SVĀTDĪNA, 24. JUŅS
SVĀTO JŌŅA KRISTEITŌJA DZIMŠONA
OBLIGATŌS SVINEIBAS
VIGILIJAS MISE
PYRMAIS LASEJUMS Jer 1, 4-10
Pyrms nakai tevi izveidōju mōtes mīsā, es tevi pazynu.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Maņ atsaklōja Kunga vōrds: «Pyrms nakai
tevi izveidōju mōtes mīsā, es tevi pazynu, un, pyrms nakai tu nōci pasaulī, es
tevi svētēju un izredzēju tevi par pravīti tautom.» Un es saceju: «Ak, Kungs Dīvs!
Es taču naprūtu runōt, jo asu vēļ jauneklis». Bet Kungs maņ atbiļdēja: «Nasoki:
«Es asu vēļ jauneklis», jo tu īsi, pi kō vīn es tevi syuteišu, un runōsi vysu,
kū vīn tev pavēlēšu. Nasabeisti nu jim, jo es asu ar tevi, lai tevi izglōbtu»,
soka Kungs. Un Kungs izstīpe sovu rūku un pīsaskōre munai mutei. Un Kungs maņ
saceja: «Lyuk, es devu munus vōrdus tovā mutē. Redzi, šudiņ es tevi īcēļu pōr
tautom un pōr vaļstim, lai tu izrautu ōrā un sagrautu, lai pazudynōtu un izkleidynōtu,
lai byuvātu un dēsteitu.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 71 (70)
Refrens: Nu
munas mōtes klēpa tu esi muns sorgōtōjs. (R.
6b)
1 Uz
tevi, Kungs, es cereju;
nimyužam lai es nateiku apkaunōts.
2 Sovā
taisneibā atbreivoj mani un mani izglōb,
pīvērs maņ sovu ausi un atpestej mani.
Refrens
3 Esi
maņ par aizsardzeibas kliņti un cītūksni, lai tu atpesteitu mani,
jo tu esi muns styprums un muns patvārums.
4 Muns
Dīvs, izrauņ mani nu grēcinīka rūkas
un nu nakrītnō, un lykumpōrkōpēja rūkas.
Refrens
5 Jo
tu, Kungs, esi munas ilgas,
Kungs, tu muna cereiba kūpš munas
jauneibas.
6 Kūpš
dzimšonas asu pasaļōvis uz tevi,
nu munas mōtes klēpa tu esi muns sorgōtōjs;
Refrens
15 Muna
mute sludynōs tovu taisneibu,
vysu dīnu – tovu paleidzeibu.
Dīvs, tu esi mani mōcejis kūpš munas
jauneibas,
17 un es
leidz šam laikam sludynoju tovus
breinumdorbus.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 1 Pīt 1, 8-12
Pravīši sludynōja pesteišonu.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PĪTERA PYRMŌS VĒSTULES
Jyus mīļojat Jezu Kristu, lai gon naasat
redzējuši. Ari tagad, naradzādami, taču tycādami jam, jyus prīcojatēs ar naizsokamu
un gūdpylnu prīcu, sasnāgdami jyusu ticeibas mērki – dvēseļu atpesteišonu. Pesteišonu
meklēja un pētēja pravīši, kuri sludynōja jums nūlamtū žēlesteibu. Jī ceņtēs
izzynōt, uz kuru breidi un uz kaidu laiku nūrōdeja jymūs asūšais Kristus Gors,
kas īprīkš paredzēja Kristus cīsšonas un tom sekojūšū gūdeibu. Jim tyka atklōts,
ka na jim pošim, bet gon jums kolpōja tōs lītas, kū jums tagad pēc Svātō Gora
atsyuteišonas nu dabasim ir vēstejuši tī, kas jums pasludynōja Evangeliju. Šamōs
lītōs īsaskateit ilgōjōs pat eņgeli.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ
1, 8b; Lk 1, 17b
Alleluja.
Jys atnōce, lai līcynōtu par gaismu;
lai sagatavōtu Kungam apzineigu tautu.
Alleluja.
EVANGELIJS Lk 1, 5-17
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS
LUKASS
Judejas kēneņa Heroda laikā beja kaids
prīsters nu Abija maiņas, vōrdā Zaharijs, un jam beja sīva nu Ārona meitom, kuras
vōrds beja Elizabete. Un jī obi beja taisneigi Dīva prīškā un navainojami piļdeja
vysas Kunga bausleibas un nūteikumus. Bet jim nabeja bārna, tōdēļ ka Elizabete
beja naaugleiga, un obi jau beja godūs. Un nūtyka, ka tod, kod jys sovu reizi
piļdeja prīstera pīnōkumus Dīva prīškā, jam, pēc prīsteru parašas lūzejūt, pīsanōce
kyupynōt vīraku, īejūt Kunga svētneicā. Bet vyss ļaužu pulks kyupynōšonas stuņdē
lyudzēs ōrpusē. Tod jam pasarōdeja Kunga eņgeļs, kas stōvēja kyupynojamō oltora
lobajā pusē. Zaharijs, tū radzādams, sasatryuka, un jū pōrjēme bailes. Bet eņgeļs
jam saceja: «Nasabeisti, Zaharij, tōdēļ ka tova lyugšona ir uzklauseita, un
tova sīva Elizabete tev dzemdēs dālu, un tu nūsauksi jū vōrdā Jōņs. Un tev byus
prīca un līksmeiba, un daudzi prīcōsīs par jō dzimšonu. Tōdēļ ka jys byus lels
Kunga prīškā, un jys nadzers veinu un reibynojūšus dzērīņus un jau nu mōtes klēpa
byus Svātō Gora pīpiļdeits. Daudzus nu Izraeļa bārnim jys atgrīzs pi Kunga, jūs
Dīva, un pats īs jam pa prīšku Elija gorā un spākā, lai pīvārstu tāvu sirdis bārnim
un napakļōveigūs taisneigū gudreibai, lai sagatavōtu Kungam piļneigu tautu.»
