Menu:














 


svātdĪna, 24. septembris

PYRMAIS LASEJUMS Is 55, 6-9

Munas dūmas nav jyusu dūmas.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS

Meklejit Kungu, cikom jys atrūnams, pīsaucit jū, cikom jys tyvu. Bezdīvs lai atstōj sovu ceļu un nakrītnais cylvāks – sovus nūdūmus, un lai atsagrīž pi Kunga, un tys apsažālōs par jū, un pi myusu Dīva, jo tys pīdūdūt ir žēleigs. Jo munas dūmas nav jyusu dūmas, un jyusu celi nav muni celi, soka Kungs. Jo cik augši pasaceļ dabasi pōri zemei, tik augši ir muni celi pōri jyusu celim un munas dūmas pōri jyusu dūmom.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 145 (144)

Refrens: Kungs ir tyvu vysim, kas jū pīsauc. (R. 18a)

2 Kotru dīnu es gūdōšu tevi,

tovu vōrdu slaveišu uz myužeigim laikim.

3 Kungs ir lels un augsti teicams,

naizdybynojams ir jō lelums.

Refrens

8 Kungs ir žāļsirdeigs un labvēleigs,

lānprōteigs un ļūti saudzeigs.

9 Kungs ir lobs pret vysim,

un žāļsirdeiba ir vysūs jō dorbūs.

Refrens

17 Kungs ir taisneigs vysūs sovūs ceļūs

un svāts ir vysūs sovūs dorbūs.

18 Kungs ir tyvu vysim, kas jū pīsauc,

vysim, kas jū patīsi pīsauc.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Flp 1, 20c-24. 27a

Dzeive maņ ir Kristus.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM

Brōli:

Kristus tiks pagūdynōts munā mīsā: vai nu ar dzeivi, vai ar nōvi. Tōdēļ ka dzeive maņ ir Kristus, un nōve – īgivums. Bet jo dzeivōšona mīsā maņ ir augleigs dorbs? Kū lai es izavēleju. Es nazynu. Mani pīvalk obas šōs lītas: es kōroju atsaraiseit un byut kūpā ar Kristu, un tys ir daudz lobōk; bet palikt mīsā – tys ir vairōk napīcīšams jyusu dēļ. Jyus tikai dzeivojit Kristus Evangelija cīneigi.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Apd 16, 14b

Alleluja.

Atver, Kungs, myusu sirdis,

lai mes uzklauseitu tova Dāla vōrdus.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 20, 1-16a

Leidzeiba par dīnas strōdnīkim veinadōrzā.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā Jezus sovim mōceklim pastōsteja šaidu leidzeibu:

«Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama nomatāvam, kas reita agrumā izgōja saleigt strōdnīkus sovam veinadōrzam. Un jys, vīnōjīs ar strōdnīkim par denariju dīnā, syuteja jūs sovā veinadōrzā. Un, izgōjis ap trešū stuņdi, jys īraudzeja cytus, tērga laukumā stōvam bez dorba, un jim saceja: «Eite ari jyus veinadōrzā, un es jums dūšu, kas pīsanōk.» Un tī aizgōja. Bet jys izgōja otkon ap sastū un deveitū stuņdi un dareja taipat. Bet, ap vīnpadsmytū stuņdi izgōjis, jys atroda vēļ cytus stōvam un jim saceja: «Kū jyus šeit stōvat vysu dīnu bez dorba?» Jī atbiļdēja: «Tōdēļ ka nivīns myusus nav saleidzis». Jys tim saceja: «Eite ari jyus veinadōrzā.» Kod īsastōja vokors, veinadōrza kungs saceja sovam pōrvaļdnīkam: «Pasauc strōdnīkus un izmoksoj jim olgu, sōkdams nu pādejim un beigdams ar pyrmajim.» Un, kod pīgōja tī, kas beja atnōkuši ap vīnpadsmytū stuņdi, jī sajēme kotrs pa denarijam. Bet pyrmī pīīdami dūmōja, ka sajims vairōk. Tūmār ari jī sajēme kotrs pa denarijam. Pajāmuši tū, jī kūrnēja pret nomatāvu, saceidami: «Šī pādejī strōdōja vīnu stuņdi, un tu jūs pīleidzynōji mums, kas iznesem dīnas nostu un korstumu.» Bet jys, atbyldādams vīnam nu tim, saceja: «Draugs, es nadoru tev nataisneibu. Vai tu ar mani nasaleigi par denariju? Sajem tū, kas tovs, un ej! Bet es grybu ari šytam pādejam dūt taipat kai tev. Vai tod maņ nadreikst dareit ar sovu tū, kū es grybu? Vai tova acs ir skaudeiga, ka es asu lobs?» Tai pādejī byus pyrmī un pyrmī – pādejī.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze