Menu:














 


svātdĪna, 3. septembris

PYRMAIS LASEJUMS Jer 20, 7–9

Pravīts teik pakļauts pōrbaudejumam.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS

Tu īkārdynōji mani, Kungs, un es ļōvūs kārdynōjumam. Tu beji styprōks par mani un mani pōrspēji. Es klivu par apsmīkli kotru dīnu, vysi zūbōjās par mani. Jo cikreiz es runoju, maņ ir skaļi jōsauc un jōklīdz par pūstu un nataisneibu. Un Kunga vōrds maņ sagōdōja nagūdu un apsmīkli ik dīnas. Un es saceju: «Es vairs napīminēšu jū un vairs narunōšu jō vōrdā.» Bet tod munā sirdī īsasvyla it kai dagūša guņs un pōrjēme munus kaulus, un es paguru, naspādams tō pacīst.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 63 (62)

Refrens: Muna dvēsele ilgojās pēc dzeivō Dīva. (R. sal. 2)

2 Dīvs, muns Dīvs tu esi,

es mekleju tevi nu agra reita.

Pēc tevis slōpst muna dvēsele,

muna mīsa ilgojās pēc tevis

kai izkoltuse sausa zeme bez yudiņa.

Refrens

3 Svētneicā tai asu lyukōjīs pēc tevis,

lai radzātu tovu spāku un gūdeibu.

4 Tova žēlesteiba ir lobōka par dzeiveibu,

tōdēļ munas lyupas tevi slaveis.

Refrens

5 Tai es teikšu tevi sovā dzeivē

un tovā vōrdā es paceļšu sovas rūkas.

8 Jo tu esi klivis maņ atbolsts,

un tovu spōrnu ānā es varu gavilēt.

9 Muna dvēsele tverās pi tevis,

mani atbolsta tova lobō rūka.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Rom 12, 1–2

Apzynōta kolpōšona Dīvam.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES ROMĪŠIM

Dīva žāļsirdeibas dēļ es jyusus lyudzu, brōli, lai jyus uzupurātu sovu mīsu kai dzeivu, svātu, Dīvam pateikamu upuri un lai tei ir jyusu apzynōtō kolpōšona. Un napīsalōgojit šam pasauļam, bet pōrveidojit sevi, atsajaunōdami gorā, lai jyus varātu saprast, kaida ir Dīva gryba: kas ir lobs, kas jam pateikams un kas piļneigs.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Ef 1, 17–18

Alleluja.

Myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs lai apgaismoj myusu gora acis,

ka mes zynōtu, kaidu cereibu dūd jō aicynōjums.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 16, 21–27

Jo kas grib īt maņ pakaļ, lai aizalīdz sevi.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezus sōce skaidrōt sovim mōceklim, ka jam vajag īt uz Jeruzalemi un daudz cīst nu vacōkajim un augstajim prīsterim, un Rokstu zynōtōjim, un tikt nūnōvātam un trešajā dīnā augšanceļtīs. Bet Pīters, pasaucis jū sōņus, sōce jam pōrmest, saceidams: «Lai tys ir tōli nu tevis, Kungs! Lai tys tev nanūteik!» Bet jys pasagrīze un saceja Pīteram: «Atsakōp nu manis, satan! Tu esi maņ par īļaunōjumu, jo tu nadūmoj tū, kas ir Dīva, bet tū, kas ir cylvāka.» Tod Jezus saceja sovim mōceklim: «Jo kas grib maņ sekōt, lai aizalīdz sevi, jam sovu krystu un sekoj maņ. Jo kas grib sovu dzeiveibu glōbt, tys tū pazaudēs, bet, kas sovu dzeiveibu pazaudēs manis dēļ, tys tū īgyus. Jo kū tys leidzēs cylvākam, jo jys īmontōs vysu pasauli, bet sovā dvēselē cīss zaudējumu? Vai ari: kaidu moksu cylvāks dūs par sovu dvēseli? Jo Cylvāka Dāls nōks sova Tāva gūdeibā ar sovim eņgelim un tod atleidzynōs ikvīnam saskaņā ar jō dorbim.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze