Menu:














 


sastdĪna, 3. februars

PYRMAIS LASEJUMS 1 Kēn 3, 4–13

Dīvs izklausa Salomona lyugšonu.

LASEJUMS NU KĒNEŅU PYRMŌS GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Kēneņš Salomons devēs uz Gibeonu, lai tur salyktu upuri, jo tur beja lels paaugstynōjums. Salomons upurēja uz šō oltora tyukstūš dadzynojamū upuru. Gibeonā Kungs pasarōdeja Salomonam sapnā nakts laikā, saceidams: «Lyudz kū vēlejīs, lai es tev tū dūtu.» Bet Salomons atbiļdēja: «Tu parōdeji sovam kolpam Davidam, munam tāvam, lelu žēlesteibu, jo jys tovā prīškā staigōja atklōteibā, taisneigumā un sirds vīnkōršeibā. Turklōt tu esi saglobōjis jam šū lelū žēlesteibu un devis jam dālu, kurs sēd jō trūnī leidz pat šai dīnai. Un tagad, Kungs, muns Dīvs, tu esi īcēlis sovu kolpu par kēneņu muna tāva Davida vītā, bet es asu vēļ ļūti jauns un nazynu kai izīt un kai īīt. Tovs kolps turklōt atsarūn tovas tautas vydā, kuru tu esi izvēlējis, lelas tautas vydā, kuru navar izskaiteit, ni sarēkinōt tōs lelō daudzuma dēļ. Tōdēļ dūd sovam kolpam saprōteigu sirdi, ka jys spātu tīsōt tovu tautu un izškērt, kas ir lobs un kas ļauns. Jo kas gon spēj iztīsōt šū tovu skaitliski tik lelū tautu?» Un Kungam patyka, ka Salomons lyudz teiši šū lītu. Tōpēc Dīvs jam saceja: «Tōdēļ ka tu lyudzi šū lītu un nalyudzi sev garu myužu, ni bogōteibu, ni nōvi sovim īnaidnīkim, bet lyudzi sev saprōtu izškērt tīsu lītas, tōdēļ es izpyldu tovu vēlēšonūs un dūdu tev gudru un tik saprōteigu sirdi, ka tev leidzeigs nabeja nivīns pyrms tevis, ni ari byus pēc tevis. Un ari tū, kō tu naesi lyudzis, es dūdu tev, tys ir, bogōteibu un slavi, lai vysōs tovōs dīnōs nivīns tev nabyutu leidzeigs storp kēnenim.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 119 (118)

Refrens: Kungs, sovus lykumus maņ mōci. (R. sal. 12b)

9 Kai jauneklis saglobōs teiras sovas gaitas? –

Jys īvārōs tovus vōrdus.

10 Nu vysas munas sirds es meklēju tevi,

naļaun maņ nūsamaļdeit nu tovom bausleibom.

Refrens

11 Tovus vōrdus es globoju dzili sirdī,

lai nakrystu grākā pret tevi.

12 Kungs, esi slaveits,

sovus lykumus maņ mōci.

Refrens

13 Munas lyupas stōsta vysu,

kū ir pavēlējuse tova mute.

14 Es prīcojūs par tovu prīkšrokstu ceļu

taipat kai par ikvīnu bogōteibu.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 10, 27

Alleluja.

Munas vuškas klausa munu bolsu, soka Kungs,

es jōs pazeistu, un jōs maņ sekoj.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mk 6, 30–34

Jezus apsažāloj par ļaudim.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Tymā laikā:

Apostoli sasapuļcēja pi Jezus un jam pastōsteja vysu, kū beja darejuši un mōcejuši. Un jys tim saceja: «Jyus poši aizeite savrup vīntuļā vītā un nadaudz atsapyutit». Jo daudz beja tū, kas nōce un gōja, tai ka jim nabeja laika pat paēst. Tod jī ar laivu aizbrauce savrup uz nūmaļu vītu. Bet tī jūs redzēja aizbraucam. Un daudzi uzzynōja par tū un, kōjom īdami, saskrēja tur nu vysom piļsātom, aizasteidzūt jim prīškā. Jezus, izkōpis krostā, īraudzeja lelu ļaužu pulku. Un jys īsažālōja par tim, jo jī beja kai vuškas, kam nav gona. Un jys sōce tūs daudz mōceit.

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze