PROCESIJA
AR PALMOM
EVANGELIJS
Mk 11, 1–10
Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Kod Jezus ar sovim pavadūņim tyvōjōs
Jeruzalemei un Betfagai, un Betanijai pi Eļļas kolna, jys syuteja divus nu sovim
mōcekļim un tim saceja: «Eite uz cīmatu, kas ir jums pretim, un īgōjuši jyus
tyuleņ atrassit pīsītu ezeleiti, uz kura nivīns nu cylvākim leidz šam nav sēdējis.
Atraisit jū un atvedit šurp. Un jo kaids jums teiktu: «Kōpēc jyus tū dorot?»,
tod sokit: «Kungam tys ir vajadzeigs, un jys tū tyuleņ atsyuteis atpakaļ uz šejīni».»
Jī aizgōja un atroda ezeleiti pīsītu durovu prīškā ōrpusē uz īlas un tū
atraiseja. Bet daži nu tim, kas tur stōvēja, jim jautōja: «Kū jyus dorot,
atraiseidami ezeleiti?» Jī tim atbiļdēja, kai Jezus beja teicis. Un tī jim atļōve.
Un jī atvede ezeleiti pi Jezus un tam uzlyka sovas drēbes. Un jys uzasāda tam vērsum.
Bet daudzi klōja uz ceļa sovas drēbes, cyti otkon zaļōjūšus zorus, kū beja sacērtuši
teirumūs. Un tī, kas gōja pa prīšku, kai ari tī, kas sekōja, skali sauce: «Hosanna!
Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā! Slaveita lai ir myusu tāva Davida vaļsteiba, kas
tyvojās! Hosanna augstumūs!»
Tys ir Kunga vōrds.
Voi pēc izvēles:
EVANGELIJS Jņ 12, 12–16
Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Lels ļaužu pulks, kas beja īsaradis uz
svātkim, izdzērdis, ka Jezus tyvojās Jeruzalemei, pajēme palmu zorus un izgōja jam
pretim un skaļi sauce: «Hosanna! Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā!» un «Izraeļa Kēneņš!»
Bet Jezus, atradis ezeleiti, uzasāda uz tō, kai ir raksteits: «Nasabeisti,
Sionas Meita! Lyuk, tovs kēneņš nōk, sādādams uz ezeļmōtes kumeļa.» Jō mōcekli
sōkumā tū nasaprota, bet, kod Jezus beja pagūdynōts, tod jī atcerējōs, ka tys
beja raksteits par jū un ka tī jam tū izdareja.
Tys ir Kunga vōrds.
MISES LASEJUMI
PYRMAIS LASEJUMS Is 50, 4–7
Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim un zynu, ka nanūnōkšu
kaunā.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Kungs Dīvs maņ deve daiļruneigu mēli, lai
ar vōrdim es prostu styprynōt pagurušū. Jys mūdynoj reitā, agri reitā jys mūdynoj
munu ausi, lai es klauseitūs kai mōceklis. Kungs Dīvs atvēre munu ausi, un es
nasapretōju un naatsakōpu atpakaļ. Sovu muguru es pagrīžu sitējim un sovu vaigu
plūseitōjim. Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim. Kungs Dīvs ir muns
paleigs; tōdēļ es naasu kaunā, tōdēļ sovu seju es padareju cītu kai akmini un
zynu, ka natikšu apkaunōts.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 22 (21)
Refrens: Muns
Dīvs, naatstōj mani. (R. 2a)
8 Mani
izsmej vysi, kas skotōs uz mani,
jī savīb lyupas, krota golvu:
9 «Jys
pasaļōve uz Kungu; lai tod Kungs jū izglōb,
lai jū atpestej, jo jū mīļoj».
Refrens
17 Mani īlanc
suni lelā pulkā,
ļaundoru bors maņ ir vysapkōrt.
Jī ir pōrdyuruši munas rūkas un kōjas,
18 un es
varu izskaiteit vysus munus kaulus.
Refrens
19 Sovā
storpā jī sadola munas drēbes
un mat kauleņus par munu apìērbu.
20 Bet
tu, Kungs, nastōvi nu tōlīnes,
muns styprums, steidzīs maņ paleigā.
Refrens
23 Tovu
vōrdu es sludynōšu sovim brōlim,
draudzes vydā slaveišu tevi.
24 Slavejit
Kungu jyus, kas jō beistatēs,
cyldynojit jū, jyus vysi Jākuba bārni.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Flp 2, 6–11
Kristus pazamynōja pats sevi, tōdēļ Dīvs jū paaugstynōja.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM
Kristus Jezus, lai gon beja Dīva veidā, tūmār
nauzskateja par īgyvumu byut leidzeigam Dīvam, bet gon pazamynōja pats sevi, pījimdams
kolpa veidu, topdams leidzeigs cylvākim. Un atzeits par cylvāku tymā, kas ir ōrejais,
jys pazamynōja sevi, kļyudams paklauseigs leidz nōvei, leidz pat krysta nōvei. Tōdēļ
ari Dīvs jū paaugstynōja un deve jam vōrdu, kas ir pōri pōr kotru vōrdu, lai
Jezus vōrda prīškā lūceitūs vysi ceļi dabasūs, vērs zemes un pazemē, un ikvīna
mēle atzeitu, ka «Jezus Kristus ir Kungs!», Dīva Tāva gūdam.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal.
Flp 2, 8–9
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Myusu dēļ Kristus kliva paklauseigs
leidz nōvei, leidz pat krysta nōvei.
Tōdēļ Dīvs jū paaugstynōja pōri vysam
un deve jam vōrdu, kas ir pōri pōr kotru
vōrdu.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Kristus Cīsšonu aproksta laseišonas atvīglynōšanai tekstā īvītōtas
sekojūšas zeimes:
+ – Kristus vōrdi
E. – evangelista vōrdi
C. – cytu atsevišku personu vōrdi
P. – vairōku personu vai ari pyuļa vōrdi
EVANGELIJS
Mk 14, 1–15, 47
MYUSU KUNGA JEZUS KRISTUS CĪSŠONU APROKSTS, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
MARKS
Sazvēresteiba pret Jezu
E. Divas
dīnas pyrms Pashas un Naraudzātōs maizes svātkim augstī prīsteri un Rokstu zynōtōji
meklēja, kai varātu Jezu ar vyltu apcītynōt un nūnōvēt. Tūmār jī saceja: P. «Tikai
na svātku laikā, lai gadejumā storp ļaudim naizacaltu dumpis».
Svaideišona Betanijā
E. Bet,
kod jys beja Betanijā Seimaņa Spitaleigō nomā un sēdēja pi golda, atnōce sīvīte,
kurai beja alabastra trauceņš ar ļūti dōrgu, teiru nardes eļļu. Sasytuse trauceņu,
jei izlēja eļļu uz jō golvas. Bet beja daži, kas apskaita un runōja sovā storpā:
P. «Kōpēc šei eļļas izškērdēšona? Šū eļļu taču varēja pōrdūt vairōk nakai
par trejssymt denarijim un izdaleit nabogim.» E. Un tī
jai pōrmete. Bet Jezus saceja: + «Licit jū mīrā! Kū jyus jū
apgryutynojat? Jei izdareja maņ lobu dorbu. Tōdeļ ka nabogi vysod ir pi jums,
un jyus varit jim lobu dareit; bet es naasu pi jums vīnmār. Jei izdareja, kū
varēja: jau īprīkš svaideja munu mīsu apbedeišonai. Patīši, patīši es jums
soku: Kur vīn vysā pasaulē sludynōs Evangeliju, tur ari tiks stōsteits jōs pīmiņai
tys, kū jei izdareja.»
Judas nūdeveiba
E. Tod
Judass Iskariots, vīns nu Divpadsmit, aizgōja pi augstajim prīsterim, lai jū
tim nūdūtu. Tī, tū dzēržūt, nūsaprīcōja un apsūleja dūt jam naudu. Un jys meklēja,
kai jū nūdūt izdeveigā breidī.
Pashas sagatavōšona
Bet pyrmajā Naraudzātōs maizes dīnā, kod
tyka upurāta Pasha, jō mōcekli jam saceja: T. «Kur tu gribi, lai mes ītu un sagatavōtu
tev ēsšonai Pashu?» E. Un jys syuteja divus nu sovim mōceklim
un tim saceja: + «Eite piļsātā. Un jyusus sastops cylvāks, nasdams
yudiņa krūzi. Sekojit jam un, kur jys īīs, tur sokit noma saimnīkam: «Mōceitōjs
soka: Kur maņ ir telpa, kurā es ar sovim mōceklim varātu ēst Pashu?» Un jys
jums īrōdeis lelu, izklōtu un īkōrtu augšustobu. Tur ari sagatavojit mums.» E. Un mōcekli
devēs prūjom un īgōja piļsātā, un atroda vysu, kai jys beja tim teicis, un
sagatavōja Pashu.
Nūdeveibas paredzējums
Un, īsastōjūt vokoram, jys atnōce kūpā
ar tim Divpadsmit. Un, kod jī beja apsasāduši un ēde, Jezus saceja: + «Patīši
es jums soku: Vīns nu jums, kas ād kūpā ar mani, mani nūdūs.» E. Jī sōce
skumt un vīns pēc ūtra jautōt: C. «Vai es?» + Jys tim saceja: + «Vīns
nu Divpadsmit, tys, kurs ar mani rūku mārc bļūdā. Cilvāka Dāls gon aizīt tai,
kai par jū raksteits, bet bāda tam cylvākam, kurs nūdūd Cylvāka Dālu. Šam cylvākam
byutu lobōk, jo jys nabyutu pīdzimis.»
Euharistijas īstōdeišona
E. Un
jim ādūt, jys pajēme maizi un svēteja, lauze un deve mōceklim, saceidams: + «Jemit;
tei ir muna Mīsa». E. Pēc tam, pajēmis bikeri, jys pasateice
un deve jim, un vysi dzēre nu tō. Un jys tim teice: + «Tys
ir munas Jaunōs Dereibas Asnis, kas par daudzim teik izlīts. Patīši es jums soku:
Es vairs nadzeršu nu veinakūka augļa leidz pat tai dīnai, kod es tū dzeršu nu
jauna Dīva vaļsteibā.»
Pītera aizalīgšonas paredzējums
E. Pēc
himnas nūdzīdōšonas jī izgōja uz Eļļas kolnu. Tod Jezus jim saceja: + «Jyus
vysi sōksit šaubeitīs, jo ir raksteits: «Es sisšu gonu, un vuškas izkleiss». Bet
pēc tam, kod augšanceļšūs, es pyrms jums aizīšu uz Galileju.» E. Bet Pīters
jam teice: C. «Pat jo vysi sōktu šaubeitīs, es tūmār nā.»
E. Jezus jam atbiļdēja: + «Patīši es tev soku: Šudiņ, šamā naktī,
pyrms nakai gaiļs divreiz nūdzīdōs, tu manis trejsreiz aizalīgsi.» E. Bet
jys jūprūjom golvōja: C. «Pat jo maņ nōktūs leidz ar tevi nūmērt,
es tevis naaizalīgšu». E. Un taipat runōja ari vysi.
Lyugšona un nōves bailes
Un jī aizgōja uz dōrzu, kas teik saukts
par Getsemani. Un jys teice sovim mōceklim: + «Pasēdit šeit, koleidz es lyugšūs». E. Jys
pajēmis sev leidza Pīteri un Jākubu, un Jōni un sōce baiļōtīs un uzatraukt, un
saceja jim: + «Muna dvēsele ir nūskumuse laidz ar nōvi. Palīcit šeit
un esit ar mani nūmūdā!» E. Un, nadaudz pagōjis uz prīšku, jys nūkryta
pi zemes un lyudzēs, lai šei stuņde, jo tys īspējams, paītu jam garum. Jys
saceja: + «Abba, Tāvs! Tev vyss ir īspējams. Pajem prūjom nu
manis šū bikeri; tūmār na tū, kū es grybu, bet gon tū, kū tu.» E. Pēc
tam jys atsagrīze un atroda jūs guļam, un saceja Pīteram: + «Seimaņ,
tu guli? Navarēji vīnu stuņdi palikt nūmūdā? Esit nūmūdā un lyudzitēs, lai jyus
naīkristu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa vōja.» E. Un
jys aizgōjis otkon lyudzēs, saceidams tūs pošus vōrdus. Atsagrīzīs jys nu jauna
atroda jūs guļam, jo jūs acis beja klivušas smogas. Un jī nazynōja, kū jam atbiļdēt.
