pīktdīna, 2. februars
KUNGA PREZENTACIJA SVĒTNEICĀ
(Konsekrātū personu dīna)
Svātki
PYRMAIS LASEJUMS Mal 3, 1-4
Uz sovu svētneicu atnōks Vaļdnīks, kuru jyus gaidot.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA MALAHIJA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs Dīvs:
«Raug, es syuteišu sovu eņgeli, un jys
sagatavōs ceļu munā prīškā. Un tyuleņ sovā svētneicā nōks Vaļdnīks, kuru jyus
gaidot, un Dereibas eņgeļs, pēc kura jyus ilgojatēs. Raug, jys nōk, soka
debesspulku Kungs. Kas gon spēs izturēt jō atnōkšonas dīnu un kas varēs pastōvēt,
kod jys pasarōdeis? Jys ir kai kausētōja guņs un vadmaļnīka sōrms. Un jys apsasēss
it kai kauseit un teireit sudobru un škeisteis Levi dālus, un pōrkauseis jūs
kai zaltu un sudobru. Un tod jī taisneibā upurēs Kungam upurus. Un Kungam patiks
Jūdas un Jeruzalemes upurs kai senejōs dīnōs, kai seņ pagōjušūs godūs.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 24 (23)
Refrens: Debesspulku
Kungs ir gūdeibas karaļs. (R. sal. 10)
7 Jyus,
vōrti, pacelit sovas palūdas
un kļyustit augstōkas jyus, myužsenōs
durovas,
lai var īīt gūdeibas karaļs.
8 Kas
ir šys gūdeibas karaļs?
Styprs un varens Kungs,
Kungs, kas varens ir kaujā.
Refrens
9 Jyus,
vōrti, pacelit sovas palūdas
un kļyustit augstōkas, jyus, myužsenōs
durovas,
lai var īīt gūdeibas karaļs.
10 Kas
ir šys gūdeibas karaļs?
Debesspulku Kungs – jys pats ir gūdeibas
karaļs.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Ebr 2, 14-18
Jezus vysā kliva leidzeigs brōlim.
LASEJUMS NU VĒSTULES EBREJIM
Bet tai kai bārnim ir mīsa un asnis, tod
ari Jezus taipat tū ir pījēmis, lai ar sovu nōvi uzvarātu tū, kam pīdarēja vara
pōr nōvi, tys ir, valnu, un lai atbreivōtu tūs, kas bailēs nu nōves vysu myužu
beja padūti vērdzeibai. Jō, patīši, na jau par eņgelim jys ryupejōs, bet ryupejōs
par Abrahama pēcnōcējim. Tōdēļ jam vajadzēja vysā kļyut leidzeigam brōlim, lai
jys byutu žālsirdeigs un uzticeigs augstais prīsters Dīva prīškā un panōktu apžālōšonu
par tautas grākim. Jo tur, kur pats ir cītis un ticis kārdynōts, jys spēj
paleidzēt
tim, kas teik kārdynōti.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Lk 2, 32
Alleluja.
Gaisma pogōnu apgaismōšonai
un slave tovai Izraeļa tautai.
Alleluja.
EVANGELIJS Lk 2, 22-40
Jezus upurēšona svētneicā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS LUKASS
Kod beja pagōjušas Mozus Lykumā nūteiktōs
škeisteišonas dīnas, vacōki nese Jezu uz Jeruzalemi, lai jū stōdeitu Kunga prīškā,
kai ir raksteits Kunga Lykumā: «Kotrs veirīšu kōrtas pyrmdzymtais lai teik veļteits
Kungam»; un lai salyktu upurī, kai saceits Kunga Lykumā, «vīnu pōri yubeļu vai
divus jaunus bolūžus». Un, lyuk, Jeruzalemē beja cylvāks, vōrdā Simeons. Šys cylvāks
beja taisneigs un dīvbejeigs un gaideja Izraeļa īprīcynōšonu, un pōr jū beja Svātais
Gors. Nu Svātō Gora jys beja sajēmis atklōsmi, ka jys naredzēs nōvi, pyrms
nabyus uzlyukōjis Kunga Svaideitū. Un, Gora pamudynōts, jys īgōja svētneicā.
Un, kod vacōki īnese Bārnu Jezu, lai pōr jū izpiļdeitu Lykuma prīkšrokstus, jys
pajēme jū sovōs rūkōs un slavēja Dīvu, un saceja: «Tagad nu atlaid, Kungs, sovu
kolpu mīrā, kai tu esi sacejis, jo munas acis ir skatējušas tovu pesteišonu, kū
tu sagatavōji vysu tautu prīškā: gaismu pogōnu apgaismōšonai un slavi sovai
Izraeļa tautai.» Bet jō tāvs un Mōte breinōjōs par tū, kas tyka saceits par Bārnu.
Bet Simeons jūs svēteja un saceja jō Mōtei Marijai: «Redzi, jys ir lykts par
krisšonu un augšanceļšonūs daudzim Izraelī, un par zeimi, kurai pretōsīs. Un tovu
pošas dvēseli caurdūrs zūbyns, lai atsaklōtu daudzu siržu nūdūmi.» Tur beja arī
pravīte Anna, Fanueļa meita nu Asera ciļts, godūs ļūti vaca. Pēc sovas
jauneibas jei septeņus godus dzeivōja ar sovu veiru un palyka atraitne. Tai jei
beja nūdzeivōjuse leidz ostoņdesmit četrim godim, nasaškērdama nu svētneicas,
kur gavēņūs un lyugšonōs kolpōja dīnu un nakti. Ari jei, atnōkuse tamā pošā stuņdē,
slavēja Dīvu un stōsteja par Bārnu vysim, kas gaideja Jeruzalemes atpesteišonu.
Izpiļdejuši vysu pēc Kunga Lykuma, jī atsagrīze Galilejā uz sovu piļsātu Nazareti.
Bet Bārns auga, pīsajēme spākā, pylns gudreibas. Un Dīva žēlesteiba beja pōr jū.
Tys ir Kunga vōrds.
Voi eisōk: Lk 2, 22-32
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
LUKASS
Kod beja pagōjušas Mozus Lykumā nūteiktōs
škeisteišonas dīnas, vacōki nese Jezu uz Jeruzalemi, lai jū stōdeitu Kunga prīškā,
kai ir raksteits Kunga Lykumā: «Kotrs veirīšu kōrtas pyrmdzymtais lai teik veļteits
Kungam»; un lai salyktu upurī, kai saceits Kunga Lykumā, «vīnu pōri yubeļu vai
divus jaunus bolūžus». Un, lyuk, Jeruzalemē beja cylvāks, vōrdā Simeons. Šys cylvāks
beja taisneigs un dīvbejeigs un gaideja Izraeļa īprīcynōšonu, un pōr jū beja Svātais
Gors. Nu Svātō Gora jys beja sajēmis atklōsmi, ka naredzēs nōvi, koleidz nabyus
uzlyukōjis Kunga Svaideitū. Un, Gora pamudynōts, jys īgōja svētneicā. Un, kod
vacōki īnese Bārnu Jezu, lai pōr jū izpiļdeitu Lykuma prīkšrokstus, jys pajēme
jū sovōs rūkōs un slavēja Dīvu, un saceja: «Tagad nu atlaid, Kungs, sovu kolpu
mīrā, kai tu esi sacejis, jo munas acis ir skatējušas tovu pesteišonu, kū tu
sagatavōji vysu tautu prīškā: gaismu pogōnu apgaismōšonai un slavi sovai Izraeļa
tautai.»
Tys ir Kunga vōrds.