Menu:














 


svātdĪna, 1. oktobris

PYRMAIS LASEJUMS Ez 18, 25-28

Dīvs nagrib grēcinīka nōvi.

LASEJUMS NU PRAVĪŠA EZEHIEĻA GRŌMOTAS

Tai soka Kungs:

«Jyus sacejot: «Kunga ceļš nav taisns.» Tod klausitēs, Izraeļa noms! Vai tod muns ceļš nav taisns? Vai tod dreižōk jyusu pošu celi nav nakrītni? Jo taisneigais atsakōps nu sova taisneiguma un izdareis grāku, jys nūmērs. Jys nūmērs nataisneibas dēļ, kuru byus izdarejis. Bet, jo bezdīveigais nūsavērss nu sovas bezdīveibas, kurai beja nūsadevis, un reikōsīs pēc tīsas un taisneibas, tod jys saglobōs sovu dvēseli dzeivu. Jo apsadūmōjis un nūsavērsis nu vysom sovom nakrītneibom, kū beja darejis, jys patīši dzeivōs un namērs.»

Tys ir Dīva vōrds.

 

PSALME 25 (24)

Refrens: Kungs, pīmini sovu žāļsirdeibu. (R. sal. 6a)

4 Kungs, dori maņ zynomus sovus ceļus

un mōci mani staigōt tovas takas.

5 Sovā patīseibā mani vodi un mōci,

jo tu esi Dīvs, muns glōbējs.

Refrens

6 Pīmini, Kungs, sovus žāļsirdeibas dorbus

un sovu labvēleibu, kas pastōv nu myužim.

7 Napīmini munus pōrkōpumus un munas jauneibas grākus,

bet sovā žāļsirdeibā, Kungs, pīmini mani,

pīmini sovā labvēleibā.

Refrens

8 Kungs ir lobs un taisneigs,

tōpēc grēcinīkim jys parōdeis ceļu.

9 Lānprōteigūs jys vadeis taisneibā,

pazemeigūs mōceis staigōt jō ceļus.

Refrens

 

ŪTRAIS LASEJUMS Flp 2, 1-11

Kristus ir pazemeibas paraugs.

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM

Brōli:

Jo, taitod, ir kaids pamudynōjums Kristū, jo ir kaids Mīlesteibas mīrynōjums, jo ir kaida kūpeiba Gorā, jo ir kaida sirsneiga leidzjyuteiba – tod pīpiļdit munu prīcu ar tū, ka jyus paturēsit tūs pošus centīņus, tū pošu mīlesteibu, tū pošu goru, ilgōdamīs tikai pēc vīna, nikō namaklādami sōnceņseibas un tukšas slaves dēļ, bet gon pazemeibā uzskateidami cyts cytu augstōku par sevi un kotrs raudzeidamīs na tikai uz sovom, bet ari uz cytu vajadzeibom. Esit šamā nūskaņā, kas beja ari Kristū Jezū, kurs, lai gon beja Dīva veidā, tūmār nauzskateja par īgivumu byut leidzeigam Dīvam, bet gon pazamynōja pats sevi, pījimdams kolpa veidu, topdams leidzeigs cylvākim. Un atzeits par cylvāku tymā, kas ir ōrejais, jys pazamynōja sevi, kļyudams paklauseigs leidz nōvei, leidz pat krysta nōvei. Tōdēļ ari Dīvs jū paaugstynōja un deve jam vōrdu, kas ir pōri par kotru vōrdu, lai Jezus vōrda prīškā lūceitūs vysi celi debesīs, vērs zemes un pazemē, un ikvīna mēle atzeitu, ka «Jezus Kristus ir Kungs!» Dīva Tāva gūdam.

Tys ir Dīva vōrds.

 

Voi eisōk: Flp 2, 1-5

 

LASEJUMS NU SVĀTŌ APOSTOLA PŌVULA VĒSTULES FILIPĪŠIM

Brōli:

Jo, taitod, ir kaids pamudynōjums Kristū, jo ir kaids Mīlesteibas mīrynōjums, jo ir kaida kūpeiba Gorā, jo ir kaida sirsneiga leidzjyuteiba – tod pīpiļdit munu prīcu ar tū, ka jyus paturēsit tūs pošus ceņtīņus, tū pošu mīlesteibu, tū pošu goru, ilgōdamīs tikai pēc vīna, nikō namaklādami sōnceņseibas un tukšas slaves dēļ, bet gon pazemeibā uzskateidami vīns ūtru augstōku par sevi un kotrs raudzeidamīs na tikai uz sovom, bet ari uz cytu vajadzeibom. Esit šamā nūskaņā, kas beja ari Jezū Kristū.

Tys ir Dīva vōrds.

 

PYRMSEVANGELIJA DZĪDŌJUMS Jņ 10, 27

Alleluja.

Munas vuškas klausa munu bolsu,

es jōs pazeistu un jōs maņ sekoj.

Alleluja.

 

EVANGELIJS Mt 21, 28-32

Atsagrīzšona nu grākim tyvynoj pesteišonai.

LASEJUMS NU JEZUS KRISTUS EVANGELIJA, KŪ UZRAKSTEJIS SVĀTAIS MATEJS

Tymā laikā Jezus saceja augstajim prīsterim un tautas vacōkajim:

«Kai jums škīt? Kaidam cylvākam beja divi dāli. Un jys, pīgōjis pi pyrmō, saceja: «Dāls, aizej šudiņ pastrōdoj veina dōrzā». Bet tys atbyldūt teice: «Es nagrybu»; tūmār vālōk, nūžālas mudynōts, aizgōja. Pīgōjis pi ūtra, jys saceja tū pošu. Un tys atbyldūt teice: «Es eju, kungs», bet naaizgōja. Kurs nu obim izpiļdeja tāva grybu?» Jī atbiļdēja: «Pyrmais.» Tod Jezus jim saceja: «Patīši es jums soku: Muitnīki un natikles pyrms jums īīt Dīva vaļsteibā. Jo Jōņs beja atnōcis pi jums pa taisneibas ceļu, un jyus jam naticējot. Tūmār muitnīki un natikles jam īticēja. Bet jyus, tū radzādami, pat vālōk naatsagrīzet, lai jam ītycātu.»

Tys ir Kunga vōrds.



























Copyright © 2013-2017 Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze