Menu:














 


svātdĪna, 25. februars

 

PROCESIJA AR PALMOM

EVANGELIJS  Mk 11, 1–10

Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Kod Jezus ar sovim pavadūņim tyvōjōs Jeruzalemei un Betfagai, un Betanijai pi Eļļas kolna, jys syuteja divus nu sovim mōcekļim un tim saceja: «Eite uz cīmatu, kas ir jums pretim, un īgōjuši jyus tyuleņ atrassit pīsītu ezeleiti, uz kura nivīns nu cylvākim leidz šam nav sēdējis. Atraisit jū un atvedit šurp. Un jo kaids jums teiktu: «Kōpēc jyus tū dorot?», tod sokit: «Kungam tys ir vajadzeigs, un jys tū tyuleņ atsyuteis atpakaļ uz šejīni».» Jī aizgōja un atroda ezeleiti pīsītu durovu prīškā ōrpusē uz īlas un tū atraiseja. Bet daži nu tim, kas tur stōvēja, jim jautōja: «Kū jyus dorot, atraiseidami ezeleiti?» Jī tim atbiļdēja, kai Jezus beja teicis. Un tī jim atļōve. Un jī atvede ezeleiti pi Jezus un tam uzlyka sovas drēbes. Un jys uzasāda tam vērsum. Bet daudzi klōja uz ceļa sovas drēbes, cyti otkon zaļōjūšus zorus, kū beja sacērtuši teirumūs. Un tī, kas gōja pa prīšku, kai ari tī, kas sekōja, skali sauce: «Hosanna! Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā! Slaveita lai ir myusu tāva Davida vaļsteiba, kas tyvojās! Hosanna augstumūs!»

Tys ir Kunga vōrds.

Voi pēc izvēles:

EVANGELIJS Jņ 12, 12–16

Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS

Lels ļaužu pulks, kas beja īsaradis uz svātkim, izdzērdis, ka Jezus tyvojās Jeruzalemei, pajēme palmu zorus un izgōja jam pretim un skaļi sauce: «Hosanna! Slaveits, kas nōk Kunga vōrdā!» un «Izraeļa Kēneņš!» Bet Jezus, atradis ezeleiti, uzasāda uz tō, kai ir raksteits: «Nasabeisti, Sionas Meita! Lyuk, tovs kēneņš nōk, sādādams uz ezeļmōtes kumeļa.» Jō mōcekli sōkumā tū nasaprota, bet, kod Jezus beja pagūdynōts, tod jī atcerējōs, ka tys beja raksteits par jū un ka tī jam tū izdareja.

Tys ir Kunga vōrds.

 

MISES LASEJUMI

PYRMAIS LASEJUMS Is 50, 4–7

Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim un zynu, ka nanūnōkšu kaunā.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Kungs Dīvs maņ deve daiļruneigu mēli, lai ar vōrdim es prostu styprynōt pagurušū. Jys mūdynoj reitā, agri reitā jys mūdynoj munu ausi, lai es klauseitūs kai mōceklis. Kungs Dīvs atvēre munu ausi, un es nasapretōju un naatsakōpu atpakaļ. Sovu muguru es pagrīžu sitējim un sovu vaigu plūseitōjim. Es naapslēpu sovu seju nu nīvom un spļōvīnim. Kungs Dīvs ir muns paleigs; tōdēļ es naasu kaunā, tōdēļ sovu seju es padareju cītu kai akmini un zynu, ka natikšu apkaunōts.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 22 (21)

Refrens: Muns Dīvs, naatstōj mani. (R. 2a)

8 Mani izsmej vysi, kas skotōs uz mani,

jī savīb lyupas, krota golvu:

9 «Jys pasaļōve uz Kungu; lai tod Kungs jū izglōb,

lai jū atpestej, jo jū mīļoj».

Refrens

17 Mani īlanc suni lelā pulkā,

ļaundoru bors maņ ir vysapkōrt.

Jī ir pōrdyuruši munas rūkas un kōjas,

18 un es varu izskaiteit vysus munus kaulus.

Refrens

19 Sovā storpā jī sadola munas drēbes

un mat kauleņus par munu apìērbu.

20 Bet tu, Kungs, nastōvi nu tōlīnes,

muns styprums, steidzīs maņ paleigā.

Refrens

23 Tovu vōrdu es sludynōšu sovim brōlim,

draudzes vydā slaveišu tevi.

24 Slavejit Kungu jyus, kas jō beistatēs,

cyldynojit jū, jyus vysi Jākuba bārni.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Flp 2, 6–11

Kristus pazamynōja pats sevi, tōdēļ Dīvs jū paaugstynōja.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM

Kristus Jezus, lai gon beja Dīva veidā, tūmār nauzskateja par īgyvumu byut leidzeigam Dīvam, bet gon pazamynōja pats sevi, pījimdams kolpa veidu, topdams leidzeigs cylvākim. Un atzeits par cylvāku tymā, kas ir ōrejais, jys pazamynōja sevi, kļyudams paklauseigs leidz nōvei, leidz pat krysta nōvei. Tōdēļ ari Dīvs jū paaugstynōja un deve jam vōrdu, kas ir pōri pōr kotru vōrdu, lai Jezus vōrda prīškā lūceitūs vysi ceļi dabasūs, vērs zemes un pazemē, un ikvīna mēle atzeitu, ka «Jezus Kristus ir Kungs!», Dīva Tāva gūdam.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Flp 2, 8–9

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

Myusu dēļ Kristus kliva paklauseigs leidz nōvei, leidz pat krysta nōvei.

Tōdēļ Dīvs jū paaugstynōja pōri vysam

un deve jam vōrdu, kas ir pōri pōr kotru vōrdu.

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

 

Kristus Cīsšonu aproksta laseišonas atvīglynōšanai tekstā īvītōtas sekojūšas zeimes:

+ – Kristus vōrdi

E. – evangelista vōrdi

C. – cytu atsevišku personu vōrdi

P. – vairōku personu vai ari pyuļa vōrdi

 

EVANGELIJS  Mk 14, 1–15, 47

MYUSU KUNGA JEZUS KRISTUS CĪSŠONU APROKSTS, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS

Sazvēresteiba pret Jezu

E. Divas dīnas pyrms Pashas un Naraudzātōs maizes svātkim augstī prīsteri un Rokstu zynōtōji meklēja, kai varātu Jezu ar vyltu apcītynōt un nūnōvēt. Tūmār jī saceja: P. «Tikai na svātku laikā, lai gadejumā storp ļaudim naizacaltu dumpis».

Svaideišona Betanijā

E. Bet, kod jys beja Betanijā Seimaņa Spitaleigō nomā un sēdēja pi golda, atnōce sīvīte, kurai beja alabastra trauceņš ar ļūti dōrgu, teiru nardes eļļu. Sasytuse trauceņu, jei izlēja eļļu uz jō golvas. Bet beja daži, kas apskaita un runōja sovā storpā: P. «Kōpēc šei eļļas izškērdēšona? Šū eļļu taču varēja pōrdūt vairōk nakai par trejssymt denarijim un izdaleit nabogim.» E. Un tī jai pōrmete. Bet Jezus saceja: + «Licit jū mīrā! Kū jyus jū apgryutynojat? Jei izdareja maņ lobu dorbu. Tōdeļ ka nabogi vysod ir pi jums, un jyus varit jim lobu dareit; bet es naasu pi jums vīnmār. Jei izdareja, kū varēja: jau īprīkš svaideja munu mīsu apbedeišonai. Patīši, patīši es jums soku: Kur vīn vysā pasaulē sludynōs Evangeliju, tur ari tiks stōsteits jōs pīmiņai tys, kū jei izdareja.»

Judas nūdeveiba

E. Tod Judass Iskariots, vīns nu Divpadsmit, aizgōja pi augstajim prīsterim, lai jū tim nūdūtu. Tī, tū dzēržūt, nūsaprīcōja un apsūleja dūt jam naudu. Un jys meklēja, kai jū nūdūt izdeveigā breidī.

Pashas sagatavōšona

Bet pyrmajā Naraudzātōs maizes dīnā, kod tyka upurāta Pasha, jō mōcekli jam saceja: T. «Kur tu gribi, lai mes ītu un sagatavōtu tev ēsšonai Pashu?» E. Un jys syuteja divus nu sovim mōceklim un tim saceja: + «Eite piļsātā. Un jyusus sastops cylvāks, nasdams yudiņa krūzi. Sekojit jam un, kur jys īīs, tur sokit noma saimnīkam: «Mōceitōjs soka: Kur maņ ir telpa, kurā es ar sovim mōceklim varātu ēst Pashu?» Un jys jums īrōdeis lelu, izklōtu un īkōrtu augšustobu. Tur ari sagatavojit mums.» E. Un mōcekli devēs prūjom un īgōja piļsātā, un atroda vysu, kai jys beja tim teicis, un sagatavōja Pashu.

Nūdeveibas paredzējums

Un, īsastōjūt vokoram, jys atnōce kūpā ar tim Divpadsmit. Un, kod jī beja apsasāduši un ēde, Jezus saceja: + «Patīši es jums soku: Vīns nu jums, kas ād kūpā ar mani, mani nūdūs.» E. Jī sōce skumt un vīns pēc ūtra jautōt: C. «Vai es?» + Jys tim saceja: + «Vīns nu Divpadsmit, tys, kurs ar mani rūku mārc bļūdā. Cilvāka Dāls gon aizīt tai, kai par jū raksteits, bet bāda tam cylvākam, kurs nūdūd Cylvāka Dālu. Šam cylvākam byutu lobōk, jo jys nabyutu pīdzimis.»

Euharistijas īstōdeišona

E. Un jim ādūt, jys pajēme maizi un svēteja, lauze un deve mōceklim, saceidams: + «Jemit; tei ir muna Mīsa». E. Pēc tam, pajēmis bikeri, jys pasateice un deve jim, un vysi dzēre nu tō. Un jys tim teice: + «Tys ir munas Jaunōs Dereibas Asnis, kas par daudzim teik izlīts. Patīši es jums soku: Es vairs nadzeršu nu veinakūka augļa leidz pat tai dīnai, kod es tū dzeršu nu jauna Dīva vaļsteibā.»

Pītera aizalīgšonas paredzējums

E. Pēc himnas nūdzīdōšonas jī izgōja uz Eļļas kolnu. Tod Jezus jim saceja: + «Jyus vysi sōksit šaubeitīs, jo ir raksteits: «Es sisšu gonu, un vuškas izkleiss». Bet pēc tam, kod augšanceļšūs, es pyrms jums aizīšu uz Galileju.» E. Bet Pīters jam teice: C. «Pat jo vysi sōktu šaubeitīs, es tūmār nā.» E. Jezus jam atbiļdēja: + «Patīši es tev soku: Šudiņ, šamā naktī, pyrms nakai gaiļs divreiz nūdzīdōs, tu manis trejsreiz aizalīgsi.» E. Bet jys jūprūjom golvōja: C. «Pat jo maņ nōktūs leidz ar tevi nūmērt, es tevis naaizalīgšu». E. Un taipat runōja ari vysi.

Lyugšona un nōves bailes

Un jī aizgōja uz dōrzu, kas teik saukts par Getsemani. Un jys teice sovim mōceklim: + «Pasēdit šeit, koleidz es lyugšūs». E. Jys pajēmis sev leidza Pīteri un Jākubu, un Jōni un sōce baiļōtīs un uzatraukt, un saceja jim: + «Muna dvēsele ir nūskumuse laidz ar nōvi. Palīcit šeit un esit ar mani nūmūdā!» E. Un, nadaudz pagōjis uz prīšku, jys nūkryta pi zemes un lyudzēs, lai šei stuņde, jo tys īspējams, paītu jam garum. Jys saceja: + «Abba, Tāvs! Tev vyss ir īspējams. Pajem prūjom nu manis šū bikeri; tūmār na tū, kū es grybu, bet gon tū, kū tu.» E. Pēc tam jys atsagrīze un atroda jūs guļam, un saceja Pīteram: + «Seimaņ, tu guli? Navarēji vīnu stuņdi palikt nūmūdā? Esit nūmūdā un lyudzitēs, lai jyus naīkristu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa vōja.» E. Un jys aizgōjis otkon lyudzēs, saceidams tūs pošus vōrdus. Atsagrīzīs jys nu jauna atroda jūs guļam, jo jūs acis beja klivušas smogas. Un jī nazynōja, kū jam atbiļdēt. Un jys gōja trešūreiz un jim saceja: + «Jyus vēļ guļat un atsapyušat? Dīzgon. Ir pīnōkuse stuņde: lyuk, Cylvāka Dāls teik nūdūts grēcinīku rūkōs. Celitēs, īsim! Lyuk, muns nūdevējs ir tyvu.»

Jezus sagyusteišona

E. Un, jam vēļ runōjūt, tyuleņ atnōce Judass, vīns nu Divpadsmit, un jam leidza ar zūbynim un rungom daudz ļaužu nu augstajim prīsterim, Rokstu zynōtōjim un vacōkajim. Bet jō nūdevējs beja tim devis zeimi, saceidams: C. «Tys, kuru es nūskupsteišu, ir jys; jemit jū cīt un uzmaneigi vedit!» E. Un atnōcis jys tyuleņ pīgōja pi jō un saceja: C. «Rabbi», E. un nūskupsteja jū. Un tī pacēle pret jū rūkas un jū apcītynōja. Bet vīns nu apkōrtstōvūšim, izviļcis zūbynu cērta vērsprīstera kolpam un nūcērta tam ausi. Bet Jezus atbyldūt saceja tim: + «Kai pret slapkovu jyus izgōjot ar zūbynim un rungom mani gyusteit? Ik dīnas es beju pi jums, mōceidams svētneicā, un jyus mani naapcītynōjot. Bet Rokstim ir jōpīsapylda.» E. Tod vysi, atstōjuši jū, aizbāga. Bet kaids jauneklis sekōja jam, īsatinīs audaklā uz kailas mīsas. Tī gribēja jū sakert, bet jys, pametis audaklu, aizbāga prūjom kails.

Jezus Augstōs Padūmes prīškā

Un tī atvede Jezu pi vērsprīstera, un tur sasapuļcēja vysi augstī prīsteri, vacōkī un Rokstu zynōtōji. Bet Pīters nu tōlīnes sekōja jam leidz pat vērsprīstera pogolma īkšīnei un, apsasēdīs ar kolpim, sildejās pi guņs. Bet augstī prīsteri un vysa Augstō Padūme meklēja vyltus līceibu pret Jezu, lai jū nūnōvātu, bet naatroda. Jo daudzi napatīši līcynōja pret jū, bet līceibas nasaskanēja. Tod daži pīsacāluši deve viltus līceibu pret jū, saceidami: P. «Mes dzērdējom jū sokom: «Es nūjaukšu šū rūkom caltū svētneicu un trejōs dīnōs uzbyuvēšu cytu, na rūkom caltu.» E. Bet ari šeit jūs līceiba nabeja saskaneiga. Tod vērsprīsters, pīsacēlis vydā, jautōja Jezum, saceidams: C. «Tu nikō naatbiļdi uz tū, kū jī pret tevi līcynoj?» E. Bet jys klusēja un nikō naatbiļdēja. Vērsprīsters otkon jautōja un jam teice: C. «Vai tu esi Kristus, Svātō Dāls?» E. Bet Jezus jam atbiļdēja: + «Es asu. Un jyus redzēsit Cylvāka Dālu sēžam Vysspēceibas lobajā pusē un atnōkam ar dabasu mōkūnim.» E. Tod vērsprīsters pōrplēse sovas drēbes un saceja: C. «Kōpēc mums vēļ vajadzeigi līcinīki? Jyus dzērdējot zaimus! Kai jums šķīt?» E. Un tī vysi jū nūtīsōja, ka jys asūt peļnejis nōvi. Bet daži sōce spļaut jam vērsum un, aizsaguši jō seju, sist jam pļaukas un saceit: T. «Pravītoj!» E. Ari kolpi syta jam sejā.

