PYRMAIS LASEJUMS Is 49, 1–6
Pesteišona aizasnēgs leidz zemes rūbežom.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Klausitēs, solas, un jemit vārā, jyus tōlejī
ļaudis: Kungs mani ir paaicynōjis jau nu dzimšonas, jau nu munas mōtes mīsom
jys pīminēja munu vōrdu. Un munu muti jys izveidōja kai osu zūbynu, sovas rūkas
pavēnī mani paslēpe. Jys padareja mani leidzeigu osynōtai bultai un mani nūslēpe
sovā bultu mokā. Un jys maņ saceja: «Izrael, tu esi muns kolps, kurā es tikšu
pagūdynōts.» Bet es saceju: «Veļteigi asu pyulejīs, līki un ni par kū asu škīdis
sovus spākus. Tūmār muna taisneiba ir pi Kunga, un muns atolgōjums ir pi muna Dīva.»
Es tyku pagūdynōts Kunga acīs, un muns Dīvs kliva muns styprums. Un tagad Kungs
saceja, kurs mani jau nu dzimšonas ir padarejis par sovu kolpu, lai es atsagrīztu
pi jō Jākuba un sapulcynōtu jam Izraeli. Un jys saceja: «Tys ir par moz, ka tu
esi muns kolps, lai atjaunotu Jākuba ciļtis un atvastu atpakaļ tūs, kas atlykuši
nu Izraeļa. Es tevi īceļšu par gaismu pogōnu tautom, lai muna pesteišona aizasnāgtu
leidz pat zemes rūbežom.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 71 (70)
Refrens: Dīvs,
es slaveišu tovu taisneibu. (R. sal. 16b)
1 Uz
tevi, Kungs, es cereju;
nimyužam lai es nateiku apkaunōts.
2 Sovā
taisneibā atbreivoj mani un mani izglōb,
pīvērs maņ sovu ausi un atpestej mani.
Refrens
3 Esi
maņ par aizsardzeibas kliņti un cītūksni,
lai tu atpesteitu mani,
jo tu esi muns styprums un muns patvārums.
4 Muns
Dīvs, izrauņ mani nu grēcinīka rūkas.
Refrens
5 Jo
tu, Kungs, esi munas ilgas,
Kungs, tu muna cereiba kūpš munas jauneibas.
6 Kūpš
dzimšonas asu pasaļōvis uz tevi,
nu munas mōtes klēpa tu esi muns sorgōtōjs.
Refrens
15 Muna
mute sludynōs tovu taisneibu,
vysu dīnu – tovu paleidzeibu:
jo es pat nazynu tai māra.
17 Dīvs,
tu esi mani mōcejis kūpš munas jauneibas,
un es leidz šam laikam sludynoju tovus
breinumdorbus.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Esi sveicynōts, myusu Vaļdnīk, kas
paklauseji Tāva grybai:
tu leidzeigi lēneigam jāram, kū vad uz nūkaušonu,
tiki aizvasts uz nōvi pi krysta.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 13, 21–33. 36–38
Judasa nūdeveibas un Pītera aizalīgšonas paredzējums.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Sādādams ar sovim mōceklim, Jezus, gorā
saviļņōts, paziņōja, saceidams: «Patīši, patīši es jums soku: Vīns nu jums mani
nūdūs». Mōcekli sōce skateitīs cyts uz cytu, nasaprozdami, par kuru jys runoj. Bet
vīns nu mōceklim, tys, kuru Jezus mīļoj, beja pīsakļōvīs Jezus kryutim. Tōpēc
Seimaņs Pīters tam pamōve, lai tys pajautōtu: «Kurs tys ir, par kuru jys runoj?»
Un tys, tai byudams pīsakļōvīs Jezus kryutim, jam saceja: «Kungs, kurs tys ir?»
Jezus atbiļdēja: «Jys ir tys, kuram es pasnēgšu apmārcātu maizes gabaleņu». Un
jys, apmērcējis maizes gabaleņu, tū padeve Judasam, Seimaņa Iskariota dālam. Un
tymā pēc šō maizes kymūsa apēsšonas īgōja satans. Tod Jezus jam teice: «Kū
dareisi, dori dreižōk». Bet nu tim, kas beja pi golda, nivīns nasaprota, kōpēc
jys tam tū saceja. Jo, tai kai pi Judasa beja naudas kase, tod daži nūdūmōja,
ka Jezus tam pateice: «Nūpērc tū, kas mums vajadzeigs svātkim», vai ari, lai
tys īdūtu kaut kū nabogim. Bet tys, sajēmis maizes gabaleņu, tyuleņ izgōja ōrā.
Beja nakts. Kod jys beja izgōjis, Jezus saceja: «Tagad Cylvāka Dāls ir pagūdynōts
un ari Dīvs ir pagūdynōts jymā. Bet, jo Dīvs ir jymā pagūdynōts, tod Dīvs pagūdynōs
ari jū pats sevī, un jū pagūdynōs tyuleņ. Bērneņi! Vairs eisu breidi es asu pi
jums. Jyus meklēsit mani. Tūmār, kai es tū teiču jūdim, tai tagad soku ari
jums: «Kur es eju, tur jyus navarit īt». Seimaņs Pīters jam saceja: «Kungs,
kurp tu ej?» Jezus atbiļdēja: «Kur es eju, tur tu navari maņ tagad sekōt, bet
sekōsi vālōk». Pīters jam teice: «Kungs, kōpēc es tagad tev navaru sekōt? Sovu
dzeiveibu es atdūšu par tevi.» Jezus atbiļdēja: «Tu atdūsi par mani sovu
dzeiveibu? Patīši, patīši es tev soku: Gaiļs vēļ nabyus dzīdōjis, kod tu jau
byusi manis trejsreiz aizalīdzīs».
Tys ir Kunga vōrds.