Menu:














 

pīktdīna, 2. februars

KUNGA PREZENTACIJA SVĒTNEICĀ

(Konsekrātū personu dīna)

Svātki


PYRMAIS LASEJUMS Mal 3, 1-4

Uz sovu svētneicu atnōks Vaļdnīks, kuru jyus gaidot.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA MALAHIJA GRŌMOTAS

Tū soka Kungs Dīvs:

«Raug, es syuteišu sovu eņgeli, un jys sagatavōs ceļu munā prīškā. Un tyuleņ sovā svētneicā nōks Vaļdnīks, kuru jyus gaidot, un Dereibas eņgeļs, pēc kura jyus ilgojatēs. Raug, jys nōk, soka debesspulku Kungs. Kas gon spēs izturēt jō atnōkšonas dīnu un kas varēs pastōvēt, kod jys pasarōdeis? Jys ir kai kausētōja guņs un vadmaļnīka sōrms. Un jys apsasēss it kai kauseit un teireit sudobru un škeisteis Levi dālus, un pōrkauseis jūs kai zaltu un sudobru. Un tod jī taisneibā upurēs Kungam upurus. Un Kungam patiks Jūdas un Jeruzalemes upurs kai senejōs dīnōs, kai seņ pagōjušūs godūs.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 24 (23)

Refrens: Debesspulku Kungs ir gūdeibas karaļs. (R. sal. 10)

7 Jyus, vōrti, pacelit sovas palūdas

un kļyustit augstōkas jyus, myužsenōs durovas,

lai var īīt gūdeibas karaļs.

8 Kas ir šys gūdeibas karaļs?

Styprs un varens Kungs,

Kungs, kas varens ir kaujā.

Refrens

9 Jyus, vōrti, pacelit sovas palūdas

un kļyustit augstōkas, jyus, myužsenōs durovas,

lai var īīt gūdeibas karaļs.

10 Kas ir šys gūdeibas karaļs?

Debesspulku Kungs – jys pats ir gūdeibas karaļs.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Ebr 2, 14-18

Jezus vysā kliva leidzeigs brōlim.

LASEJUMS NU VĒSTULES EBREJIM

Bet tai kai bārnim ir mīsa un asnis, tod ari Jezus taipat tū ir pījēmis, lai ar sovu nōvi uzvarātu tū, kam pīdarēja vara pōr nōvi, tys ir, valnu, un lai atbreivōtu tūs, kas bailēs nu nōves vysu myužu beja padūti vērdzeibai. Jō, patīši, na jau par eņgelim jys ryupejōs, bet ryupejōs par Abrahama pēcnōcējim. Tōdēļ jam vajadzēja vysā kļyut leidzeigam brōlim, lai jys byutu žālsirdeigs un uzticeigs augstais prīsters Dīva prīškā un panōktu apžālōšonu par tautas grākim. Jo tur, kur pats ir cītis un ticis kārdynōts, jys spēj paleidzēt

tim, kas teik kārdynōti.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Lk 2, 32

Alleluja.

Gaisma pogōnu apgaismōšonai

un slave tovai Izraeļa tautai.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Lk 2, 22-40

Jezus upurēšona svētneicā.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS LUKASS

Kod beja pagōjušas Mozus Lykumā nūteiktōs škeisteišonas dīnas, vacōki nese Jezu uz Jeruzalemi, lai jū stōdeitu Kunga prīškā, kai ir raksteits Kunga Lykumā: «Kotrs veirīšu kōrtas pyrmdzymtais lai teik veļteits Kungam»; un lai salyktu upurī, kai saceits Kunga Lykumā, «vīnu pōri yubeļu vai divus jaunus bolūžus». Un, lyuk, Jeruzalemē beja cylvāks, vōrdā Simeons. Šys cylvāks beja taisneigs un dīvbejeigs un gaideja Izraeļa īprīcynōšonu, un pōr jū beja Svātais Gors. Nu Svātō Gora jys beja sajēmis atklōsmi, ka jys naredzēs nōvi, pyrms nabyus uzlyukōjis Kunga Svaideitū. Un, Gora pamudynōts, jys īgōja svētneicā. Un, kod vacōki īnese Bārnu Jezu, lai pōr jū izpiļdeitu Lykuma prīkšrokstus, jys pajēme jū sovōs rūkōs un slavēja Dīvu, un saceja: «Tagad nu atlaid, Kungs, sovu kolpu mīrā, kai tu esi sacejis, jo munas acis ir skatējušas tovu pesteišonu, kū tu sagatavōji vysu tautu prīškā: gaismu pogōnu apgaismōšonai un slavi sovai Izraeļa tautai.» Bet jō tāvs un Mōte breinōjōs par tū, kas tyka saceits par Bārnu. Bet Simeons jūs svēteja un saceja jō Mōtei Marijai: «Redzi, jys ir lykts par krisšonu un augšanceļšonūs daudzim Izraelī, un par zeimi, kurai pretōsīs. Un tovu pošas dvēseli caurdūrs zūbyns, lai atsaklōtu daudzu siržu nūdūmi.» Tur beja arī pravīte Anna, Fanueļa meita nu Asera ciļts, godūs ļūti vaca. Pēc sovas jauneibas jei septeņus godus dzeivōja ar sovu veiru un palyka atraitne. Tai jei beja nūdzeivōjuse leidz ostoņdesmit četrim godim, nasaškērdama nu svētneicas, kur gavēņūs un lyugšonōs kolpōja dīnu un nakti. Ari jei, atnōkuse tamā pošā stuņdē, slavēja Dīvu un stōsteja par Bārnu vysim, kas gaideja Jeruzalemes atpesteišonu. Izpiļdejuši vysu pēc Kunga Lykuma, jī atsagrīze Galilejā uz sovu piļsātu Nazareti. Bet Bārns auga, pīsajēme spākā, pylns gudreibas. Un Dīva žēlesteiba beja pōr jū.

Tys ir Kunga vōrds.

Voi eisōk: Lk 2, 22-32

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS LUKASS

Kod beja pagōjušas Mozus Lykumā nūteiktōs škeisteišonas dīnas, vacōki nese Jezu uz Jeruzalemi, lai jū stōdeitu Kunga prīškā, kai ir raksteits Kunga Lykumā: «Kotrs veirīšu kōrtas pyrmdzymtais lai teik veļteits Kungam»; un lai salyktu upurī, kai saceits Kunga Lykumā, «vīnu pōri yubeļu vai divus jaunus bolūžus». Un, lyuk, Jeruzalemē beja cylvāks, vōrdā Simeons. Šys cylvāks beja taisneigs un dīvbejeigs un gaideja Izraeļa īprīcynōšonu, un pōr jū beja Svātais Gors. Nu Svātō Gora jys beja sajēmis atklōsmi, ka naredzēs nōvi, koleidz nabyus uzlyukōjis Kunga Svaideitū. Un, Gora pamudynōts, jys īgōja svētneicā. Un, kod vacōki īnese Bārnu Jezu, lai pōr jū izpiļdeitu Lykuma prīkšrokstus, jys pajēme jū sovōs rūkōs un slavēja Dīvu, un saceja: «Tagad nu atlaid, Kungs, sovu kolpu mīrā, kai tu esi sacejis, jo munas acis ir skatējušas tovu pesteišonu, kū tu sagatavōji vysu tautu prīškā: gaismu pogōnu apgaismōšonai un slavi sovai Izraeļa tautai.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze