PYRMAIS LASEJUMS Dan 3. 14–20. 91–92. 95
Treju jaunekļu izglōbšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA DANIEĻA GRŌMOTAS
Tamōs dīnōs:
Kēneņš Nabuhodonozors saceja: «Vai tys tīsa,
Sadrah, Mesah un Abed-Nego, ka jyus nagūdynojat munus dīvus un napīlyudzat
zalta tālu, kū es uzstōdeju? Vai tagad jyus asat gotovi krist uz vaiga un pīlyugt
tālu, kuru es pagatavōju, tikleidz izdzērssit taures, stabules, cītaras, arfas,
kūkles un dūdu skaņas, un vysu veidu muzykas instrumentus? Bet, jo jyus tū napīlyugsit,
tod tamā pošā stuņdē tiksit īmasti kvālojūšas guņs ceplī. Un kurs tod dīvs
jyusus spēs izraut nu munas rūkas?» Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego atbyldūt
saceja kēneņam Nabuhodonozoram: «Mums nav vajadzeibas tev atbiļdēt par šū lītu:
jō jo myusu Dīvs, kuru mes gūdynojam, spēj myusus izraut nu dagūšas guņs cepļa,
tod jys atbreivōs, kēneņ, ari nu tovas rūkas. Bet, jo jys tū nagribēs, tod lai
tev, kēneņ, ir zynoms, ka mes tovus dīvus nagūdynojam un zalta tālu, kuru tu
uzstōdeji, mes napīlyudzam.» Tod Nabuhodonozors aizasvyla nyknumā, un jō vaiga izskots
pōrsamaineja pret Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Un atbyldūt jys pavielēja, lai
ceplis tyktu sakurynōts septeņkōrt styprōk nakai parosti tyka kurynōts. Un vysstyprōkajim
veirim nu sova karaspāka jys lyka Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego sasīt un īmest jūs
dagūšōs guņs ceplī. Te kēneņš Nabuhodonozors pōrsteigumā sastynga, tod steigšus
pīsacēle un grīzēs pi sovim padūmnīkim, saceidams: «Vai tod na trejs veirus mes
sasītus īmetem guņs vydā?» Jī atbyldūt kēneņam teice: «Jā, kēneņ! Bet jys atbiļdēja
un saceja: «Lyuk, es radzu četrus veirus izraiseitus staigojam guņs vydā un jim
nav nikaidas vaines, bet catūrto izskots ir leidzeigs dīvu dālam». Un
Nabuhodonozors izasaukdams saceja: «Lai slaveits ir jūs, Sadraha, Mesaha un
Abed-Nego, Dīvs, kas atsyuteja sovu eņgeli un izglōbe sovus kolpus, kuri pasaļōve
uz jū un, pōrkōpuši ķēneņa pavēli, atdeve sovas mīsas, lai tik nakolpōtu un napīlyugtu
nivīnu dīvu, izjamūt sovu Dīvu».
Tys ir Dīva vōrds.
DZĪDŌJUMS Dan 3
Refrens: Myužeigais
Dīvs, tu esi pylns gūdeibas.
52 Esi
slaveits, Kungs, myusu tāvu Dīvs,
un slavejams un augsti teicams uz myužim;
un tovas gūdeibas svātais vōrds lai teik
cyldynōts
un ir augsti slavejams un daudzynojams
uz myužim.
Refrens
53 Esit
slaveits sovas svātōs gūdeibas nomā
un augsti teicams un gūdynojams uz myužim.
54 Esi
slaveits sovas vaļsteibas trūnī
un augsti teicams un cyldynojams uz myužim.
Refrens
55 Esi
slaveits tu, kas īsaskoti bezdibiņu dzīlēs
un sēdi pōr kerubim,
un esi slavejams un augsti teicams uz
myužim.
56 Esi
slaveits dabasu plašumā
un teicams un gūdynojams uz myužim.
Refrens
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Sal. Lk 8, 15
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
Svēteigi tī, kas lobā un krītnā sirdī
patur Dīva vōrdu
un pacīteibā nas augļus.
Lai ir slaveits Dīva vōrds.
EVANGELIJS Jņ 8, 31–42
Patīsō atbreivōšona caur Jezu Kristu.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS JŌŅS
Tymā laikā:
Jezus saceja jūdim, kuri jam beja īticējuši:
«Jo jyus turēsitēs pi munas mōceibas, jyus patīši byusit muni mōcekli un
pazeisit patīseibu, un patīseiba dareis jyusus breivus». Jī atbiļdēja jam: «Mes
asam Abrahama pēcnōcēji un nivīnam nikod naasam vērgōjuši! Kai tod tu soki:
«Jyus kļyusit breivi?» Jezus jim atbiļdēja: «Patīši, patīši es jums soku: Ikvīns,
kas dora grāku, ir vērgs. Bet vērgs napalīk mōjōs uz myužim; dāls palīk uz myužim.
Jo nu Dāls jyus atbreivōs, jyus patīši byusit breivi. Zynu, ka jyus asat
Abrahama pēcnōcēji. Tūmār jyus meklejat mani nūnōvēt, jo napījamat munus vōrdus.
Es sludynoju tū, kū redzēju pi sova Tāva; bet jyus dorot tū, kū dzērdējot nu
sova tāva.» Jī atbyldūt jam saceja: «Myusu tāvs ir Abrahams.» Jezus jim saceja:
«Jo jyus byutu Abrahama dāli, jyus dareitu Abrahama dorbus. Bet tagad jyus
meklejit mani nūnōvēt, cylvāku, kurs jums runōja tū, kū dzērdēju nu Dīva.
Abrahams tai nadareja. Jyus dorot sova tāva dorbus.» Tod jī teice jam: «Mes
naasam naškeisteibā dzymuši. Mums vīns ir tāvs - Dīvs!» Jezus jim saceja: «Jo
jyusu tāvs byutu Dīvs, tod jyus mani mīļōtu. Jo es nu Dīva asu izgōjis un atnōcis.
Na jau pats nu sevis es nōču, bet mani syuteja jys.»
Tys ir Kunga vōrds.