Tys ir Kunga vōrds.
DĪNAS MISE
PYRMAIS LASEJUMS Is 49, 1-6
Es tevi īceļšu par gaismu tautom.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA ISAJA GRŌMOTAS
Klausitēs, solas, un jemit vārā jyus, tōlejī
ļaudis: Kungs mani ir paaicynōjis jau nu dzimšonas, jau nu munas mōtes mīsom
jys pīminēja munu vōrdu. Un munu muti jys izveidōja kai osu zūbynu, sovas rūkas
pavēnī mani paslēpe. Jys padareja mani leidzeigu osynōtai bultai un mani nūslēpe
sovā bultu mokā. Un jys maņ saceja: «Izraeļ, tu esi muns kolps, kurā es tikšu
pagūdynōts.» Bet es saceju: «Veļteigi asu pyulējīs, līki un ni par kū asu škīdis
sovus spākus. Tūmār muna taisneiba ir pi Kunga, un muns atolgōjums ir pi muna Dīva.»
Es tyku pagūdynōts Kunga acīs, un muns Dīvs kļiva muns styprums. Un tagad Kungs
saceja, kurs mani jau nu dzimšonas ir padarejis par sovu kolpu, lai es atgrīztu
pi jō Jākubu un sapulcynōtu jam Izraeli. Un jys saceja: «Tys ir par moz, ka tu
esi muns kolps, lai atjaunōtu Jākuba ciļtis un atvastu atpakaļ tūs, kas atlykuši
nu Izraeļa. Es tevi īceļšu par gaismu pogōnu tautom, lai muna pesteišona aizasnāgtu
leidz pat zemes rūbežom.»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 139 (138)
Refrens: Pateiceiba
Dīvam, munam Radeitōjam. (R. sal. 14a)
1 Kungs,
tu esi izpētējis un īpazinis mani,
2 tu
zini, kod es sēžu un kod pīsaceļu.
Munas dūmas tu saprūti nu tōlīnes,
3 tu
sekoj munom gaitom un munai atpyutai,
un tev radzami ir vysi muni celi.
Refrens
13 Jo tu
esi veidōjis munas eikstis
un mani esi radejis munas mōtes klēpī.
14 Es
pasateicu tev, ka tik breinumaini asu radeits;
tovi dorbi ir apbreinas cīneigi.
Un muna dvēsele tū labi zyna.
Refrens
15 Muni
kauli tev nabeja apslāpti,
kod slepeneibā es tyku radeits
un veidōts zemes dziļumūs.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS Apd 13, 22-26
Pōvula līceiba par Jōni Kristeitōju.
LASEJUMS NU APOSTOLU DORBIM
Tamōs dīnōs Pōvuls saceja:
Dīvs myusu tāvim īcēle Davidu par kēneņu
un līcynōja par jū, saceidams: «Es asu atradis Davidu, Jesses dālu, veiru pēc
muna prōta, kas izpiļdeis vysu, kū es grybu.» Nu jō pēcnōcējim saskaņā ar apsūlejumu
Dīvs syuteja Izraeļam Pesteitōju Jezu, pyrms kura atnōkšonas Jōņs visai Izraeļa
tautai sludynōja grāku nūžālōšonas kristeibu. Sovas gaitas beidzūt, Jōņs
saceja: «Par kū jyus mani uzskotot? Es tys naasu, bet, lyuk, pēc manis nōk tys,
kuram es naasu cīneigs nu kōjom atraiseit kūrpes.» Veiri! Brōli! Abrahama ciļts
dāli un tī nu jums, kuri beistās Dīva! Šōs pesteišonas vōrds ir syuteits mums!
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS
Alleluja.
Tu tiksi saukts par Vysaugstō pravīti;
tu īsi Kunga vaiga prīškā sagatavōt jam
ceļu.
Alleluja.
EVANGELIJS Lk 1, 57-66. 80
Jōņa Kristeitōja dzimšona.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ
UZRAKSTEJIS SVĀTAIS LUKASS
Elizabetei pīnōce laiks dzemdēt, un jei
dzemdēja dālu. Kod jōs kaimini un rodi dzērdēja, Kungs jai ir parōdejis lelu žēlesteibu,
jī prīcōjōs kūpā ar jū. Ostoitajā dīnā jī sanōce apgraizeit bārnu un gribēja jū
nūsaukt jō tāva vōrdā par Zahariju. Bet jō mōte atbyldūt saceja: «Nā, jys tiks
nūsaukts par Jōni.» Tī jai ībylda: «Tovūs rodūs nav nivīna, kas sauktūs šymā vōrdā.»
Un jī ar zeimem jautōja jō tāvam, kai tys vālātūs jū nūsaukt. Palyudzis rokstamū
plōksneiti, jys uzraksteja: «Jō vōrds ir Jōņs.» Un tyuleņ jam atsavēre mute un
atsaraiseja mēle, un jys runōja, slaveidams Dīvu. Vysus jū kaimiņus pōrjēme
baile, un vysā Judejas kolnu apvydā tyka pōrrunōts šys nūtykums. Un vysi, kas
dzērdēja, paturēja tū sovā sirdī, saceidami: «Kas gon nu šō bārna iznōks?» Tōdēļ
ka Kunga rūka beja ar jū. Bet zāns auga un styprynōjōs gorā, un dzeivōja
tuksnesī leidz tai dīnai, kod jam beja jōuzastōj Izraeļa prīškā.
Tys ir Kunga vōrds.