PYRMAIS LASEJUMS Ez 37, 21–28
Dīvs pulcynoj kūpā izkleidynōtūs.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA EZECHIEĻA GRŌMOTAS
Tū soka Kungs Dīvs:
«Redzi, es pajimšu Izraeļa dālus nu
tautu vyda, pi kurom jī beja aizgōjuši, un jūs sapulcynōšu kūpā nu vysom molom un
aizvesšu jūs uz sovu zemi, un jūs padareišu par vīnu tautu zemē, Izraeļa kolnūs.
Un byus vīns kēneņš, kas vaļdeis pōr vysim, un vairs nabyus divu tautu, ni jī
vairs daleisīs divōs vaļstīs. Un jī vairs naapgōneis sevi ar sovim dīvaklim, ar
sovim rībeigajim dorbim un ar vysom sovom nagaņteibom. Un es jūs atbreivōšu nu
vysom jūs nauzticeibom, ar kurom jī grākōja, un jūs škeisteišu. Un jī byus maņ
tauta, un es jim byušu Dīvs. Un muns kolps Davids byus kēneņš pōr jim, un tim
vysim byus vīns gons. Un jī staigōs pēc munim lykumim un īvārōs munas pavēles,
un tōs izpiļdeis. Jī dzeivōs zemē, kuru es devu munam kolpam Jākubam un kurā
dzeivōja jyusu tāvi. Jī dzeivōs tymā, jī poši, jūs dāli un jūs dālu dāli uz myužim.
Un muns kolps Davids uz myužim byus jūs vaļdnīks. Un es nūslēgšu ar jim mīra
dereibu. Tei byus jim myužeiga dereiba. Un es jūs nūstyprynōšu un vairōšu skaitā,
un sovu svētneicu nūvītōšu jūs vydā uz myužim. Muns mōjūklis byus storp jim, un
es byušu jim Dīvs, un jī byus maņ tauta. Un pogōni zynōs, ka es asu Kungs,
Izraeļa Svātdareitōjs, kod muna svētneica uz myužim byus jūs vydā.»
Tys ir Dīva vōrds.
DZĪDŌJUMS Jer 31
Refrens: Dīvs
myusus sorgōs kai sovu gonompulku. (R.
sal. 10d)
10 Klausitēs,
tautas, Kunga vōrdus,
sludynojit tōlajōs solōs un sokit:
«Tys, kurs Izraeli izkleidynōja, tū
pulcynōs kūpā
un tū sorgōs, kai gons sorgoj sovu
gonompulku».
Refrens
11 Jo
Kungs atbreivōs Jākubu
un jū izglōbs nu styprōkō rūkas.
12 Un jī
nōks un prīceigi sauks Siona kolnā,
un saplyuss pi Kunga lobumim.
Refrens
13 Tod
jaunova līksmōsīs dejā,
jaunekli prīcōsīs kūpā ar sērmgaļvim.
Un es jūs osoras pōrvērsšu prīcā
un jūs mīrynōšu un īlīksmōšu pēc jūs
skumem.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Ez 18, 31
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Atmetit vysas sovas nūzīdzeibas un grākus
un veidojit sev jaunu sirdi un jaunu
goru.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 11, 45–56
Jezus ir miris, lai sapulcynōtu kūpā izkleidynōtūs Dīva bārnus.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Daudzi nu jūdim, kas beja pi Marijas un
redzēja, kū Jezus izdareja, īticēja jam. Bet daži nu jim aizgōja pi farizejim un
pastōsteja tim, kū Jezus beja izdarejis. Tod vērsprīsteri un farizeji sasauce
Augstū Padūmi un saceja: «Kū nu mes īsōksim? Šys cylvāks taču dora daudzas zeimes.
Jo mes jū tai atstōsim, vysi jam īticēs, un romīši nōks un nūpūsteis gon myusu
svātū vītu, gon tautu!» Tod vīns nu jim, Kaifass, byudams tō goda augstais prīsters,
jim saceja: «Jyus nikō nasaprūtat un naapsverat, ka jums ir lobōk, jo vīns cylvāks
mērst par tautu, nakai vysa tauta aizīt būjā!» Bet tai jys nateice pats nu
sevis, bet, byudams tō goda augstais prīsters, pravītōja, ka Jezum byus jōmērst
par tautu un na tikai par tautu, bet ari, lai izkleidynōtūs Dīva bārnus sapulcynōtu
kūpā. Tai jī kūpš tōs dīnas nūlēme jū nūgalynōt. Tōpēc Jezus storp jūdim vairs
nastaigōja atklōti, bet nu turīnes aizgōja uz apvydu tuksneša tyvumā, uz piļsātu,
kas saucēs Efraima, un tur uzaturēja kūpā ar mōceklim. Bet tyvōjōs jūdu Pasha.
Un daudzi nu tō apvyda devēs uz Jeruzalemi pyrms Pashas, lai sevi škeisteitu. Tōpēc
jī mekleja Jezu un, stōvādami svētneicā, sasarunōja sovā storpā: «Kai jums šķīt?
Vai jys atnōks uz svātkim?» Bet vērsprīsteri un farizeji izdeve pavēli, ka
kotrs, jo uzzynōs, kur jys ir, ziņōtu, lai tī jū varātu apcītynōt.
Tys ir Kunga vōrds.