Pītera aizalīgšona

Kod Pīters beja lelajā pogolmā, nōce vīna nu vērsprīstera kolpyunem un īraudzeja syldūtīs Pīteri, uzlyukōja jū un saceja: C. «Ari tu beji kūpā ar Nazarīti – Jezu». E. Bet jys līdzēs, saceidams: C. «Es nazynu un nasaprūtu, kū tu runoj». E. Un jys izgōja ōrā pogolma prīškā. Un īsadzīdōja gaiļs. Bet kolpyune, jū radzādama, sōce otkon stōsteit apkōrtstōvūšim: C. «Jys ir vīns nu tim». E. Bet jys otkon līdzēs. Pēc breiža tī, kas tur stōvēja, Pīteram saceja: P. «Patīši tu esi vīns nu jim, jo tu esi ari galilejīts». E. Bet jys sōce lōdeitīs un zvērēt: C. «Es napazeistu šō cylvāka, par kuru jyus runojat». E. Un tyuleņ gaiļs īsadzīdōja ūtrreiz. Un Pīters atcerējōs vōrdus, kai Jezus jam tūs beja teicis: «Pyrms nakai gaiļs divas reizes nūdzīdōs, tu manis trejsreiz aizalīgsi». Un jys sōce raudōt.

Jezus Pilata prīškā

Tyuleņ reita agrumā augstī prīsteri ar vacōkajim un Rokstu zynōtōjim, tys ir, vysa Augstō Padūme, nūturēja apsprīdi un, sasējuši Jezu, aizvede un nūdeve Pilatam. Un Pilats jam jautōja: C. «Vai tu esi jūdu kēneņš?» E. Bet jys atbyldūt tam, saceja: + «Jā, es tys asu». E. Bet augstī prīsteri jū apsyudzēja daudzōs lītōs. Tod Pilats otkon jam jautōja, saceidams: C. «Tu nikō naatbiļdi? Redzi, kaidōs lītōs jī tevi apsyudz.» E. Bet Jezus vairs nikō naatbiļdēja, tai ka Pilats breinōjōs.

Jezus teik sovas tautas atmasts

Bet svātkūs jys mēdze tim atlaist vīnu nu īslūdzeitajim, kuru tī lyudze. Bet tur beja vīns, saukts par Barabu, kas beja īslūdzeits reizē ar dumpinīkim, kuri sasaceļšonas laikā izdareja slepkaveibu. Un ļaudis, sanōkuši augšā, sōce praseit, lai jys tim dareitu kai parosti. Bet Pilats jim atbiļdēja un saceja: C. «Vai jyus gribit, ka es jums atbreivōtu jūdu kēneņu?», E. jo jys zynōja, ka augstī prīsteri jū nūdavuši skaudeibas dēļ. Bet augstī prīsteri musynōja tautu, lai jys tim lobōk atlaižūt Barabu. Tod Pilats, otkon atbyldūt, jim saceja: C. «Kū tod jyus gribit, lai es dareitu ar jūdu kēneņu?» E. Bet tī otkon klīdze: P. «Kaļ jū krystā». E. Bet Pilats jim teice: C. «Kū tod jys jums ļaunu darejis?» E. Tūmār jī vēļ skaļōk klīdze: P. «Kaļ jū krystā!» E. Tod Pilats, grybādams izpatikt ļaudim, atlaide Barbaru, bet Jezu reikstem nūšausteitu, atdeve pīkaļšonai krystā.

Izsmīšona

Bet karaveiri, jū īvede īkšejā pogolmā, tys ir tīsas nomā, un sasauce vysu nūdaļu. Un tī īgērbe jū purpura tārpā, un, nūpynuši ēršku vainagu, tū uzlyka jam, un sōce jū sveicinōt: P. «Sveicynōts, jūdu kēneņ!» E. Un ar nīdri syta jam pa golvu, spļōve jam vērsum un, mazdamīs ceļūs, atdeve jam gūdu. Pēc tam, kod beja jū izsmējuši, tī nūvylka jam purpura tārpu un īgērbe jō poša drēbēs.

Krustaceļš

Tod tī izvede jū, lai pīkaļ krystā. Un tī pīspīde kaidu garumgōjēju Seimani Kirenīti, kas atsagrīze nu lauka, Aleksandra un Rufa tāvu, lai tys nastu jō krystu. Un tī aizvede jū uz Golgotas vītu, kas tulkōjumā nūzeimej Golvaskausa vītu.

Pīkaļšona pi krysta

Tur tī padeve jam dzert ar mirrem sajauktu veinu, bet jys napījēme. Un tī pīkola jū pi krysta un izdalēja jō drēbes, mazdami par tom lūzes, kū kurs sajems. Bet tei beja trešō stuņde, kod tī jū pīkola pi krysta. Beja uzraksteits ari jō vaines apzeimējums: «Jūdu kēneņš». Reizē ar jū tī pīkola pi krystim divus slapkovas, vīnu lobajā un ūtru jō kreisajā pusē.

Nirgōšonōs par Jezu pi krysta

Bet garumgōjēji zaimōja jū, krateidami sovas golvas un saceidami: P. «Klausīs tu, kas nūjauc svētneicu un trejōs dīnōs tū uzceļ, izglōb pats sevi, nūkōpdams nu krysta!» E. Taipat arī augstī prīsteri, smīdamīs sovā storpā, kūpā ar Rokstu zynōtōjim saceja: P. «Cytus jys glōbe, pats sevi naspēj izglōbt. Krystus Izraeļa kēneņš lai nūkōp tagad nu krysta, un mes radzātu un ītycātu.» E. Ari tī, kas reizē ar jū beja pīkolti pi krystim, jū zaimōja.

Jezus nōve

Un, kod pīnōce sastō stuņde, tymsa apklōja vysu zemi leidz pat deveitajai stuņdei. Bet deveitajā stuņdē Jezus īsasauce skaļā bolsā: + «Eloi, Eloi, lema sabahtani?», E. kas tulkōjumā nūzeimej: «Muns Dīvs, muns Dīvs, kōpēc tu mani esi atstōjis?» Daži, nu apkōrtstōvūši, tū dzēržūt, saceja: P. «Skotīs, jys sauc Eliju!» E. Bet vīns aizskrēja un pīsyucynōjis syukli ar etiki, un, uzspraudis tū nīdrē, padeve jam dzert, saceidams: C. «Pagaidit, pasaskateisim, vai Elijs atnōks jū nūjimt». E. Bet Jezus īsaklīdze skaļā bolsā un izdvēse goru.

Pēc Jezus nōves

Un svētneicas prīkškors pōrpleisa divōs daļōs nu augšas leidz apakšai. Bet symtnīks, kas stōvēja īpretim, radzādams, ka jys, tai īsasaucis, izdvēse goru, saceja: C. «Patīši, šys cylvāks beja Dīva Dāls!» E. Tur beja ari sīvītes, kas raudzejōs nu tōlīnes. Storp tom beja Marija Magdalena un Marija, Jākuba Jaunōkō un Jezupa mōte, un Salome. Kod jys uzaturēja Galilejā, tōs sekōja jam un jam kolpōja. Beja ari daudzas cytas, kas kūpā ar jū beja atnōkušas uz Jeruzalemi.

Jezus apbedeišona

Un, kod beja jau vāls, tai kai beja Sasagatavōšonas dīna, tys ir, dīna pyrms sabata, atnōce Jezups nu Arimatejas, īvārojams Padūmes lūceklis, kas ari pats gaideja Dīva vaļsteibu. Jys drūši īgōja pi Pilata un lyudze Jezus mīsu. Bet Pilats nūsabreinōja, ka jys jau miris, un, pīaicynōjis symtnīku, tam pajautōja, vai tod jys jau nūmiris. Un uzzynōjis tū nu symtnīka, jys atvēlēja mīsu Jezupam. Bet tys nūpērka audaklu un, nūjēmis Jezu, jū ītyna audaklā, un guļdēja kopā, kas beja izcērsts kliņtī. Kopa īejai prīškā jys aizvēle akmini. Bet Marija Magdalena un Marija, Jezupa mōte, nūsaraudzeja, kur jys tyka nūlykts.

Tys ir Kunga vōrds.

 



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze