PYRMAIS LASEJUMS Is 50, 4–9a
Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Kungs Dīvs maņ deve daiļruneigu mēli, lai
ar vōrdim es prostu styprynōt pagurušū. Jys mūdynoj reitā, agri reitā jys mūdynoj
munu ausi, lai es klauseitūs kai mōceklis. Kungs Dīvs atvēre munu ausi, un es
nasapretōju un naatsakōpu atpakaļ. Sovu muguru es pagrīžu sitējim un sovu vaigu
plūseitōjim. Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim. Kungs Dīvs ir muns
paleigs; tōdēļ es naasu kaunā, tōdēļ sovu seju es padareju cītu kai akmini un
zynu, ka natikšu apkaunōts. Tys, kurs mani attaisnoj, ir tyvu. Kurs spēs tīsōtīs
ar mani? Mes ceļsimēs reizē! Kurs ir muns apsyudzātōjs? Lai jys pīnōk pi manis!
Lyuk, Kungs Dīvs, ir muns aizstōvis! Kas ir Tys, kurs mani nūtīsōs?
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 69 (68)
Refrens: Sovā žāļsirdeibā,
Dīvs, uzklausi mani. (R. sal. 14c)
8 Jo
tevis dēļ es pacīšu nagūdu,
munu vaigu pōrklōja kauns;
9 Asu
palicis svešs sovim brōlim
un napazeistams – sovas mōtes dālim.
10 Jo
mani ir sagrauzušas ryupes par tovu nomu,
un tovu zaimōtōju zaimi ir krytuši uz
mani.
Refrens
21 Zaimi
ir salauzuši munu sirdi,
un maņ pītryukst spāka.
Es gaideju tū, kas maņ leidzjustu, bet jō
nabeja,
un tū, kas mīrynōtu, bet jū naatrodu.
22 Un jī
žulti maņ deve kai ēdīni
un munōs slōpēs dzyrdynōja mani ar
etiki.
Refrens
31 Slaveišu
Dīva vōrdu ar dzīsmi
un gūdynōšu jū ar pateiceibu.
33 Lai
pazemīgī skotās un prīcojās;
meklejit Dīvu, un atsadzeivynōs jyusu
sirdis,
34 jo
Kungs ir uzklausejis nabogus
un nav nūnīvōjis sovus gyustekņus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Esi sveicynōts, myusu Vaļdnīk, kas
paklauseji Tāva grybai:
tu leidzeigi lēneigam jāram, kū vad uz
kaušonu,
tyki aizvasts uz nōvi pi krysta.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Mt 26, 14–25
Judasa nūdeveiba.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MATEJS
Tymā laikā:
Vīns nu Divpadsmit, kas tyka saukts par
Judasu Iskariotu, aizgōja pi augstajim prīsterim un teice: «Kū jyus gribit maņ
dūt? Un es jums jū nūdūšu.» Un tī atvēlēja jam trejsdesmit sudobra gobolus. Un
nu tō laika jys meklēja izdeveibu, lai jū nūdūtu. Bet pyrmajā naraudzātōs
maizes dīnā mōcekli pīgōja pi Jezus, saceidami: «Kur tu gribi, lai mes tev
sagatavōtu ēsšonai Pashu?» Bet jys teice: «Eite piļsātā pi zynoma cylvāka un
jam sokit: Mōceitōjs soka: Muns laiks ir tyvu. Pi tevis es svinēšu Pashu kūpā
ar sovim mōceklim.» Un mōcekli izdareja tai, kai Jezus beja jim pavēlējis, un
sagatavōja Pashu. Un, vokoram īsastōjūt, jys ījēme vītu pi golda kūpā ar tim Divpadsmit.
Un, tim ādūt, jys saceja: «Patīši es jums soku: Vīns nu jums mani nūdūs». Ļūti
nūskumuši, jī vīns pēc ūtra sōce jam jautōt: «Kungs, vai es tys asu?» Bet jys
atbyldūt teice: «Tys, kurs ar mani mārc rūku bļūdā, tys mani nūdūs. Cylvāka Dāls
gon aizīt, kai par jū raksteits; tūmār bāda tam cylvākam, kurs nūdūd Cylvāka Dālu.
Tam cylvākam byutu lobōk, jo jys nabyutu pīdzimis.» Bet Judass, kurs jū nūdeve,
atbyldūt saceja: «Rabbi, vai
tod es?» Jys tam atbiļdēja: «Jā, tys esi
tu».
Tys ir Kunga vōrds.