PYRMAIS LASEJUMS Jon 3, 1–5. 10
Ninivīšu atsagrīzšona.
LASEJUMS NU PRAVĪŠA JONASA GRŌMOTAS
Kungs runōja Jonasam šūs vōrdus: «Celīs
un ej uz lelū piļsātu Ninivi un sludynoj tai breidynōjumu, kuru es tev pateikšu.»
Un Jonass pīsacēle un aizgōja uz Ninivi, kai Kungs beja sacejis. Ninive Dīva prīškā
beja ļūti plaša piļsāta – treju dīnu gōjumā. Un Jonass sōce īt piļsātā vīnas dīnas
gōjumu un sauce, un sludynōja: «Vēļ četrdesmit dīnu un Ninive tiks nūpūsteita.»
Un ninivīšu veiri īticēja Dīvam, pasludynōja gavēni un nu lela leidz mozam īsagērbe
maisūs. Un Dīvs redzēja jū dorbus, ka jī ir atsakōpuši nu sova ļaunō ceļa. Un Dīvam
kliva žāl tō pūsta, kuru jys beja apsajēmis jim uzsyuteit, un jys tō
nauzsyuteja.
Tys ir Dīva vōrds.
PSALME 25 (24)
Refrens: Kungs,
mōci mani staigōt tovas takas. (R. 4b)
4 Kungs,
dori maņ zynomus sovus ceļus
un mōci mani staigōt tovas takas.
5 Sovā
patīseibā mani vodi un mōci,
jo tu esi Dīvs, muns glōbējs.
Refrens
6 Pīmini,
Kungs, sovus žāļsirdeibas dorbus,
un sovu labvēleibu, kas pastōv nu myužim.
7 Sovā žāļsirdeibā,
Kungs, atcerīs mani,
pīmini sovā labvēleibā.
Refrens
8 Kungs
ir lobs un taisneigs,
tōpēc grēcinīkim jys parōdeis ceļu.
9 Lānprōteigūs
jys vadeis taisneibā,
pazemeigūs mōceis staigōt jō ceļus.
Refrens
ŪTRAIS LASEJUMS 1 Kor 7, 29–31
Šei pasaule ir pōrejūša.
LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA PYRMŌS VĒSTULES KORINTĪŠIM
Tū es jums soku, brōli, – laiks ir eiss.
Tōpēc turpmōk tī, kam ir sīvas, lai dzeivoj tai, it kai nabyutu pracāti; un tī,
kas raud, – kai taidi, kas naraud; un kas prīcojās, – kai taidi, kas nasaprīcoj;
un kas pērk, – kai taidi, kam nikō nav; un tī, kas izmontoj šū pasauli, – kai taidi,
kas tōs naizmontoj. Jo šōs pasaules īkōrta ir pōrejūša.
Tys ir Dīva vōrds.
PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Mk 1, 15
Alleluja.
Dīva vaļsteiba ir tyvu, soka Kungs,
nūžālojit grākus un ticit Evangelijam.
Alleluja.
EVANGELIJS Mk 1, 14–20
Nūžālojit grākus un ticit Evangelijam.
LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MARKS
Pēc Jōņa Kristeitōja apcītynōšonas Jezus
aizgōja uz Galileju un sludynōja Evangeliju par Dīva vaļsteibu, saceidams: «Laiks
ir pīsapiļdejis, un Dīva vaļsteiba ir tyvu – nūžālojit grākus un ticit
Evangelijam.» Īdams garum Galilejas azaram, jys redzēja Seimani un jō brōli
Andreju matam teiklus azarā, tōdeļ ka jī beja zvejnīki. Jezus jim saceja: «Nōcit
maņ leidza, es jyusus padareišu par ļaužu zvejnīkim.» Un jī tyuleņ atstōja
teiklus un jam sekōja. Pagōjis mozlīt tōļōk, jys īraudzeja Zebedeja dālu Jākubu
un jō brōli Jōni laivā lōpejam teiklus. Jys tyuleņ jūs paaicynōja, un jī, atstōjuši
sovu tāvu Zebedeju ar olgōdžim laivā, jam sekōja.
Tys ir Kunga vōrds.