Menu:














 

ūtardĪna, 27. februars

 

PYRMAIS LASEJUMS Is 1, 10. 16–20

Beidzit nakrītni reikōtīs, mōcitēs dareit lobu.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Klausitēs Kunga vōrdu jyus, Sodomas lelveiri, myusu Dīva lykumam atverit ausis jyus, Gomoras ļaudis! «Mozgojitēs, esit teiri! Aizvōcit prūjom nu munom acim sovu dorbu ļaunumu. Beidzit nakrītni reikōtīs, mōcitēs dareit lobu: meklejit taisneibu, paleidzit apspīstam, atbolstit bōrini, aizstōvit atraitni! Tod nōcit, sprīssim tīsu,» soka Kungs. «Kaut ari jyusu grāki byutu kai karmins, tī kļyus bolti kai snīgs, un kaut ari tī byutu sorkani kai purpurs, tī paliks kai vylna. Jo jyus īgribēsit un paklauseisit, jyus baudeisit zemes lobumus, bet, jo pretōsitēs un mani īvessit dusmēs, tod jyusus apreis zūbyns. Tōdeļ ka Kunga mute tai ir teikuse.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 50 (49)

Refrens: Pesteišonu Dīvs dōvōs taisneigajim. (Sal. 23b)

8 «Es navainōšu tevi par tovim upurim,

jo tovi dadzynojamī upuri ir vīnmār munā prīškā.

9 Es najimšu teļus nu tova noma,

ni ari ōžus nu tova gonompulka.»

Refrens

16 «Kōpēc tu daudzynoj munas bausleibas

un ar sovu muti pīmini munu dereibu.

17 Pamōceibas tu īneidi

un munus vōrdus aizmeti prūjom aiz sevis.

Refrens

21 Tu tū dareji, bet es klusēju.

Tu dūmōji, ka asu tev leidzeigs?

23 Kas ness slaves upuri, tys gūdynōs mani,

un kas naaptraipeits staigoj ceļu,

tam es rōdeišu Dīva pesteišonu.»

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ez 18, 31

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

Atmetit vysas sovas nūzīdzeibas un grākus

un veidojit sev jaunu sirdi un jaunu goru.

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

 

EVANGELIJS Mt 23, 1–12

Sorgojitēs nu lepneibas un līkuleibas.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā:

Jezus runōja ļaudim un sovim mōcekļim, saceidams: «Mozus krāslā ir apsasāduši Rokstu zynōtōji un farizeji. Tōpēc vysu, kū jī jums soka, dorit un jemit vārā, bet pēc jūs dorbim gon nadorit, jo jī gon soka, bet poši nadora. Jī sasīn smogas un napanasamas nostas un uzkraun tōs cylvākim placūs, bet poši nagrib pat ar pērstu tōs kustynōt. Un vysus sovus dorbus jī dora tōpēc, lai ļaudis tūs radzātu: jī taisa plotōkas lyugšonu syksnas un pagarynoj puškus pi drēbem, mīļoj pyrmū vītu mīlastūs un pyrmūs sēdekļus sinagogōs. Jim pateik byut sveicynōtim tērga laukumūs un nu ļaudim sauktīs par «Rabbi». Bet jyus naļaunit sevi saukt par «Rabbi», jo tikai vīns ir jyusu Mōceitōjs, bet jyus vysi asat brōli. Un nivīnu nasaucit vērs zemes par tāvu, jo tikai vīns ir jyusu Tāvs, kas ir dabasūs. Un napīkreitit sevi saukt par Mōceitōjim, jo vīns ir jyusu Mōceitōjs – Kristus. Kas ir lelōkais storp jums, tys lai ir jyusu kolps. Bet, kas sevi paaugstynōs, tys tiks pazamynōts, un kas sevi pazamynōs, tys tiks paaugstynōts.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze