PĪKTDĪNA, 29. JUŅS
SVĀTĪ PĪTERS UN PŌVULS, APOSTOLI
OBLIGATŌS SVINEIBAS
PYRMAIS LASEJUMS Apd 12, 1-11
Pītera breinumainō atbreivōšona nu cītuma.
LASEJUMS NU APOSTOLU DORBIM
Tamōs dīnōs:
Kēneņš Herods pacēle rūku, lai vojōtu dažus
nu Bazneicas. Jys ar zūbynu nūgalynōja Jākubu, Jōņa brōli. Bet, radzādams, ka
tys jūdim patyka, jys pēc tam apcītynōja ari Pīteri. Bet tōs beja Naraudzātōs
maizes dīnas. Jū apcītynōjis, tys īlyka jū cītumā, nūdūdams jū četrkōrtejai apsardzei,
kotrā pa četrim karaveirim, un grybādams pēc Pashas svātkim jū izdūt ļaudim. Un
Pīters tyka turāts cītumā, bet Bazneica bez mitēšonōs lyudze Dīvu par jū. Bet
tymā naktī, pēc kuras Herods taisejōs jū izdūt, Pīters, divōs kēdēs īkolts, gulēja
storp divim karaveirim, bet sorgi vōrtu prīškā apsorgōja cītumu. Un, raug,
pasarōdeja Kunga eņgeļs, un cītuma telpā atspeidēja gaisma. Pīsadyuris Pīteram
pi sōnim, tys uzmūdynōja, jū, saceidams: «Celīs ōtri!» Un kēdes nūkryta nu jō rūkom.
Bet eņgeļs jam saceja: «Apsajūz un apveļc sovas sandales!» Un jys tai izdareja.
Bet tys jam saceja: «Uzmet sovu mēteli un sekoj maņ!» Un jys izgōja ōrā un tam
sekōja, bet nasaprota, vai tys, kū eņgeļs dareja, ir eistineiba: un jam lykōs,
ka jys redz parōdeibu. Jī pagōja garum pyrmajai un ūtrajai sardzei un nūnōce pi
dzeļža vōrtu, kas vad uz piļsātu. Tī jūs prīškā atsavēre poši nu sevis, un jī
izgōjuši pōrsūļōja vīnu īlu; un eņgeļs ocumirklī jū atstōja. Tod Pīters
atsagiva un saceja: «Tagad es patīši zynu, ka Kungs ir syutejis sovu eņgeli un
izrōvis mani nu Heroda rūkas un nu tō vysa, kū jūdi gaideja.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 34 (33)
Refrens: Dīvs
atbreivōja mani nu bailem. (R. sal. 5)
2 Es
teikšu Kungu kotrā laikā,
jō slave vīnmār byus uz munom lyupom.
3 Muna
dvēsele lapnōsīs Kungā;
pazemeigī lai dzērd un lai prīcojās.
Refrens
4 Teicit
Kungu kūpā ar mani,
kūpā slaveisim jō vōrdu.
5 Es
meklēju Kungu, un jys uzklauseja mani
un atbreivōja mani nu vysom munom
bailem.
Refrens
6 Skotitēs
uz jū, un jyus atplauksit prīcā,
un jyusu vaigs natiks apkaunōts.
7 Lyuk,
nabogs sauce, un Kungs jū uzklauseja
un izglōbe jū nu vysom jō bādom.
Refrens
8 Kunga
eņgeļs ceļs aizsorgmyuri apkōrt tim, kas
Kunga beistās,
un jūs izglōbs.
9 Raugit
un redzit, cik lobs ir Kungs,
laimeigs ir veirs, kas cerej uz jū.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 2 Tim 4, 6-9. 17-18
Pōvuls paredz tyvū nōvi un atolgōjumu.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA ŪTRŌS VĒSTULES TIMOTEJAM
Muns meilais:
Es jau dreiži tikšu upurāts, un muns škēršonōs
laiks ir tyvu. Lobu ceiņu izceinēju, gaitas pabeidžu, ticeibu saglobōju. Beigōs
maņ ir atlykts taisneibas krūnis, kū Kungs, taisneigais Tīsnesis, maņ pasnēgs
tamā dīnā, un na tikai maņ, bet ari vysim, kas mīļoj jō atnōkšonu. Pasteidz ōtri
atnōkt pi manis. Kungs maņ stōvēja klōt un mani styprynōja, lai caur mani izapiļdeitu
Evangelija sludynōšona un lai vysas tautas tū dzērdātu. Un es tyku izglōbts nu
lauvas reikles. Kungs mani atbreivōs nu ikvīna ļauna dorba un atpesteis sovā
dabasu vaļsteibā. Jam lai ir gūds myužu myužūs. Amen.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mt 16, 18
Alleluja.
Tu esi Pīters, un uz šōs kliņts es uzceļšu
sovu Bazneicu,
un eļnes vōrti tū nauzvarēs.
Alleluja.
EVANGELIJS Mt 16, 13-19
Es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Jezus nūnōce Filipa Cezarejas rūbežōs.
Un jys jautōja sovim mōcekļim, saceidams: «Par kū ļaudis uzskota Cylvāka Dālu?»
Un jī atbiļdēja: «Vīni par Jōni Kristeitōju, cyti par Eliju, un vēļ cyti par
Jeremiju vai vīnu nu pravīšim.» Jezus jim saceja: «Bet par kū jyus mani
uzskotot?» Seimaņs Pīters atbiļdēja jam, saceidams: «Tu esi Kristus – dzeivō Dīva
Dāls.» Un Jezus, atbyldūt jam, saceja: «Svēteigs tu esi, Seimaņ, Jonas dāls, jō
navys mīsa un asnis tev tū atklōja, bet muns Tāvs, kas ir dabasūs. Un es tev
soku: Tu esi Pīters, un uz šōs kliņts es uzceļšu sovu Bazneicu. Un eļnes vōrti
tū nauzvarēs. Es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas; un, kū tu sasīsi vērs
zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un, kū tu atraiseisi vērs zemes, tys byus
atraiseits ari dabasūs.»
Tys ir Kunga vōrds.