PYRMAIS LASEJUMS Is 2, 1 - 5
Dīva vaļsteibas myužeigais mīrs.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Vōrds, kas tyka parōdeits Isajam, Amosa
dālam, par Judu un Jeruzalemi: Un postorā laikā Kunga noma kolns stōvēs uz
stypra pamata pošā augstōkajā vērsyutnē un pasaceļs pōri pakolnim, un uz turīni
dūsīs vysas pogōnu ciļtis. Un daudzas tautas īs un saceis: «Nōcit, kōpsim Kunga
kolnā, Jākuba Dīva nomā, lai jys mums mōca sovus ceļus, ka mes staigōtu jō
takōs, jo nu Siona nōks Lykums, un Kunga vōrds - nu Jeruzalemes». Jys sprīss
tīsu pogōnu ciļtim un pīrōdeis vaini daudzom tautom. Tad tōs pōrkaļs sovus zūbynus
par lemešim un sovus škāpus par sērpim. Tauta pret tautu vairs naceļs zūbynu, ni
ari mōceisīs karōt.
Jākuba noms, nōcit, staigōsim Kunga
gaismā!»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 122 (121)
Refrens: Prīceigi
īsim Kunga nomā! (R. sal. 1)
1 Es
prīcōjūs, kod maņ saceja:
«Īsim uz Kunga nomu!»
2 Myusu
kōjas jau sūļoj,
Jeruzaleme, tovūs vōrtūs.
Refrens
4 Uz
turīni īt ciļtis, Kunga ciļtis,
pēc Izraeļa lykuma slaveit Kunga vōrdu,
5 jo
tur stōv tīsnešu krāsli,
Davida noma sēdekli.
Refrens
6 Lyudzit
Jeruzalemei mīru:
«Lai tim labi klōjas, kas tevi mīļoj!
7 Mīrs
lai volda tovūs myurūs,
un drūšeiba tovōs pilīs!»
Refrens
8 Munu
brōļu un draugu dēļ es soku:
«Mīrs lai ir tevī!»
9 Kunga,
myusu Dīva, noma dēļ es lyugšūs
par tovu labklōjeibu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ps 80, 4
Alleluja.
Nōc myusus atbreivōt, Kungs, myusu Dīvs,
rōdi gaišu sovu vaigu, un mes byusim
glōbti.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 8, 5 - 11
Daudzi nu austrumim un rītumim īīs dabasu vaļsteibā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS
Tymā laikā:
Kod Jezus īsaroda Kafarnaumā, pi jō
pīgōja symtnīks un lyudze jū, saceidams: «Kungs, maņ sātā kolps guļ paralizāts un
cīš lelas mūkas.» Jezus jam saceja: «Es īšu un jū izdzīdynōšu.» Bet symtnīks
atbiļdēja, saceidams: «Kungs, es naasu cīneigs, ka tu nōktu zam muna jumta, bet
soki tikai vōrdu, un muns kolps kļyus vasals. Jo ari es asu prīkšnīceibai padūts
cylvāks, un maņ ir padūti karaveiri. Kod es vīnam soku: «Ej», tod jys īt; soku
ūtram: «Nōc», un jys nōk; soku sovam kolpam: «Dori tū», un jys dora.» Tū
dzēržūt, Jezus breinējōs un saceja tim, kas jam sekōja: «Patīši, es jums soku,
taidu ticeibu es naasu atradis Izraelī. Un es jums soku, ka daudzi nu austrumim
un rītumim nōks un sēdēs ar Abrahamu, Izāku un Jākubu dabasu vaļsteibā.»
Tys ir Kunga vōrds.