 Vērteigōki
tī ir par zaltu, par vysteirōkū zaltu
un soldonōki par madu un mada šyunu
lasem.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 1 Kor 1, 22–25
Mes sludynojam krystā pīkoltū Kristu, kas mums ir Dīva spāks
un gudreiba.
LASEJUMS NU SVĀTO APOSTOLA PŌVULA PYRMŌS VĒSTULES KORINTĪŠIM
Brōli:
Jūdi prosa zeimes, grīki meklej
gudreibu, bet mes sludynojam krystā pīkoltū Kristu, kas jūdim ir īļaunōjums un pogōnim
– muļķeiba, bet aicynōtajim, tiklab jūdim, kai grīkim, Kristus ir Dīva spāks un
Dīva gudreiba. Tōdēļ ka dīviškō muļķeiba ir gudrōka par cylvākim, un dīviškais naspāks
ir styprōks par cylvākim.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 3, 16
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Dīvs tai mīļoja pasauli, ka atdeve sovu
vīnpīdzymušū Dālu;
ikvīns, kas jam tic, īgyun myužeigū
dzeivi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 2, 13–25
Pravītōjums par Krystus cīsšonom un augšanceļšonūs.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tyvojōs jūdu Pasha, un Jezus devēs uz
Jeruzalemi. Un svētneicā jys atrod vēršu, vušku un bolūžu pōrdevējus un naudas
mainētōjus, kas tur sēdēja. Tod jys, pagatavōjis nu auklom pōtogu, izdzyna
vysus ōrā nu svētneicas reizē ar vuškom un vēršim, izkaiseja maineitōju naudu
un apgōze goldus, un tim, kas pōrdeve bolūžus, pateice: «Aizvōcit tūs prūjom nu
šejīnes! Napadorit muna Tāva nomu par tērga būdi!» Jō mōcekļi īgōdōja, ka ir
raksteits: «Mani sagrauzs ryupes par tovu nomu». Tod jūdi atsauce un jam
saceja: «Kaidu zeimi tu mums parōdeisi, jo jau dori šaidas lītas?» Jezus atbiļdēja
un jim saceja: «Nūjaucit šū svētneicu, un es tū trejōs dīnōs otkon uzceļšu». Bet
jūdi saceja: «Četrudesmit sešus godus tyka calta šei svētneica. Un tu uzceļsi tū
trejōs dīnōs?» Bet jys runōja par sovas mīsas svētneicu. Tōpēc tod, kod jys pīsacēle
nu myrūnim, jō mōcekļi īgōdōja, ka jys tū beja teicis, un īticēja Rokstim un vōrdim,
kū Jezus beja runōjis. Un, cikom jys uzaturēja Jeruzalemē Pashas laikā, svātku dīnā,
daudzi īticēja jō vōrdam, radzūt jō breinumus, kū jys dareja. Bet pats Jezus
jim nauzaticēja, jo jys jūs pazyna un jam navajadzēja, lai kaids dūtu līceibu
par cylvāku, tōdēļ, ka jys pats zynōja, kas cylvākā slēpās.
Tys ir Kunga vōrds.