Un jys gōja trešūreiz un jim saceja: + «Jyus
vēļ guļat un atsapyušat? Dīzgon. Ir pīnōkuse stuņde: lyuk, Cylvāka Dāls teik nūdūts
grēcinīku rūkōs. Celitēs, īsim! Lyuk, muns nūdevējs ir tyvu.»
Jezus sagyusteišona
E. Un,
jam vēļ runōjūt, tyuleņ atnōce Judass, vīns nu Divpadsmit, un jam leidza ar zūbynim
un rungom daudz ļaužu nu augstajim prīsterim, Rokstu zynōtōjim un vacōkajim. Bet
jō nūdevējs beja tim devis zeimi, saceidams: C. «Tys,
kuru es nūskupsteišu, ir jys; jemit jū cīt un uzmaneigi vedit!» E. Un
atnōcis jys tyuleņ pīgōja pi jō un saceja: C. «Rabbi», E. un nūskupsteja
jū. Un tī pacēle pret jū rūkas un jū apcītynōja. Bet vīns nu apkōrtstōvūšim,
izviļcis zūbynu cērta vērsprīstera kolpam un nūcērta tam ausi. Bet Jezus atbyldūt
saceja tim: + «Kai pret slapkovu jyus izgōjot ar zūbynim un rungom
mani gyusteit? Ik dīnas es beju pi jums, mōceidams svētneicā, un jyus mani
naapcītynōjot. Bet Rokstim ir jōpīsapylda.» E. Tod vysi, atstōjuši jū, aizbāga. Bet
kaids jauneklis sekōja jam, īsatinīs audaklā uz kailas mīsas. Tī gribēja jū sakert,
bet jys, pametis audaklu, aizbāga prūjom kails.
Jezus Augstōs Padūmes prīškā
Un tī atvede Jezu pi vērsprīstera, un
tur sasapuļcēja vysi augstī prīsteri, vacōkī un Rokstu zynōtōji. Bet Pīters nu tōlīnes
sekōja jam leidz pat vērsprīstera pogolma īkšīnei un, apsasēdīs ar kolpim,
sildejās pi guņs. Bet augstī prīsteri un vysa Augstō Padūme meklēja vyltus līceibu
pret Jezu, lai jū nūnōvātu, bet naatroda. Jo daudzi napatīši līcynōja pret jū,
bet līceibas nasaskanēja. Tod daži pīsacāluši deve viltus līceibu pret jū,
saceidami: P. «Mes dzērdējom jū sokom: «Es nūjaukšu šū
rūkom caltū svētneicu un trejōs dīnōs uzbyuvēšu cytu, na rūkom caltu.» E. Bet
ari šeit jūs līceiba nabeja saskaneiga. Tod vērsprīsters, pīsacēlis vydā, jautōja
Jezum, saceidams: C. «Tu nikō naatbiļdi uz tū, kū jī pret
tevi līcynoj?» E. Bet jys klusēja un nikō naatbiļdēja. Vērsprīsters
otkon jautōja un jam teice: C. «Vai tu esi Kristus, Svātō Dāls?» E. Bet
Jezus jam atbiļdēja: + «Es asu. Un jyus redzēsit Cylvāka Dālu sēžam Vysspēceibas
lobajā pusē un atnōkam ar dabasu mōkūnim.» E. Tod vērsprīsters pōrplēse sovas drēbes
un saceja: C. «Kōpēc mums vēļ vajadzeigi līcinīki? Jyus
dzērdējot zaimus! Kai jums šķīt?» E. Un tī vysi jū nūtīsōja, ka jys asūt peļnejis
nōvi. Bet daži sōce spļaut jam vērsum un, aizsaguši jō seju, sist jam pļaukas
un saceit: T. «Pravītoj!» E. Ari
kolpi syta jam sejā.
Pītera aizalīgšona
Kod Pīters beja lelajā pogolmā, nōce vīna
nu vērsprīstera kolpyunem un īraudzeja syldūtīs Pīteri, uzlyukōja jū un saceja:
C. «Ari tu beji kūpā ar Nazarīti – Jezu». E. Bet
jys līdzēs, saceidams: C. «Es nazynu un nasaprūtu, kū tu runoj». E. Un
jys izgōja ōrā pogolma prīškā. Un īsadzīdōja gaiļs. Bet kolpyune, jū radzādama,
sōce otkon stōsteit apkōrtstōvūšim: C. «Jys ir vīns nu tim». E. Bet jys
otkon līdzēs. Pēc breiža tī, kas tur stōvēja, Pīteram saceja: P. «Patīši
tu esi vīns nu jim, jo tu esi ari galilejīts». E. Bet
jys sōce lōdeitīs un zvērēt: C. «Es napazeistu šō cylvāka, par kuru jyus
runojat». E. Un tyuleņ gaiļs īsadzīdōja ūtrreiz. Un Pīters
atcerējōs vōrdus, kai Jezus jam tūs beja teicis: «Pyrms nakai gaiļs divas
reizes nūdzīdōs, tu manis trejsreiz aizalīgsi». Un jys sōce raudōt.
Jezus Pilata prīškā
Tyuleņ reita agrumā augstī prīsteri ar
vacōkajim un Rokstu zynōtōjim, tys ir, vysa Augstō Padūme, nūturēja apsprīdi
un, sasējuši Jezu, aizvede un nūdeve Pilatam. Un Pilats jam jautōja: C. «Vai
tu esi jūdu kēneņš?» E. Bet jys atbyldūt tam, saceja: + «Jā,
es tys asu». E. Bet augstī prīsteri jū apsyudzēja daudzōs
lītōs. Tod Pilats otkon jam jautōja, saceidams: C. «Tu
nikō naatbiļdi? Redzi, kaidōs lītōs jī tevi apsyudz.» E. Bet
Jezus vairs nikō naatbiļdēja, tai ka Pilats breinōjōs.
Jezus teik sovas tautas atmasts
Bet svātkūs jys mēdze tim atlaist vīnu
nu īslūdzeitajim, kuru tī lyudze. Bet tur beja vīns, saukts par Barabu, kas beja
īslūdzeits reizē ar dumpinīkim, kuri sasaceļšonas laikā izdareja slepkaveibu.
Un ļaudis, sanōkuši augšā, sōce praseit, lai jys tim dareitu kai parosti. Bet
Pilats jim atbiļdēja un saceja: C. «Vai
jyus gribit, ka es jums atbreivōtu jūdu kēneņu?», E. jo
jys zynōja, ka augstī prīsteri jū nūdavuši skaudeibas dēļ. Bet augstī prīsteri
musynōja tautu, lai jys tim lobōk atlaižūt Barabu. Tod Pilats, otkon atbyldūt,
jim saceja: C. «Kū tod jyus gribit, lai es dareitu ar jūdu
kēneņu?» E. Bet tī otkon klīdze: P. «Kaļ
jū krystā». E. Bet Pilats jim teice: C. «Kū
tod jys jums ļaunu darejis?» E. Tūmār jī vēļ skaļōk klīdze: P. «Kaļ
jū krystā!» E. Tod Pilats, grybādams izpatikt ļaudim,
atlaide Barbaru, bet Jezu reikstem nūšausteitu, atdeve pīkaļšonai krystā.
Izsmīšona
Bet karaveiri, jū īvede īkšejā pogolmā,
tys ir tīsas nomā, un sasauce vysu nūdaļu. Un tī īgērbe jū purpura tārpā, un, nūpynuši
ēršku vainagu, tū uzlyka jam, un sōce jū sveicinōt: P. «Sveicynōts,
jūdu kēneņ!» E. Un ar nīdri syta jam pa golvu, spļōve
jam vērsum un, mazdamīs ceļūs, atdeve jam gūdu. Pēc tam, kod beja jū izsmējuši,
tī nūvylka jam purpura tārpu un īgērbe jō poša drēbēs.
Krustaceļš
Tod tī izvede jū, lai pīkaļ krystā. Un tī
pīspīde kaidu garumgōjēju Seimani Kirenīti, kas atsagrīze nu lauka, Aleksandra
un Rufa tāvu, lai tys nastu jō krystu. Un tī aizvede jū uz Golgotas vītu, kas
tulkōjumā nūzeimej Golvaskausa vītu.