PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 3, 4–13
Dīvs izklausa Salomona lyugšonu.
LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Kēneņš Salomons devēs uz Gibeonu, lai
tur salyktu upuri, jo tur beja lels paaugstynōjums. Salomons upurēja uz šō
oltora tyukstūš dadzynojamū upuru. Gibeonā Kungs pasarōdeja Salomonam sapnā
nakts laikā, saceidams: «Lyudz kū vēlejīs, lai es tev tū dūtu.» Bet Salomons
atbiļdēja: «Tu parōdeji sovam kolpam Davidam, munam tāvam, lelu žēlesteibu, jo
jys tovā prīškā staigōja atklōteibā, taisneigumā un sirds vīnkōršeibā. Turklōt tu
esi saglobōjis jam šū lelū žēlesteibu un devis jam dālu, kurs sēd jō trūnī
leidz pat šai dīnai. Un tagad, Kungs, muns Dīvs, tu esi īcēlis sovu kolpu par kēneņu
muna tāva Davida vītā, bet es asu vēļ ļūti jauns un nazynu kai izīt un kai īīt.
Tovs kolps turklōt atsarūn tovas tautas vydā, kuru tu esi izvēlējis, lelas
tautas vydā, kuru navar izskaiteit, ni sarēkinōt tōs lelō daudzuma dēļ. Tōdēļ dūd
sovam kolpam saprōteigu sirdi, ka jys spātu tīsōt tovu tautu un izškērt, kas ir
lobs un kas ļauns. Jo kas gon spēj iztīsōt šū tovu skaitliski tik lelū tautu?» Un
Kungam patyka, ka Salomons lyudz teiši šū lītu. Tōpēc Dīvs jam saceja: «Tōdēļ
ka tu lyudzi šū lītu un nalyudzi sev garu myužu, ni bogōteibu, ni nōvi sovim īnaidnīkim,
bet lyudzi sev saprōtu izškērt tīsu lītas, tōdēļ es izpyldu tovu vēlēšonūs un dūdu
tev gudru un tik saprōteigu sirdi, ka tev leidzeigs nabeja nivīns pyrms tevis,
ni ari byus pēc tevis. Un ari tū, kō tu naesi lyudzis, es dūdu tev, tys ir, bogōteibu
un slavi, lai vysōs tovōs dīnōs nivīns tev nabyutu leidzeigs storp kēnenim.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 119 (118)
Refrens: Kungs,
sovus lykumus maņ mōci. (R. sal. 12b)
9 Kai
jauneklis saglobōs teiras sovas gaitas? –
Jys īvārōs tovus vōrdus.
10 Nu
vysas munas sirds es meklēju tevi,
naļaun maņ nūsamaļdeit nu tovom
bausleibom.
Refrens
11 Tovus
vōrdus es globoju dzili sirdī,
lai nakrystu grākā pret tevi.
12 Kungs,
esi slaveits,
sovus lykumus maņ mōci.
Refrens
13 Munas
lyupas stōsta vysu,
kū ir pavēlējuse tova mute.
14 Es prīcojūs
par tovu prīkšrokstu ceļu
taipat kai par ikvīnu bogōteibu.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 10, 27
Alleluja.
Munas vuškas klausa munu bolsu, soka
Kungs,
es jōs pazeistu, un jōs maņ sekoj.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 6, 30–34
Jezus apsažāloj par ļaudim.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Tymā laikā:
Apostoli sasapuļcēja pi Jezus un jam
pastōsteja vysu, kū beja darejuši un mōcejuši. Un jys tim saceja: «Jyus poši aizeite
savrup vīntuļā vītā un nadaudz atsapyutit». Jo daudz beja tū, kas nōce un gōja,
tai ka jim nabeja laika pat paēst. Tod jī ar laivu aizbrauce savrup uz nūmaļu vītu.
Bet tī jūs redzēja aizbraucam. Un daudzi uzzynōja par tū un, kōjom īdami, saskrēja
tur nu vysom piļsātom, aizasteidzūt jim prīškā. Jezus, izkōpis krostā, īraudzeja
lelu ļaužu pulku. Un jys īsažālōja par tim, jo jī beja kai vuškas, kam nav
gona. Un jys sōce tūs daudz mōceit.
Tys ir Kunga vōrds.