Menu:














 

trešdĪna, 21. marts

PYRMAIS LASEJUMS Dan 3. 14–20. 91–92. 95

Treju jaunekļu izglōbšona.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA DANIEĻA GRŌMOTAS

Tamōs dīnōs:

Kēneņš Nabuhodonozors saceja: «Vai tys tīsa, Sadrah, Mesah un Abed-Nego, ka jyus nagūdynojat munus dīvus un napīlyudzat zalta tālu, kū es uzstōdeju? Vai tagad jyus asat gotovi krist uz vaiga un pīlyugt tālu, kuru es pagatavōju, tikleidz izdzērssit taures, stabules, cītaras, arfas, kūkles un dūdu skaņas, un vysu veidu muzykas instrumentus? Bet, jo jyus tū napīlyugsit, tod tamā pošā stuņdē tiksit īmasti kvālojūšas guņs ceplī. Un kurs tod dīvs jyusus spēs izraut nu munas rūkas?» Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atbyldūt saceja kēneņam Nabuhodonozoram: «Mums nav vajadzeibas tev atbiļdēt par šū lītu: jō jo myusu Dīvs, kuru mes gūdynojam, spēj myusus izraut nu dagūšas guņs cepļa, tod jys atbreivōs, kēneņ, ari nu tovas rūkas. Bet, jo jys tū nagribēs, tod lai tev, kēneņ, ir zynoms, ka mes tovus dīvus nagūdynojam un zalta tālu, kuru tu uzstōdeji, mes napīlyudzam.» Tod Nabuhodonozors aizasvyla nyknumā, un jō vaiga izskots pōrsamaineja pret Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Un atbyldūt jys pavielēja, lai ceplis tyktu sakurynōts septeņkōrt styprōk nakai parosti tyka kurynōts. Un vysstyprōkajim veirim nu sova karaspāka jys lyka Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego sasīt un īmest jūs dagūšōs guņs ceplī. Te kēneņš Nabuhodonozors pōrsteigumā sastynga, tod steigšus pīsacēle un grīzēs pi sovim padūmnīkim, saceidams: «Vai tod na trejs veirus mes sasītus īmetem guņs vydā?» Jī atbyldūt kēneņam teice: «Jā, kēneņ! Bet jys atbiļdēja un saceja: «Lyuk, es radzu četrus veirus izraiseitus staigojam guņs vydā un jim nav nikaidas vaines, bet catūrto izskots ir leidzeigs dīvu dālam». Un Nabuhodonozors izasaukdams saceja: «Lai slaveits ir jūs, Sadraha, Mesaha un Abed-Nego, Dīvs, kas atsyuteja sovu eņgeli un izglōbe sovus kolpus, kuri pasaļōve uz jū un, pōrkōpuši ķēneņa pavēli, atdeve sovas mīsas, lai tik nakolpōtu un napīlyugtu nivīnu dīvu, izjamūt sovu Dīvu».

Tys ir Dīva vōrds.

 

DZĪDŌJUMS Dan 3

Refrens: Myužeigais Dīvs, tu esi pylns gūdeibas.

52 Esi slaveits, Kungs, myusu tāvu Dīvs,

un slavejams un augsti teicams uz myužim;

un tovas gūdeibas svātais vōrds lai teik cyldynōts

un ir augsti slavejams un daudzynojams uz myužim.

Refrens

53 Esit slaveits sovas svātōs gūdeibas nomā

un augsti teicams un gūdynojams uz myužim.

54 Esi slaveits sovas vaļsteibas trūnī

un augsti teicams un cyldynojams uz myužim.

Refrens

55 Esi slaveits tu, kas īsaskoti bezdibiņu dzīlēs

un sēdi pōr kerubim,

un esi slavejams un augsti teicams uz myužim.

56 Esi slaveits dabasu plašumā

un teicams un gūdynojams uz myužim.

Refrens

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Lk 8, 15

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

Svēteigi tī, kas lobā un krītnā sirdī patur Dīva vōrdu

un pacīteibā nas augļus.

Lai ir slaveits Dīva vōrds.

 

EVANGELIJS Jņ 8, 31–42

Patīsō atbreivōšona caur Jezu Kristu.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS

Tymā laikā:

Jezus saceja jūdim, kuri jam beja īticējuši: «Jo jyus turēsitēs pi munas mōceibas, jyus patīši byusit muni mōcekli un pazeisit patīseibu, un patīseiba dareis jyusus breivus». Jī atbiļdēja jam: «Mes asam Abrahama pēcnōcēji un nivīnam nikod naasam vērgōjuši! Kai tod tu soki: «Jyus kļyusit breivi?» Jezus jim atbiļdēja: «Patīši, patīši es jums soku: Ikvīns, kas dora grāku, ir vērgs. Bet vērgs napalīk mōjōs uz myužim; dāls palīk uz myužim. Jo nu Dāls jyus atbreivōs, jyus patīši byusit breivi. Zynu, ka jyus asat Abrahama pēcnōcēji. Tūmār jyus meklejat mani nūnōvēt, jo napījamat munus vōrdus. Es sludynoju tū, kū redzēju pi sova Tāva; bet jyus dorot tū, kū dzērdējot nu sova tāva.» Jī atbyldūt jam saceja: «Myusu tāvs ir Abrahams.» Jezus jim saceja: «Jo jyus byutu Abrahama dāli, jyus dareitu Abrahama dorbus. Bet tagad jyus meklejit mani nūnōvēt, cylvāku, kurs jums runōja tū, kū dzērdēju nu Dīva. Abrahams tai nadareja. Jyus dorot sova tāva dorbus.» Tod jī teice jam: «Mes naasam naškeisteibā dzymuši. Mums vīns ir tāvs - Dīvs!» Jezus jim saceja: «Jo jyusu tāvs byutu Dīvs, tod jyus mani mīļōtu. Jo es nu Dīva asu izgōjis un atnōcis. Na jau pats nu sevis es nōču, bet mani syuteja jys.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2018 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze