PYRMAIS LASEJUMS Jer 20, 10–13
Dīvs ir nūmūdā par taisneigū.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JEREMIJA GRŌMOTAS
Es dzērdēju daudzu apvainōjumus un brīsmes
vysapkōrt: «Apsyudzit, apsyudzeisim jū!» Vysi muni labvēļi vārōja munu kritīni:
«Varbyut jys tiks pīkrōpts, un mes jū uzveiksim un jam atsarībsim». Bet Kungs
ir ar mani kai varens karōtōjs. Tōpēc tī, kas mani vojoj, kriss un kļyus vōji. Jī
nūnōks lelā kaunā, tōdēļ ka jim nav veicīs. Tys byus myužeigs nagūds, kas nikod
natiks izdzāsts. Un tu, debesspulku Kungs, kas pōrbaudi taisneigū, kas redzi
eikstis un sirdi, ļauņ, lyudzu, maņ redzēt tovu atmoksu jim, jo tev taču es
atklōju sovu lītu. Dzīdit Kungam, slavejit Kungu, jo jys izglōbe naboga
dzeiveibu nu ļaundaru rūkas!»
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 18 (17)
Refrens: Sovōs
bādōs es pīsauču Kungu. (R. 7a)
2 Es mīļoju
tevi, Kungs, muns styprums!
3 Kungs,
muns atbolsts, muns patvārums un muns glōbējs,
muns Dīvs, muna kliņts, uz kuru es
cereju;
muns vairūgs, munas pesteišonas rogs un
muns
aizstōvis.
4 Es pīsaukšu
slaves cīneigū Kungu
un byušu glōbts nu munim īnaidnīkim.
Refrens
5 Maņ vēlēs
vērsum nōves viļni,
un iznīceibas straumes baideja mani.
6 Eļnes
volgi apveja mani,
mani pōrsteidze nōves cylpas.
Refrens
7 Sovōs
bādōs es pīsauču Kungu
un lyudžūs uz munu Dīvu.
Nu sovas svētneicas jys uzklauseja munu
bolsu,
un muns saucīņs nūnōce jō ausīs.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal.
Jņ 6, 63b. 68b
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Tovi vōrdi, Kungs, ir gors un dzeiveiba;
tev ir myužeigōs dzeives vōrdi.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 10, 31–42
Jezus teik apvainōts zaimōšonā.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jūdi pakēre akmiņus, lai Jezu nūmātōtu.
Jezus jim atbiļdēja: «Es jums parōdeju daudz lobu dorbu, kas nōk nu Tāva. Kura
dēļ nu šim dorbim jyus mani gribit nūmātōt ar akminim?» Jūdi jam atbiļdēja:
«Loba dorba dēļ mes tevi nanūmātojam, bet gon zaimōšonas dēļ un tōdēļ, ka tu,
byudams cylvāks, sevi taisi par Dīvu.» Jezus atbiļdēja jim: «Vai tod jyusu
Lykumā nav raksteits: «Es saceju: Jyus asat dīvi»? Jo Roksti nūsauc par dīvim tūs,
uz kurim zeimojās Dīva vōrdi, un Roksti navar tikt atcalti, kai tod jyus sokot
par tū, kuru Tāvs svēteja un syuteja pasaulē: «Tu zaimoj!», tōdēļ ka es pateiču:
«Es asu Dīva Dāls»? Jo es sova Tāva dorbus nadoru, naticit maņ. Bet, jo es
doru, tod jyus, kaut ari nagribit maņ ticēt, ticit dorbim, lai jyus saprostu un
zynōtu, ka Tāvs ir manī un es asu Tāvā.» Tod jī otkon ceņtēs jū apcītynōt, bet
jys aizgōja nu jūs rūkom un otkon devēs pōri Jordanai uz tū vītu, kur Jōņs sōkumā
beja kristejis, un tur palyka. Un daudzi nōce pi jō un saceja: «Jōņs gon
naizdareja nivīnu zeimi, tūmār vyss, kū Jōņs par jū saceja, beja patīseiba.» Un
daudzi tur īticēja jam.
Tys ir Kunga vōrds.